Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.
Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.
Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.
Uzsākot diskusiju par algu plaisu, bieži dzirdu argumentus, ka reģionā dzīve ir lētāka. Tās ir muļķības. Lētāka ir uzdzīve, bet pamata vajadzības reģionos nav lētākas.
Ja šādai taisnībai neesam gatavi, tad ar steigu ir nepieciešami instrumenti, kas mazo algu reģionos līdzsvaro. Tie varētu būt dažādi nodokļu atvieglojumi algām un arī uzņēmumu darbības nodrošināšanai. Turklāt tiem jābūt būtiskiem, nevis ķeksīša dēļ.
Kā saka, maize arī Āfrikā ir maize. Bieži redzu, ka pārtiku Rīgā iespējams iegādāties lētāk, jo tiek piedāvātas izdevīgākas produktu akcijas. Arī apģērbu galvaspilsētā ir iespējams atrast par izdevīgāku cenu, ja vien to nemeklē lietoto preču veikalā, – tie gan Rīgā, gan reģionos ir neatņemama galveno ielu sastāvdaļa. Mazās pirkstpējas dēļ reģionos iepirkties tajos ir daudz lētāk. Bet šādus salīdzinājumus izdara paralēlajā Latvijā, nevis Saeimas ziņojumos. Iekšzemes kopproduktam ir cita mēraukla, kas vairāk piestāv kailajam karalim. Pasakā atrisinājumu atnesa bērns, kurš izkliedza taisnību, un visi viņā ieklausījās. Retorisks jautājums – kurš tagad pateikts taisnību tā, lai visi viņā ieklausītos?