Jaunu komercķīlu reģistrējis uzņēmums AS Liepājas papīrs, liecina Lursoft dati.

Komercķīlu reģistrā esošā informācija liecina, ka ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka un darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 252,45 tūkstoši latu.

Uzņēmums ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Patlaban AS Liepājas papīrs ir reģistrētas kopumā piecas komercķīlas, visos gadījumos ķīlu ņēmējs bijusi AS SEB banka.

AS Liepājas papīrs pirmsākumi meklējami 1898.gadā, taču pašreizējais uzņēmums reģistrēts 1993.gada 19.janvārī. Patlaban AS Liepājas papīrs pamatdarbība ir pašlīmējošo etiķešu, termosarukuma plēves etiķešu ražošana, kā arī kancelejas preču tirdzniecība.

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Liepājas poligrāfijas uzņēmums Liepājas papīrs septembrī cer sākt darbināt jaunās tehnoloģijas un sākt inovatīvu uzlīmju ražošanu, stāsta uzņēmuma prezidents Jānis Vilnītis.

Viņš informēja, ka šonedēļ Liepājas papīra ražotnē sākts uzstādīt Nīderlandē iegādātu jauno iekārtu, kas kopā ar palīgierīcēm izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro (702,8 tūkstošus latu).

Pēc iekārtas uzstādīšanas iecerēts apmācīt darbiniekus, klāstīja Vilnītis, paužot cerību, ka jau septembrī "Liepājas papīrs" varēs sākt ražot jauno produkciju ‒ etiķetes, kādas Baltijā pašlaik neviens neražo.

Jau vēstīts, ka Liepājas papīra konsolidētais apgrozījums pērn sasniedza vairāk nekā 3,9 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt un pirms nodokļu samaksas bija 22 tūkstoši latu.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

A/s Liepājas papīrs neauditētie aizvadītā gada rezultāti uzrāda apgrozījuma un peļņas pieaugumu, salīdzinot ar 2010.gadu. Uzņēmuma vadība to saista ar strukturālām izmaiņām ražošanā.

Apgrozījums, salīdzinot ar 2010.gadu, pēn audzis par 600 tūkstošiem latu un sasniedzis 4,4 miljonus latu. Savukārt peļņa ne tikai pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus, bet arī prognozi, un bijusi vairāk nekā 150 tūkstoši latu, Db.lv informēja a/s Liepājas papīrs finanšu direktors Normunds Jansons. «Esam labāk izmantojuši savus aktīvus,» skaidro finanšu direktors. Attaisnojušās pērn realizētās strukturālās pārmaiņas, pārceļot vienkāršāko ražošanas daļu uz Baltkrieviju un ieviešot inovatīvus produktus Liepājas ražotnē.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas papīrs uzstādīta Nīderlandē izgatavota tehnoloģiskā līnija iekausējamo etiķešu ražošanai, kas kopā ar palīgierīcēm izmaksājusi aptuveni vienu miljonu eiro. Iekausējamās etiķetes nelīmē uz iepakojuma, tās nav atdalāmas, jo tiek iekausētas iepakojumā. Līdz ar to iepakojuma utilizācija ir vienkāršāka, jo to var pārkausēt otrreiz izmantojamās plastmasas granulās kopā ar etiķeti - šāda tehnoloģija jau tiekot izmantota Skandināvijā. Latvijā šādu iepakojumu lieto vairāki saldējuma ražotāji.

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Izmaiņas vakar piedzīvojusi arī AS Liepājas Papīrs valde un padome. Valdē darbu saglabājuši cčetri no pieciem tās locekļiem, savukārt padomes sastāvā veiktas būtiskākas izmaiņu, savu amatu saglabājot vien padomes priekšsēdētājam Agrim Šulcam.

Pilnvaru termiņš pagarināts praktiski visām uzņēmuma valdes amatpersonām, izņemot Aiju Hovecku. Lursoft pieejamie dati rāda, ka viņas vietā valdes locekļa pienākumus uzņēmumā kopš vakardienas pilda līdzšinējais padomes loceklis Normunds Jansons.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Liepājas Papīrs valde turpina strādāt piecu amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmāk ieņems Jānis Vilnītis, savukārt valdes locekļu amati uzticēti Annai Bružei, Armandam Dejum, Normundam Jansonam un Ilmāram Ozoliņam-Ozolam.

Būtiskākas izmaiņas vakar skārušas AS Liepājas Papīrs padomi, jo savu amatu saglabājis tikai līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Agris Šulcs. Par uzņēmuma padomes locekļiem iecelti Zane Vilnīte un Imants Vismins, kas nozīmē, ka savu amatu nācies pamest līdzšinējai padomes loceklei Ludmilai Vaļčikai.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Valdība atkārtoti ieceļ Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē (LSEZ) četrus valdes locekļus, kuriem beidzies uzticēto pilnvaru termiņš, tādējādi atjaunojot valdes lemttiesību.

LSEZ valdē turpinās darboties Liepājas pilsētas domes pārstāvis Uldis Sesks (Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs), Liepājas komersantu pārstāvis Aloizs Norkus (a/s LPB padomes loceklis), Liepājas komersantu pārstāvis Kirovs Lipmans (a/s Liepājas Metalurgs padomes loceklis) un Liepājas pilsētas domes pārstāvis Andris Ozols (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors). Par Ekonomikas ministrijas pārstāvi Andri Liepiņu (Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks) tiks lemts vēlāk.

Darbu LSEZ valdē turpinās arī pārējie četri LSEZ valdes locekļi, kuriem pilnvaras ir spēkā: Liepājas pilsētas domes pārstāvis Gunārs Ansiņš (Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks), Liepājas komersantu pārstāvis Jānis Vilnītis (a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs), Satiksmes ministrijas pārstāvis Anrijs Matīss (Satiksmes ministrijas valsts sekretārs) un Finanšu ministrijas pārstāve Sanita Bajāre (Finanšu ministrijas valsts sekretāre).

A/s Liepājas papīrs uzstādījusi jaunas iekārtas, kam būtiski jāuzlabo ražošanas efektivitāte, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās iekārtas Xeikon 3000 ļauj izgatavot digitālās etiķetes, kas var būt uzlīmes, iepakojums vai termobiļete. Turklāt digitālā druka nodrošina plašu materiālu izmantošanu un pēcapstrādes iespējas. «Ātra izgatavošana, mazas tirāžas, personalizācija, aizsardzība un drošība, augsta drukas kvalitāte,» digitālās produkcijas priekšrocības uzskaita a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Jaunās iekārtas uzstādītas 2014. gada beigās, šobrīd norit to testēšana un tehnoloģijas apgūšana.

Pirmā uz jaunajām iekārtām izdrukātā etiķete bijusi Ķekavas putnu gaļas produkcijai. Taču šā gada beigās, lēš uzņēmuma vadītājs, jāsāk atgūt ieguldījumi. Iekārtas sniedz iespēju ražot produkciju gan pārtikas un dzērienu industrijai, personalizējot atsevišķas produktu grupas līdzīgi kā veikalos esošās kokakolas pudeles ar vārdiem, gan zāļu ražotājiem, ietverot aizsardzību pret viltojumiem, termobiļetes ar drošības garantiju. Pirmie pasūtījumi jau top. Ražošanas apgrozījums šogad uz jaunās produkcijas rēķina kāps nedaudz – procenta robežās, nākotnē tie būs aptuveni 5%.

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas uzņēmumā tiek ražotas etiķetes un uzlīmes.

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» ir viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu - dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam.

Šajā gadā uzņēmums neplāno būtiski palielināt apjomu. Galvenais uzdevums būs Krievijas eksporta daļu pārnest uz Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

«Mūsu eksporta Krievijas daļu mēs esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Viss šis eksporta apjoms šobrīd tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta - muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis,» stāsta «Liepājas papīrs» pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš.

Uzņēmējs Kirovs Lipmans Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei iesniedzis atlūgumu.

To Db.lv apstiprināja Liepājas SEZ pārvaldē. Ar pašu uzņēmēju Db.lv sazināties neizdevās, iespējams, tāpēc, ka viņš patlaban neatrodoties Latvijā. Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš par atlūguma iemesliem minēja uzņēmēja Kirova Lipmana aizņemtību vairākos lielos projektos ārpus Liepājas.

LSEZ valdē līdz šim darbojās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas komersantu pārstāvis Aloizs Norkus (a/s LPB padomes loceklis), a/s Liepājas Metalurgs un a/s Grindeks padomes loceklis Kirovs Lipmans, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kā arī Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Gomeļas apgabalā 1.decembrī oficiāli atklāts a/s Liepājas papīrs un baltkrievu kopuzņēmumus NTS Poligrafija.

Uzņēmums gan strādā jau vairākus mēnešus un nesis arī nelielu peļņu. «Ar marķējumu Ražots Baltkrievijā paveras iespēja realizēt produkciju ne tikai Baltkrievijā, bet arī vienotās muitas ūnijas valstīs - Krievijā un Kazahstānā, kas ir 200 miljonu iedzīvotāju liels tirgus,» jau iepriekš DB norādīja a/s Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis. Standarta produkcijas iekārtas, ko tagad Baltkrievijā apkalpo 15 darbinieki, iepriekš Latvijā nesa zaudējumus. Nākamgad uz Gomeļu plānots pārvest arī iespiedformu ražošanas iekārtas. Baltkrievijā gūto peļņu uzņēmējs plāno ieguldīt augstākas sarežģītības iekārtās Latvijas uzņēmumā.

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.

Iespējamās ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju varētu iecirst ap 4 līdz 5% no IKP lielu robu, kā arī radīt papildus bezdarbu un mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo ainu zīmē Latvijas - Baltkrievijas Ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Vakar intervijā Latvijas Radio Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina, ka Latvijas uzņēmējiem, visticamāk, ir jāsāk gatavoties varbūtējiem eksporta un importa aizliegumiem no Baltkrievijas. A.Čepānis cer, ka tomēr ekonomiskās sankcijas netiks ieviestas, jo par tādām jau bijušas arī runas agrāk, tomēr tās tā arī līdz šim nav iedzīvinātas.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka sankcijas sāpīgi ietekmēs ne tikai Latvijas ražotājus, kas piegādā savas preces Baltkrievijas partneriem un arī tiem, kuri no šīs valsts importē preces, bet jo īpaši ietekmēs tranzītbiznesu. Pēc a/s Latvijas dzelzceļš datiem Baltkrievijas izcelsmes kravas 2011. gadā veidoja 21,3%, bet 2010. g. - 18,2% no kopējā pārvadāto kravu koapjoma. A/s Liepājas papīrs ES iniciētās sankcijas pret Baltkrieviju var ietekmēt ļoti negatīvi, atzīst a/s Liepājas papīrs un Baltkrievijas uzņēmuma NTS Poligrafija līdzīpašnieks Jānis Vilnītis.

A/s Liepājas papīrs meitasuzņēmuma NTS Poligrafija izcilais starts Baltkrievijā rosinājis plānot Gomeļas uzņēmuma paplašināšanu.

Lai gan uzņēmums nostrādājis tikai trīs mēnešus, tā ražošanas jaudas jau augušas par 20%, bet peļņa ir aptuveni 10% no ražošanas apgrozījuma. Tas pārspēj prognozes, jo sākotnēji bija plānots, ka uzņēmums ar peļņu varētu strādāt tikai pēc gada, DB atzina a/s Liepājas papīrs finanšu direktors Normunds Jansons. Tāpēc akciju sabiedrība plāno vēl daļu ražošanas pārcelt uz Gomeļu, kā arī paaugstināt baltkrievu uzņēmuma darbinieku kvalifikāciju.

Šobrīd jau droši var apgalvot, ka pāreja uz maksājumiem eiro Igaunijā noritējusi gludi, dodot pamatu cerībām, ka arī eirošoks nebūs ilgstošs.

Pārliecību, ka viss izdevies kā plānots pēc visoptinistiskā scenārija, spriežot pēc pirmajām dienām, kad Igaunijā par oficiālu maksāšanas līdzekli kļuvusi Eiropas Savienības vienotā valūta eiro, DB pauda Igaunijas Finanšu ministrijas un Igaunijas centrālās bankas amatpersonas.«Ir informācija par dažiem gadījumiem, kad nelielos mazumtirdzniecības uzņēmumos dažas cenas cilvēcisku kļūdu dēļ ir konvertētas no Igaunijas kronām uz eiro nepareiza kursa. Bet tas ir cilvēciskais faktors, nejaušas kļūdas. Banku sistēma strādā sekmīgi un krīzes scenārijs nav piepildījies, saka Katrina Kāska, Igaunijas centrālās bankas Starptautisko un ārējo attiecību departamenta vadītāja.