Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Saskaņā ar Kaspersky Lab vērtējumu 2015. gadā ļaunprogrammatūru tirgus ir piesātinājies. Kopš pagājušā gada uzņēmuma ik dienu atklāto jauno ļaundabīgo datņu skaits ir samazinājies par 15 000 vienībām — no 325 000 līdz 310 000. Eksperti uzskata, ka šī krituma galvenais iemesls ir jaunu ļaunprogrammatūru izstrādes ekonomiskā nelietderība.

Uzbrucējiem daudz lētāk izmaksā leģitīmu ciparparakstu zādzība vai izveide, kurus viņi piešķir ļaunprogrammatūrām, tādējādi uzdodot tās par nekaitīgām lietotnēm. Turklāt vienlaikus ietaupīt uz izstrādi un pelnīt naudu viņiem ļauj uzmācīgā reklāmprogrammatūra, kuras īpatsvars kibernoziedznieku arsenālā nemitīgi pieaug.

Straujš jaunu ļaundabīgo datņu skaita pieaugums tika novērots aptuveni pirms trim gadiem. Piemēram, 2012. gadā Kaspersky Lab ik dienu apstrādāja 200 000 jaunu datņu, bet 2013. gadā — jau 315 000. Pieauguma palēnināšanās notika 2014. gadā, kad uzņēmuma katru dienu atklāto jauno ļaunprogrammatūru skaits palielinājās tikai par 10 000, sasniedzot 325 000. Savukārt šā gada beigās šis rādītājs ir mazāks nekā pirms divpadsmit mēnešiem.

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Šonedēļ likvidēts viens no pasaulē ietekmīgākajiem hakeru forumiem – Darkode. Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, kurās atsavināts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču. Operācijā piedalījās arī Latvijas Valsts policija (VP), liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), un operācijā kopā piedalījās 20* valstu tiesībsargājošās iestādes. Visas izmeklēšanas darbības tika koordinētas no komandcentriem, kurus bija izveidojuši FIB darbinieki Pitsburgā, ASV un Eiropola darbinieki Hāgā, Nīderlandē. Latvijā atsevišķas izmeklēšanas darbības veica VP Starptautiskā sadarbības biroja un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Operācijas laikā tika pārņemta foruma vadība un foruma mājaslapā tika izvietots paziņojums, ka forums ir aizturēts. Tāpat operācijas laikā tika veiktas 37 kratīšanas 18 valstīs un kopā aizturētas 28 personas, kā arī izņemts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.

Bruņoti laupītāji trešdien Parīzē slavenajā viesnīcā «Ritz» nolaupījuši dārglietas četru miljonu eiro vērtībā.

Piecu vīriešu banda Vendoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas. Aģentūras AFP žurnālists pavēstīja, ka pēc incidenta varasiestādes slēgušas vairākus ceļus ap viesnīcu. Divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti.

«Mēs dzirdējām skaļu troksni un lielu kņadu ielā,» viens viesnīcas darbinieks pavēstīja aģentūrai AFP. «Garāmgājēji meklēja glābiņu viesnīcā. Mēs nezinājām, kas notiek, līdz kāds mums pateica, ka notikusi laupīšana.»

Cits viesnīcas darbinieks redzējis, kā viesnīcai lielā ātrumā garām pabrauc motocikls.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Atgūtas visas dārglietas četru miljonu eiro vērtībā, kas trešdien tika nolaupītas Parīzes slavenajā viesnīcā «Ritz», ceturtdienas vakarā paziņoja šai lietai tuvs ziņu avots.

Daļa no laupījuma tika atgūta trešdien, kad trīs no pieciem laupītājiem tika notverti, viņiem bēgot no nozieguma vietas.

Pārējās nolaupītās dārglietas atradās «somā, kuru vakar konfiscēja policija», sacīja ziņu avots.

Jau ziņots, ka piecu vīriešu banda Vandoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas, bet divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti. Pēc incidenta varasiestādes slēdza vairākus ceļus ap viesnīcu.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kāds informācijas avots Francijas tieslietu sistēmā dārglietas novērtēja uz «vairāk nekā četriem miljoniem eiro».

Tiesa Lielbritānijā četriem Latvijas pilsoņiem, kas bija izveidojuši organizētās noziedzības sindikātu, specializējoties naudas atmazgāšanā un krāpšanā, piespriedusi cietumsodus, atsaucoties uz tiesas informāciju, trešdien vēsta britu mediji.

Notiesāti Arvīds Civkors (30), Māris Kursis (30), Hardijs Langšteins (37) un Aivars Džagarjans (38). Katram no viņiem piespriesti četri gadi un 11 mēneši cietumā.

Notiesātie iedrošinājuši cilvēkus doties no Latvijas uz Apvienoto Karalisti, solot nodrošināt pārbraukšanu, mājokli un darbu, norādīja prokuratūra.

Ierodoties Lielbritānijā, ieceļotājiem pateikts, ka viņi bandai «ir parādā».

Vīrieši tika notiesāti par pretlikumīgām darbībām laikaposmā no 2012.gada jūnija līdz 2016.gada decembrim. 14 nedēļas ilgais tiesas process Edinburgas šerifa tiesā noslēdzās novembrī.

Apsūdzībās cilvēku kontrabandā tiesājamie tika attaisnoti.

Tiesājamie upurus piespieduši uz sava vārda atvērt kontus bankās. Tad informācija par banku kontiem un banku kartes upuriem bija jānodod bandai, bet viņi paši nosūtīti strādāt dažādos Lielbritānijas reģionos.

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros, apbraukājot visus novadus, ir viena tēma, par kuru runā un satraucas pilnīgi visur, – Saeimas deputātu skaita samazināšana. Šī ziņa pati par sevi, šķiet, nebūtu ievērības cienīga, tomēr tās nozīmīgumu nedrīkst novērtēt par zemu. Tā ir daiļrunīga liecība tā dēvētajam antielites jeb antiestablišmenta noskaņojumam, kas valda vienkāršajā tautā.

Faktiski, lai nu par ko, bet par parlamenta deputātu skaitu jau nu gan nebūtu vērts uztraukties, izvirzot to kā svarīgu risināmu problēmu. Jo tautas priekšstāvju skaita samazināšana nedos nekādu būtisku finansiālu ietaupījumu, tāpat nerisinās nevienu citu problēmu, kas svarīga iedzīvotājiem. No deputātu skaita samazināšanas iedzīvotāju dzīves kvalitāte nedz paaugstināsies, nedz pazemināsies. Tā vispār ir viltus problēma. Kādēļ tad cilvēki visā Latvijā par to runā?

Tādēļ, ka tas perfekti ieguļ tautas dusmu pret eliti diskursā, pie kura izveides pati elite ar savu attieksmi lielā mērā ir vainojama. Raksturojot īsi - lielai sabiedrības daļai, kas nedzīvo pārāk labi, ir sajūta, ka pie visām problēmam ir vainojami tie tur augšā, Rīgas kungi, zagļu banda un tā tālāk, pēc katra gaumes.

Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Trasta komercbankai tiesas priekšā jāstājas kopā ar hakeriem un atbildīgajiem par līdzekļu zādzību.

Dexia kritusi par upuri krievu un ukraiņu noziedzniekiem. 2009.gada februārī bankas apdrošināšanas uzņēmums konstatēja aizdomīgu darījumu 300 000 eiro apmērā, kas veikts no biznesa klienta konta.

Dexia prokuratūrā iesniedza sūdzību, un tagad tiek uzskatīts, ka noziedznieku banda kopumā nozagusi 1,7 miljonus eiro.

Šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Trasta komercbankas kontu. Beļģijas tiesas tiesnesis ieguvis pierādījumus, ka banka zinājusi par šo līdzekļu iegūšanu pretlikumīgā ceļā.

Tiesas prāvu paredzēts sākt nākamgad.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

AS Trasta komercbanka pārsūdzēs Briseles pirmās instances frančvalodīgā tribunāla tiesas apspriežu palātas 8.decembrī pieņemto lēmumu saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, informē bankas pārstāve Elīna Bikuļča.

Trasta komercbanka skaidro, ka tiesvedība ir saistīta ar bankas bijušā klienta (sadarbība ar klientu pārtraukta 2010.gada jūnijā) un ar klientu saistīto fizisko personu pretlikumīgajām darbībām 2008-2009 gadā. Banku tiesvedības procesā pārstāv Beļģijas juridisko pakalpojumu sniedzējs.

Banka neatzīst savu vainu nevienā no apsūdzībām, kā arī ziņo, ka tā nekādā veidā nav iesaistīta pretlikumīgajās darbībās, kurās tiek apsūdzēts bankas bijušais klients un ar to saistītās fiziskās personas, skaidro Trasta komercbankas pārstāvji.

Kā ziņo LETA, Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Sestdien, 24. februārī, plkst. 12:00 Finanšu ministrijā notiks preses brīfings, kurā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēs par situāciju Latvijas finanšu sektorā, liecina ministrijas izplatītā informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23. februārī ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu, ka ABLV Bank AS ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt 18.02.2018. noteiktos maksājumu ierobežojumus ABLV Bank AS, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem.

LASI ARĪ:

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem