Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Iestājoties ziemai netipiski siltam laikam, Rīgā pietrūkst iespējas ērti nodarboties ar tādu ziemas sporta veidu kā slidošana, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka dabīgās slidotavas apdraud lietus un sala trūkums, bet mākslīgā ledus slidotavas izveidotāju Rīgas domei (RD) nav izdevies atrast jau otro gadu pēc kārtas. Uz slidotavas izveidi 2011. gada nogalē izsludinātajā iepirkuma konkursā bija tikai viens pretendents, kura piedāvājums nesaskanēja ar pašvaldības iespējām, savukārt 2012. gadā mākslīgo slidotavu veidot nevēlējās neviens uzņēmums.

«2011./2012. gada ziemai slidotavas izveidei bija paredzēti 70 tūkstoši latu, iepirkuma konkursā pieteicās viens uzņēmums, taču paredzētā summa uzņēmumu neapmierināja,» stāstījusi RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna. Neveiksmīgā pieredze tikusi ņemta vērā, veidojot pēdējo iepirkumu mākslīgās slidotavas izveidei Rīgas centrā. «2012. gada rudenī mēs jau ļoti savlaicīgi izsludinājām iepirkumu, paredzot lielāku summu – 90 000 latu,» laikrakstam apgalvojusi D. Vīksna.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(48).jpg

Tāpat no KP lēmuma izriet, ka līgumos par maksas TV pakalpojumiem ar jauniem abonentiem kopuzņēmumam būs jāietver divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu, proti, līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas TV ierīkošanu pilnu summu; līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentiem maksas TV ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

No 1. februāra Liepājā darbosies brīvdabas slidotava, kuru apkalpos algoto pagaidu darbu veicēji.

Brīvdabas slidotava uz kanāla ledus pie bijušā Dinamo stadiona, Kūrmājas prospekta galā, darbosies katru dienu. Būs pieejama arī slidu noma, kuru nodrošinās SIA Ervils (viesnīca Jūrnieka ligzda). Slidu noma maksās 1 Ls stundā. Slidotavas apmeklētājiem, kuriem ir pašiem savas slidas, slidotava būs bez maksas, informē pašvaldība.

Slidotavā pastāvīgi dežūrēs divi darbinieki no projekta Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās, kuri rūpēsies gan par slidotavas ledus ekspluatāciju – sniega tīrīšanu, ledus kopšanu un atjaunošanu, gan arī par slidotavas apmeklētāju drošību un kārtības ievērošanu tajā.

Pasta salā Jelgavā 23.maijā notika topošā slidotavas jumta spāru svētki, atzīmējot būtisku posmu slidotavas jumta izbūvē, ko īsteno apvienība IBK - SIA Igate būve un SIA Kvadrum, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate pārstāvis Jānis Stundiņš.

Pēdējās nedēļās Pasta salā tika īstenoti virszemes nesošo konstrukciju montāžas darbi. Saistībā ar tiem jau tagad vidē ir apskatāmas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas konstrukcijas, kas izgatavotas no liekti līmētās koksnes.

SIA Igate Būve pārstāvis un šā projekta vadītājs Jānis Kuļikovskis skaidro, ka visas virszemes būvkonstrukcijas pamatā ir veidotas no liekti līmētās koksnes, tērauda elementi paredzēti tikai mezglos un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Pēc konstrukciju montāžas paredzēts veikt membrānas jumta seguma izbūvi, iekšējo apgaismojumu un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt jūnijā.

Ceturtdien, 20. novembrī, pulksten 14 plānots uzsākt Jelgavas pilsētas publiskās slidotavas Pasta salā otro sezonu. Šīs sezonas jaunums būs slidojumu seansi ar hokeja nūjām un iespēja ledus laukumu iznomāt gan organizācijām, gan privātpersonām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Ņemot vērā apmeklētāju izrādīto interesi, laukumā būs iespējams trenēties un spēlēt hokeju ar nūjām un ripu. Uz laukuma tiks izvietoti vārti un uz bortiem nostiepts drošības tīkls. Drošības apsvērumu dēļ ir arī noteikti atsevišķi slidojumu seansi, kuros uz laukuma pēc katra apmeklētāja iespējām vēlams atrasties hokejistu formās, rūpējoties par personīgo drošību.

Slidotavas darba laiks sadalīts seansos, kas ilgst vienu stundu.

Vasarā Pasta salā pagūts izbūvēt pilsētas slidotavai paredzētās telpas, kur arī turpmākos gadus atradīsies slidu noma, kase, telpa apmeklētājiem. Savukārt plānotā slidotavas jumta izbūve atlikta uz vēlāku laiku, tāpēc arī šosezon slidotavas darba laiks lielā mērā būs atkarīgs no laikapstākļiem.

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izdot jaunā redakcijā noteikumus, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā SPRK izsniegs atļaujas elektroenerģijas tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai – Noteikumi par atļaujas izsniegšanu elektroenerģijas tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai, informē SPRK.

Noteikumi nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus un kārtību, kādā SPRK izsniedz atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai.

Noteikumi izdoti, lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nodrošinātu iespēju ierīkot tiešo līniju, kas savienotu atsevišķu ražošanas objektu ar atsevišķu lietotāju, kurš apgādās ar elektroenerģiju savas telpas, saistītos uzņēmumus vai citus lietotājus, pie nosacījuma, ja tiešās līnijas pieslēguma ierīkošana būtiski neietekmēs sistēmas operatoram izsniegtās licences nosacījumu izpildi, un konkurētspējīga un droša elektroenerģijas tirgus darbību.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Daugavpils pilsētas domes izsludinātajam atklātajam konkursam par tiesībām nodrošināt Daugavpils iedzīvotājiem un pilsētas viesiem aktīvās atpūtas un sporta vajadzībām publisko slidotavu un saistītā inventāra nomu nav pieteicies neviens interesents, aģentūra LETA noskaidroja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.

Līdz ar to minēto iepirkumu pašvaldība ir izbeigusi un patlaban tiekot domāts ko darīt tālāk.

Bija paredzēts, ka publiskā slidotava un slidu noma līdzīgi kā iepriekšējos gados atradīsies Daugavpili, Vienības laukuma teritorijā.

Pērn un aizpērn publiskās slidotavas darbību Daugavpilī nodrošināja SIA «Mikss serviss». Līgums ar minēto firmu lauzts, jo pasūtītāju neesot apmierinājusi ar sniedzamā pakalpojuma kvalitāte.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims (Mūsu partija) aģentūrai LETA pauda cerību, ka jautājumu ar slidotavas izveidi izdosies atrisināt.

Nesen pašvaldības vadītājam bijusi tikšanās arī ar reālajiem minētā pakalpojuma sniedzējiem, kādas Lietuvas firmas pārstāvjiem, kuri norādījuši, ka starpniekfirma SIA «Mikss serviss» par sniegtajiem pakalpojumiem palikusi viņiem parādā 35 000 eiro, neskatoties uz to, ka pasūtītājs - pašvaldība par pakalpojumu norēķinājusies pilnā apjomā. Tikšanās gaitā tikušas pārrunātas iespējas rast risinājumu konfliktsituācijai.

Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta atbalstu projekta Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve īstenošanai, informē pašvaldība.

Projekta mērķis ir esošās Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve, nodrošinot kvalitatīvu un drošu koncertdarbības vidi. Projekta rezultātā tiks pārbūvēta brīvdabas estrādes fasādes siena un nojume. Projekta īstenošana uzlabos publiskās ārtelpas kvalitāti ar arhitektoniski estētisku brīvdabas estrādi, kas tiks veidota rijas stilistikā, piedāvājot kolektīviem drošus apstākļus brīvdabas koncertdarbībai, kā arī priecējot vietējos iedzīvotājus un viesus ar brīvdabas estrādi kā kvalitatīvu publiskās ārtelpas elementu, kas iederas ainavā un sasaucas ar latvisko identitāti.

Estrādes pārbūve potenciāli pilnveidos amatiermākslas kolektīvu koncertdarbības iespējas un kvalitāti, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt viesmāksliniekus, tādējādi bagātinot kultūrvides klāstu Taurupes pagastā un arī Ogres novadā kopumā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Rīgas pašvaldība plāno veikt plašus parku, skvēru un citu zaļo zonu labiekārtošanas un atjaunošanas darbus, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Kopumā pilsētas zaļās zonas sakārtošanā plānots ieguldīt apmēram 2,5 milj. Ls no pilsētas budžeta līdzekļiem un 4,7 milj. Ls no Eiropas Savienības fondiem.

Par šiem līdzekļiem tiks sakārtota Lucavsala, teritorija apkārt Māras dīķim, AB dambim, Grīziņkalns un tā apkārtne, Pļavnieku parks, u.c. vietas, informē Rīgas dome.

Šobrīd Lucavsalas ziemeļu daļa ir attīrīta no pamestajiem mazdārziņiem un parka iekārtošanā plānots investēt apmēram 600 tūkst. Ls. Šogad ieguldīto līdzekļu summa būs aptuveni 300 tūkst. Ls. Videonovērošanas un apgaismojuma ierīkošana izmaksāšot vēl papildus apmēram 77 tūkst. Ls līdz 98 tūkst. Ls.

Lucavsalā plānots izveidot atpūtas parku un skeitparku, skriešanas takas, kā arī veikt piebraucamā ceļa uzlabošanu, pludmales volejbola laukuma ierīkošanu, šķembu klājuma laukuma ierīkošanu, Mazās Daugavas upes gultnes izpēti pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšanu, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi.

Saeimā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā šā gada aprīlī, paredz, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības pārraudzība būs pašvaldību būvvalžu kompetencē. Šāds lēmums pieņemts būvniecības administratīvā sloga mazināšanai, no kā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību iestādes, kas plāno izveidot elektronisko sakaru tīklus, informē VAS Elektroniskie sakari.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk sakaru tīklu būvniecības projekti ir jāiesniedz saskaņošanai attiecīgās pašvaldības būvvaldē, kas, ņemot vērā normatīvos aktus, arī to saskaņo noteiktajā kārtībā un izsniedz būvatļauju.

Pirmskrīzes periodā, kad būvniecības apjomi pieauga straujāk, nekā tos bija iespējams kontrolēt, būtiski palielinājās nelegāli izbūvētu elektronisko sakaru tīklu skaits. Tādēļ 2008.gadā tika izmainīta būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu bāze, nosakot, ka būvniecības projekti, pirms saskaņošanas ar būvvaldi, ir jāsaskaņo ar VAS Elektroniskie sakari. Šobrīd šī joma ir sakārtota, tāpēc būvniecības process esot vienkāršots.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercprakses īstenošanu uzlicis telekomunikāciju uzņēmumam IZZI naudas sodu 1500 Ls apmērā.

PTAC izvērtēja operatora mājas lapā pieejamo reklāmu: IZZI televīzija sākot no 3 Ls mēnesī. Sākotnēji PTAC speciālisti operatoru lūdza paskaidrot kādu TV programmu paketi patērētājam ir iespējams iegūt par 3Ls, kādi ir papildus nosacījumi, tostarp, minimālais līguma slēgšanas termiņš; ikmēneša maksa, kas patērētājam būs jāmaksā pēc sešu mēnešu beigām.

PTAC pieprasīto informāciju no IZZI noteiktā termiņā nesaņēma.

Pēc tam PTAC informēja operatoru, ka, izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, centrs ir konstatējis, ka tas ir uzskatāms par maldinošu, jo IZZI ir noklusējis patērētājiem lēmuma pieņemšanai būtisku informāciju.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija Rīgas domē iesniegusi izvērtēšanai un izskatīšanai steidzamā kārtā projekta pieteikumu par AB dambja teritorijas labiekārtošanu, kura kopējās izmaksas tiek lēstas ap 400 tūkst. latu.

Brauktuves un gājēju ietves seguma atjaunošanai plānoti 167 804 lati, apgaismojuma ierīkošanai - 157 502 lati, video novērošanas kameru ierīkošanai - 26 tūkst. latu, soliņu ierīkošanai - 3180 lati, bet bērnu rotaļu konstrukciju ierīkošanai - 40 253 lati.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 394 661 lata apmērā, un to plānots īstenot līdz šā gada oktobra beigām. Pārdaugavas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Valērijs Koķis gan nevarēja precizēt, vai šajā summā iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis, jo projektu izstrādājis izpilddirektors, kurš atrodas atvaļinājumā.

Finansējumu šim projektam Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija vēlas lūgt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda. Jautājums trešdien, 8. augustā, tiks skatīts Pilsētas attīstības komitejā.

Teju 200 vietējo iedzīvotāju parakstījuši protesta vēstuli, aicinot atbildīgās iestādes pārtraukt projektu, kas paredz veikala Rimi izbūvi pie Brīvdabas muzeja Rīgā. Iedzīvotāji neiebilst pret konkrētās adreses apbūvi kā tādu, tomēr izceļ, ka, «ņemot vērā šo īpašo vietu, jautājums, kāda tipa būvi šajā vietā atļaut celt un kādā izpildījumā, būtu vērtējams ar lielu atbildību,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Iedzīvotāji norāda, ka atbalstītu, piemēram, kafejnīcas vai restorāna atvēršanu, turklāt viņi pat neiebilstu, ja tiktu būvēts veikals, tikai ar nosacījumu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi. «Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu – Juglas ezeru un priežu mežu,» rakstīts vēstulē.

Kopš 2008. gada zemes gabals atrodas Plesko Real Estate īpašumā. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības teritorijas attīstības plānu vieta ir paredzēta komercapbūvei. Pirms tam šeit ir atradies restorāns. Pāris gadu pēc slēgšanas ēka bijusi tik nolaista, ka to nācies nojaukt. Vēlāk arhitektu birojs Depo sāka veidot dažādas skices, ņemot vērā veikala atrašanās vietu. To nolemts celt, iekļaujot dažādus etniskus elementus. Rīgas pilsētas būvvaldē projekts ir akceptēts 2013. gada vasarā. Patlaban ir radusies aizķeršanās saistībā ar koku izciršanu, tāpēc būvatļauja vēl nav izsniegta.

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

50. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus šogad notiks tiešsaistē.

Vietnē www.egadatirgus.lv Brīvdabas muzeja gadatirgus dalībnieki – amatnieki un mājražotāji – publicēs savus darinājumus, savukārt pircēji no Latvijas un citām valstīm varēs aplūkot piedāvājumu un sazināties ar meistariem, lai iegādātos izvēlētās preces. Plānots, ka portāls darbību uzsāks augusta vidū.

Noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzeja 50. gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību, šogad gadatirgus notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Portāls www.egadatirgus.lv tiek veidots kā e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot Brīvdabas muzeja amatnieku un mājražotāju virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien atbalstīja atļauju Latvijā lielākajam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam Lido privatizēt zemesgabalu Rīgā, Krasta ielā, 26,1 tūkstoša kvadrātmetru platībā, kas atrodas blakus uzņēmuma ēdināšanas kompleksam.

Saskaņā ar dokumentiem apbūvētais zemesgabals Krasta ielā 74 atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā.

Dokumentos teikts, ka zemesgabals iznomāts Lido no 1998.gada augusta līdz 2047.gada jūnijam, izmantošanas mērķis ir slidu nomas punkta, slidotavas, kafejnīcas, autostāvvietas un bērnu atrakciju laukuma, kā arī sporta un atpūtas halles būvniecība, apsaimniekošana un teritorijas labiekārtošana.

Pašlaik uz zemesgabala Krasta ielā 74 atrodas slidu noma, slidotava un namiņš ar skatuves nojumi. Tāpat uz tā ir četras vaļējas koka konstrukcijas nojumes, koka konstrukcijas sardzes ēka un vieglas konstrukcijas metāla būve un objekti, kas kalpo slidotavas tehnoloģiskai apkalpošanai un ir demontējami.