Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs
Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.
Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.
Kanādas kalnos ir īpašs sniegs, sevišķi valsts rietumu piekrastē, Britu Kolumbijā. Šis apvidus ir kalnains, tur t.s. pūdersniegs, pēc kura tīko visi freeride piekritēji, veidojas tāpēc, ka satiekas dažādas gaisa masas. Siltais un mitrais gaiss, kas virmo virs Klusā okeāna un atnāk līdz Kanādai, tur satiekas ar aukstajām gaisa masām, kas valstī ieplūst no Ziemeļpola puses. Tad mitrums pārvēršas nokrišņos, kā rezultātā katru pārdienu šajos kalnos snieg sniegs. Kanādā ziemās nokrišņu daudzums ir iespaidīgs un sniega sega mēdz būt līdz pat 12 metriem bieza. Tur sniegam ir citāda konsistence nekā citviet pasaulē, tas ir gaisīgs, viegls, sauss, un tas ir tieši tas, ko meklē brīvā stila nobraucienu piekritēji. Slavenākās un labākās šādas slēpošanas vietas Kanādā ir Vistlera un Revelstoka, kā arī WhiteWater un Red Mountaine pie Nelsonas, kuras arī es iekļāvu savā ceļojuma maršrutā. Tās ir vietas, kas ir iekļautas pasaules Top 50 kalnu freeride kūrortu sarakstā.
Izvēlētie slēpošanas ceļojumi un maršruti var būt dažādi. Kanādā es parasti pavadu divas nedēļas, kuru laikā maksimāli cenšos izbaudīt pūdersniega sniegtos priekus. Pagājušā gada tūres sākuma un beigu punkts bija Kanādas dienvidaustrumos esošajā Kalgari, kas ir pazīstama arī kā ziemas sporta veidu centrs. Pilsēta nekurienē, bet ar Ziemeļamerikas metropoles cienīgu skatu. Lielas ielas, lielas mājas un lieli auto. Arī viesnīcas ir vērienīgas un greznas, uz klientu orientētas un ar augstu servisa līmeni. Kopumā divās nedēļās ar auto nobraucu 1200 km.
Visu rakstu Uz Kanādu pēc pūdersniega lasiet piektdiena, 20. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness!