Aplīmēt neaplīmēto, maketēt topošo, reklamēt aktuālo, dekorēt nepieciešamo un konsultēt zinātkāro – tāds ir alūksnietes Nadīnas Dudares (26) uzņēmuma Stick with us darbības moto. Pēc vairākiem studējot un strādājot Rīgā pavadītiem gadiem, viņa radusi iespēju atgriezties dzimtajā Alūksnē un darīt darbu, kas viņai patīk un padodas, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

«Jau tad, kad devos studēt uz Rīgu, mani ne mirkli nepameta doma, ka vēlos atgriezties Alūksnē- vietā, kur man ir ģimenes atbalsts, kur ir skaista daba. Rīgā ir jāatrod speciālas vietas, lai varētu būt tuvāk dabai. Alūksnē viss ir tepat,» saka N. Dudare.

Alūksnē viņa dara jau Rīgā iesāktu darbu, un tieši iespēja Rīgā veiksmīgi iesāktās lietas turpināt Alūksnē bijis trumpis, lai atgrieztos.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Grafiskā dizaina izstrādi var darīt attālināti. Sazvanīties ar klientu, izstrādāt maketu, nosūtīt elektroniski, klients to apskatās un izsaka savus komentārus vai nepieciešamos labojumus. Nav nozīmes tam, kur es atrodos. Tas bija svarīgs iemesls, lai atgrieztos Alūksnē. Rīgā jau ieguvu lielu daļu pastāvīgo klientu un atliek vien turpināt iesākto darbu. Uzņēmumu dibināju kopā ar draudzeni Ditu Sīmani. Mūsu ceļi šobrīd ir šķīrušies, Rīgā neesam neviena. Es esmu Alūksnē, viņa – Smiltenē. Atvērt uzņēmumu Alūksnē bez Rīgas klientu loka būtu grūti. Rīgā guvu pārliecību, ka es varu. Kāda ir uzņēmējdarbības vide Alūksnē? Tāda pati kā Latvijā! Viegli nav ne Latvijā, ne Alūksnē. Tirgus ir mazs, maz iedzīvotāju, līdz ar to pirktspēja ir maza. Tādēļ ir jāskatās plašāk. Arī man ir doma apgūt tirgu ārpus Latvijas robežām. Esmu jau veidojusi dizainu zviedriem,» skaidro jaunā uzņēmēja. Viņa atzīst, ka vairāki alūksnieši par viņu jau zina un šobrīd klientu lokā ir arī vietējie uzņēmumi.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Alūksnes novada pašvaldība ar SIA «Linden» (valdes locekle alūksniete Līva Zariņa) noslēgusi nomas līgumu uz desmit gadiem par jaunuzceltās industriālās ēkas nomu Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a. Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura jau apguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādījis: «Ceru, ka līdz ar šīs ēkas tapšanu uzņēmēji, kuri vēlas Alūksnē attīstīt uzņēmējdarbību, noticēs tam, ka sadarbībā ar pašvaldību var atrast kopsaucēju, lai Alūksnē būtu arvien vairāk iedzīvotāju, darbavietu un lai šī vieta būtu pievilcīga uzņēmējiem.»

Industriālā ēka uzņēmējam tika nodota izsoles kārtībā. Izolē bija pieteikušies divi pretendenti. Līgumu noslēdza ar SIA «Linden» šūšanas fabrikas izveidei. Telpu īres maksa uzņēmumam būs 1758 eiro mēnesī. Zariņu ģimeni alūksnieši pazīst kā veikala «Līna», kas nesen iekļāvās zīmola «Branchess» tīklā, īpašniekus. Uzņēmumam ir arī veikali Valmierā, Rīgā un Ventspilī. SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš «Alūksnes Ziņām» uzsver - SIA «Linden» ir šā gada sākumā speciāli dibināts uzņēmums, lai nodarbotos tikai ar ražošanu. «Lauku atbalsta dienestā esam guvuši atbalstu savam projektam un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, iegādāsimies jaunas, modernas šujmašīnas, datorprogrammas, piegriezējus un citas iekārtas. Lai izpildītu projekta nosacījumus, radījām SIA «Linden», kas būs pilnībā kaut kas cits nekā uzņēmumi, ar kuriem esam saistīti. Doma par ražošanas uzņēmumu mums bija jau sen – vēl pirms industriālā ēka tika uzbūvēta. Kad guvām atbalstu projektam Lauku atbalsta dienestā, sākām meklēt telpas fabrikai. Izskatījām dažādus variantus, līdz nolēmām pieteikties pašvaldības izsolē,» stāsta K.Zariņš.

Ar Rally Alūksne 2018 atklāta šā gada rallija čempionātu sezona.

Rally Alūksne ir gan Latvijas rallija čempionāta, gan Igaunijas rallija čempionāta pirmais posms. Pirmo reizi šis rallijs norisinājās 2011. gadā kā rallijsprinta sacensības, un jau sākotnēji tā mērķis bija iekļūt Latvijas rallija čempionāta kalendārā.

Dalībai rallijā bija pieteikušās vairāk nekā 100 ekipāžas no vairākām valstīm, bet uz svinīgo startu devās 97 ekipāžas. Sacensību pirmajā dienā trasē devās dalībnieki, kas bija reģistrējušies rallija ieskaitei. Otrajā dienā šīm ekipāžām pievienojās arī rallijsprinta dalībnieki.

Rally Alūksne 2018 ietvaros notika arī iepazīšanās ar jauno Toyota Land Cruiser.

Bobsleja stūmējs Intars Dambis kopā ar sievu Elīnu Dambi Alūksnē sākuši biznesu – viņu kuģītis Marienburg siltajā sezonā kursēs pa Alūksnes ezeru

Intars ir Eiropas čempions bobslejā, kurš Latvijas izlasē startē kopš 2002. gada. Šobrīd viņš ar ģimeni, kurā aug divi dēli – gadu vecais Tomass un piecus gadus vecais Ernests, dzīvo Alūksnē un veseļojas pēc gūtās traumas, bet jau laikus ir atsācis regulāri trenēties, lai atgrieztos sporta elitē.

Saskaņā ar biznesa plānu klientiem tiks piedāvāti izzinoši braucieni pa Alūksnes ezeru audiogida pavadībā četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un igauņu, kas papildinās ezera skatus ar vēstures faktiem un interesantu informāciju par konkrēto objektu.

Jautāts, kā savienos tūrisma biznesu ar sportista karjeru, viņš atzīst, ka šobrīd galvenā nodarbošanās joprojām ir bobslejs, gatavošanās olimpiskajai sezonai: «Tad, kad nebūšu bobsleja nometnēs Rīgā vai Ventspilī, centīšos savā brīvajā laikā pats vadīt kuģīti. Par organizatoriskajiem darbiem atbildīga ir Elīna. Arī sporta karjerai reiz pienāks beigas, un tad varēšu pilnībā pievērsties tūrisma biznesam, bet pagaidām svarīgākais ir sports un gatavošanās Olimpiskajām spēlēm.»

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Baltijā APF Holdings ir uzsācis būvlaukuma sagatavošanas darbus moderno šķirošanas, olu apstrādes un noliktavas telpu celtniecībai Alūksnē.

Šis ir pirmais solis Alūksnes putnu fermas (APF) grupas investīciju mērķu īstenošanā, kas tika izklāstīti tā nesenajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Kā norādīts IPO prospektā, APF strauji virzās uz priekšu ar sākotnējo investīciju posmu, koncentrējoties uz modernu olu šķirošanas procesu, šķidro olu produktu ražošanas līniju attīstīšanu un esošo noliktavu infrastruktūras paplašināšanu. Sadarbībā ar būvnieku AIMASA, kurš tika izvēlēts konkursa kārtībā, tika uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi. Investīcijas šajā posmā sasniedz 3,7 miljonus eiro, un projektu plānots pabeigt 2024. gada pirmajā pusgadā, bet darbību uzsākt tā paša gada trešajā ceturksnī.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.

Amerikā, Ostinā, Teksasas štatā 8. jūnijā norisinājās ikgadējā SEGD Global Design Awards, kas ir viens no vadošajiem dizaina nozares notikumiem pasaulē, kurā tika godalgoti arī Latvijas pārstāvji.

Šī gada SEGD balvā laurus plūca arī Latvijas dizaina birojs H2E, kuru radītā ekspozīcija Alūksnes bānīšu stacijai ieguva divas balvas - 2019 Global Design Awards/Honor un konkursa galveno balvu Best of Show. Atzinību no Society for Experiential Graphic Design balvu Global Design Awards/Honor kategorijā Placemaking and Identity ieguva arī H2E radītais vides objekts - makšķernieku soli Alūksnē.

H2E galveno balvu ieguva vairāk nekā 300 darbu konkurencē, kurus iesūtījuši bija pasaulē vadošie dizaina biroji. Šogad apbalvots tika 41 darbs, no kuriem trīs balvas aizceļos uz Latviju.

«Iegūt SEGD balvu ir milzīgs gods, bet iegūt tā galveno balvu un par tādu izlolotu un lokālu projektu kā Alūksnes bānīša stacija, vēlreiz apliecina, ka spējam radīt pasaules standartiem aktuālus un augstvērtīgus darbus par mums svarīgām tēmām. Mēs esam gandarīti un saviļņoti par iespēju izstāstīt pasaulei vēl vienu Latvijas stāstu,» pēc balvas saņemšanas pauž Ingūna Elere, dizaina biroja H2E vadošā dizainere.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Alūksnes novada pašvaldība īstenojusi ļoti nozīmīgu projektu, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību novadā – izveidota industriālā teritorija ar industriālo ēku un pārbūvētas tai piegulošās ielas, informē Alūksnes pašvaldības pārstāve Evita Aploka.

Piektdien, 15.decembrī pašvaldība parakstīs līgumu ar izsolē uzvarējušo uzņēmumu SIA Linden par jaunbūvētās industriālās teritorijas Rūpniecības ielā 1A, Alūksnē, nomu uzņēmējdarbības vajadzībām. Pasākumā piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Jaunizveidotā industriālā teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, laukumu ar cieto segumu. Uzbūvētā industriālā ēka sastāv no ražošanas un noliktavas telpām 876,5 m2 platībā, kā arī biroja un tehniskajām telpām 115,1 m2 platībā. Ēkas kopējā platība ir 991,6 m2. Šī teritorija uzņēmējam turpmākai izmantošanai tika nodota izsoles kārtībā, informē VARAM.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem: