Alūksnes novada uzņēmums SIA Annas zivjaudzētava izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums vēlas būvēt jaunu akvakultūras produktu audzēšanas cehu un recirkulācijas sistēmu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim, bet līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.marts. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,755 miljoni eiro.

Otrs iepirkums izsludināts par akvakultūras produktu pārstrādes ceha 1.kārtas būvniecību. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 505 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim.

Akvakultūras produktu pārstrādes ceha 2.kārtas būvniecības plānotā līgumcena ir 435 tūkstoši eiro. Arī šim iepirkumam paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris.

Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Mārupes – Jaunmārupes autoceļa apkaime ir pievilcīga vide uzņēmējdarbības attīstībai, kavē elektrības trūkums un slikti ceļi.

Reģionālajam autoceļam P132 piegulošās teritorijas - agrākās Mārupes kolhoza pļavas - jau kopš 90. gadu beigām sākušas veidoties kā rosīga Pierīgas darījumu zona. Lai arī dzīvei ārpilsētā ir savi trūkumi, šeit strādājošie uzņēmēji lielā vienprātībā tomēr atzīst, ka piemērotāku vietu biznesa attīstībai atrast būtu grūti.

P132 garums ir 10,8 kilometri, no tiem 9 km atrodas ārpus pilsētas. Tieši šis ārpilsētas posms ir piesaistījis nu jau vairākus desmitus ļoti dažādu nozaru uzņēmumu. Pirmais, kas jau 1999. gadā pie pašas Mārupes robežas aizsāka biznesu, bija logu un durvju ražotājs Krone, atklājot šeit vienu no Latvijā pirmajām tehnoloģiski modernajām logu un stikloto konstrukciju ražotnēm. Laika gaitā lauku teritoriju par savu mājvietu izvēlējušies arī tādi uzņēmumi kā Kreiss (starptautiskie autopārvadājumi), loģistikas kompānija Beweship Latvia, būvuzņēmums Selva būve ar saistītajiem uzņēmumiem, veidņu un sastatņu ražotāja Doka pārstāvis Doka Latvia, autoražotāja M.A.N. dīleris Avar Auto, būvtehnikas Caterpillar pārstāvis Witraktor u.c. Pirms nedaudz vairāk kā pusgada, ieguldot teju miljonu latu, darbu te uzsāka arī SIA RR Fish storu zivjaudzētava. Nākamā gada pavasarī liela noliktavu un ražošanas kompleksa būvniecību uz zemesgabala apmēram pusceļā starp Mārupi un Jaunmārupi uzsāks arī iepakojuma ražotājs Polipaks NT.

Globālā sasilšana pasaules tautsaimniecībai var iespert pa dažādām agrāk neparedzētām vai negaidītām vietām, un sevišķi lielas klimatiskās pārmaiņas skar pasaules lielākās ūdenstilpes. Lai cik tas, iespējams, neizklausītos jocīgi, par pasaules okeānu un jūru lielāko kaitēkli dažu gadu laikā strauji kļuvušas medūzas. Tiek ziņots, ka tās ne tikai arvien vairāk vainojamas pie zivju nāves, bet pat bijušas pie vainas vairāku pasaules atomelektrostaciju darbības pātraukšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā medūzu populācijas pieaugums apdraud gan zvejniecības, gan zivjaudzēšanas nozares. Pagājušajā gadā pie Skotijas krastiem medūzas kādā zivjaudzētavā bija atbildīgas gandrīz par pusmiljonu lašu nāvi. Arī citur medūzas aktīvi sadzeļ vai aizsprosto zivju žaunas vai traucē skābekļa piegādi zivjaudzētavu ūdenim, piepilda zvejnieku tīklus utt.

Savukārt pie Zviedrijas Baltijas jūras krastiem medūzas bijušas atbildīgas pat par šīs valsts atomelektrostacijas (AES) reaktora dzesēšanas cauruļu aizsprostošanu (šīs stacijas bieži tiek būvētas pie lielām ūdenstilpēm), kas E.ON konkrētajai stacijai lika uz laiku pārtraukt savu darbību. Līdzīgi AES negadījumi ar medūzām novēroti arī ASV (Kalifornijā reaktors medūzu dēļ bijis slēgts pat divas nedēļas), Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Turklāt viss notiekošais liecina, ka šādi medūzu ordu uzbrukumi pasaules atomelektrostacijām, visticamāk, tikai palielināsies. Kopumā šādi aizsprostojumi nav nekas īpaši jauns, lai gan šādi gadījumi notiek arvien biežāk. Pie medūzu nedarbiem var minēt arī, piemēram, zivju populācijas panīdēšanu Melnajā jūrā.

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Liepājas zivju pārstrādes SIA Kolumbija LTD pabeigusi vērienīgas zivjaudzētavas būvniecību, lai iekarotu jaunu tirgus nišu.

Zivjaudzētavas kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro. Infrastruktūras pilnveidošana turpinās, taču maijā iecerēts vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Nākotnē šeit audzēs arī foreles, stores un zušus.

Lielāko daļu no izaudzētajām zivīm uzņēmums plāno pārstrādāt konservos, turpinot jau pērn sākto sortimenta pārorientēšanu uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Šādu lēmumu rosinājuši vairāki apstākļi – tirgus kritums, konkurence šprotu un tradicionālo konservu tirgū, kā arī strauji augošās energoresursu cenas, kas kāpina produkcijas pašizmaksu. «Mēs stāvam jaunas krīzes priekšā. Tirgus pieprasījums samazinājies kā Eiropā, tā Krievijā. Krītas kravu apgrozījums ostās, ražotājiem ir pilnas noliktavas ar nerealizētām precēm, jādomā, kā noturēt uzņēmumu,» skaidro SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Pērnais gads bijis ļoti labs, Latvijas zivju pārstrādātāji saražoja par 25% vairāk konservu nekā gadu iepriekš. Arī Kolumbija LTD pērn saražoja 15 miljonus kārbu, par vairākiem miljoniem pārsniedzot iepriekšējo gadu veikumu. Daļa uzņēmuma pārgāja uz diennakts režīmu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Taču vienlaikus par 25% auga elektrības cenas, par aptuveni 30% – gāzes cena. Savukārt decembrī preču realizācija sāka «bremzēt». Šogad ražošanas apjoms nepārsniegs 12 miljonus kārbu, lēš I.Krupņiks. Turklāt Kipras krīze tomēr ietekmējusi uzņēmumu – puse saražotā tiek realizēta Krievijā, kur vairākiem klientiem norēķinu konti ir Kiprā. Banku darbības apturēšana šajā problēmvalstī liepājniekiem palielinājusi debitoru parādus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Kolumbija LTD jaunatklātā vērtīgo zivju audzētava cer konkurēt ar ekoloģisko ražošanu.

Baltijas valstīs lielākajā slēgta tipa recirkulācijas tehnoloģijas audzētavā jau projektā iestrādāti ekoloģiskie standarti – ūdens zivju baseiniem tiek ņemts no dziļurbumiem 370 m zem zemes, pēc izlietošanas to vairākkārt attīra ar bioloģiskiem paņēmieniem, lai atkārtoti varētu izmantot tehnoloģiskajā procesā.

Baseinus apsilda ar tvaiku, kas rodas zivju pārstrādes cehā. Pēc tam, kad būs apgūta visa audzētavas jauda un pilns tehnoloģiskais cikls, uzņēmums varētu pretendēt uz speciālu sertifikāciju atbilstoši ekoloģiskas ražošanas standartiem.

Kopumā projekts izmaksājis ap diviem miljoniem latu.

LSEZ SIA Kolumbija LTD iecerējusi īstenot vēl vienu projektu, piesaistot ES finansējumu un papildinot ražošanas ciklu. Lai garantētu izaudzēto zivju atbilstību ekoloģiskajām prasībām, iecerēts ierīkot pirmsaudzētavu, kur iegūst ikrus un audzē mazuļus, stāsta SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks.

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis vairāku veidu Latvijas uzņēmuma Kolumbija ražoto zivju konservu tirdzniecību. No tirdzniecības izņemti kopumā 24 tūkstoši dažādu zivju konservu kārbu.

Kā Db.lv informēja uzņēmuma Kolumbija vadītājs Igors Krupņiks, tad no tirdzniecības nav izņemti šprotu konservi, bet cita veida produkcija, tostarp konservēts tuncis un butes.

Uzņēmumā uzsver, ka produkcija nav kaitīga cilvēka veselībai. Par iemeslu šādam Krievijas solim esot tas, ka konstatētas neatbilstības norādītajā informācijā uz produkcijas etiķetes.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests šādu soli pamato ar to, ka kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēta preces neatbilstība Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā uz tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda,» intervijā skaidrojis zivrūpnieku pārstāvis.

«Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs,» viņš uzsvēris laikrakstam Diena.

Četri aģentūras Reuters fotogrāfi sekojuši Valentīndienas rožu ceļojumam no saimniecībām Ekvadorā un Kolumbijā cauri muitai līdz veikaliem Amerikā.

ASV Muitas darbinieki ostās gar valsts dienvidu robežu ir atbildīgi par automašīnu un kravu pārmeklēšanu, tādējādi novēršot ieroču, narkotiku un kontrabandas preču nelikumīgu ievešanu, kā arī terorismu. Šonedēļ viņiem ir vēl viens pienākums: jāpārbauda desmitiem miljoni Valentīndienas ziedu.

Deviņdesmit procenti no ziediem, ko amerikāņi šodien saviem mīļotajiem pasniegs Valentīndienā, tiek importēti, un gandrīz visiem ziediem izcelsmes valstis ir Kolumbija un Ekvadora.

LSEZ SIA Kolumbija LTD iegādājusies zvejas kuģi, būvē zivju audzētavu un projektē zivju restorānu.

Nozvejas kvotu samazinājums pēdējo piecu gadu laikā par aptuveni 80% radījis gana daudz problēmu zivju pārstrādātājiem, kas risinājumu saskata saldūdens zivju audzēšanā un delikatešu ražošanā. Dziļāka pārstrāde, produkti ar augstāku pievienoto vērtību varētu arī pārliecināt Eiropas ierēdņus par nozvejas kvotu palielināšanu Latvijai, uzskata LSEZ SIA Kolumbija LTD līdzīpašnieks Igors Krupņiks.

Vienlaikus uzņēmums nolēmis pats rūpēties par izejvielu sagādi. Topošajai zivju audzētavai jau uzlikts jumts, tikko piegādāti baseini un bioloģisko attīrīšanas iekārtu rezervuāri, stāsta audzētavas projekta vadītājs Mārtiņš Roze. Sākta arī tehnoloģisko iekārtu montāža. Jau šā gada novembrī baseinos paredzēts ielaist mazuļus. Liepājā audzēs varavīksnes foreles, stores, zušus un Āfrikas samus.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Natura Cosméticos SA, kosmētikas industrijas uzņēmums Brazīlijā, paziņojis, ka ir saņēmis nepieciešamās atļaujas no konkurences uzraugošām institūcijām, un līdz ar to noslēdz darījumu par The Body Shop pārņemšanu no L’Oreal.

Tādējādi tiek radīta kosmētikas grupa, kas apvieno trīs zīmolus: Natura, The Body Shop un Aesop. Par sākotnējo vienošanos par zīmola pārņemšanu tika paziņots 9.jūnijā.

Šī darījuma rezultātā izveidotā multi zīmolu grupa tiks pārstāvēta nozīmīgos tirgos visā pasaulē – 69 valstīs.

Natura, kas dibināts 1969.gadā, ir vadošais uzņēmums Brazīlijā, kas darbojas kosmētikas un personīgās higiēnas preču tiešās pārdošanas segmentā. Uzņēmums ir pārstāvēts Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Kolumbijā un Francijā.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match. Turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Apple iTunes Match ļauj noskenēt lietotāja rīcībā esošo mūziku un izvietot to datu «mākonī» iCloud. Izmantojot pakalpojumu «mākonī» iespējams sinhronizēt ne tikai iTunes Store tiešsaistes veikalā iegādāto mūziku, bet arī tādu, kas lietotāja rīcībā ir nonākusi citos veidos. Šajā gadījumā «mākonī» tiek izvietota mūzikas faila kopija no iTunes Store.

Gadījumā, ja serviss lietotāja mūzikas failus neatpazīs, tad tie tiks augšupielādēti «mākonī». iTunes Match padara lietotāja mūziku pieejamu no jebkuras vietas pasaulē. Pakalpojumu iespējams izmantot par gada samaksu 24,99 eiro apmērā. Kopumā iTunes Match var sinhronizēt 25 tūkstošus dziesmu un servisu piesaistīt desmit Apple ierīcēm.