SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Noslēdzoties SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas otrajam ciklam un izvērtējot dalībnieku paveikto, ir izvēlēti pieci daudzsološākie uzņēmumi: Tenax Panel, Svaigi.lv, Will Sensors, mazo bērnu skola Knābis un maiznīca Lielezers.

Industriālo sensoru un to risinājumu uzņēmums Will Sensors saņēma žūrijas atzinību par lielāko izaugsmes potenciālu, mazo bērnu skola Knābis – par augstāko inovāciju potenciālu, bet pašmāju saimnieku ražoto pārtikas produktu tiešās tirdzniecības platforma Svaigi.lv tika apbalvota par profesionālāko sava biznesa prezentāciju. Maiznīca Lielezers tika atzīti par labākajiem eksperimentētājiem, savukārt Tenax grupa – par uzņēmumu ar lielāko pārmaiņu potenciālu.

SEB Uzņēmumu programmas mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām. Programmas pirmo ciklu, kas ilga trīs mēnešus, pabeidza deviņi uzņēmumi, bet otro ciklu – 13 kompānijas.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Maiznīca Flora» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 2,759 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 189 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gada finanšu rādītājiem, SIA «Maiznīca Flora» apgrozījums pērn pieaudzis par 4,8%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa samazinājusies par 8,1%.

SIA «Maiznīca Flora» gada pārskatā sacīts, ka apgrozījuma pieaugumu tam izdevās nodrošināt, piedāvājot jaunus produktus. Taču vienlaikus arī pieauguši pārdošanas un administratīvie izdevumi, tādējādi samazinot peļņas apmēru.

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 86 darbiniekus, un tā veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šogad SIA «Maiznīca Flora» turpinās attīstīt savu produkcijas piedāvājumu konditorejas izstrādājumu segmentā gan Latvijas tirgum, gan ārpus tā. Uzņēmums arī iecerējis turpināt iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un citus pamatlīdzekļus, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

Priekules maiznīca darbojas kopš 1950. gada, gadu gaitā izturējusi konkurenci un nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Maiznīca produkciju realizē visā Latvijā, taču nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja. «Tikko kā vienu partiju ar ķiploku salmiņiem aizlaidām uz Vāciju. Vēl nezinām, kādas ir atsauksmes, gaidām, vai būs papildu pieprasījums,» laikrakstam stāsta uzņēmuma vadītāja direktore Zane Briķe.

«Šobrīd aktīvi strādājam pie piparkūkām un Ziemassvētku piedāvājuma, jau novembrī piparkūkas sāk tirgot veikalos,» stāsta maiznīcas direktore. Viņa atzīst, ka konkurence maizes tirgū ir liela. Veikalu plaukti ir pilni ar maizēm, maizītēm, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Modē joprojām ir veselīgs dzīvesveids, un ļoti pieprasītas ir sēklu maizes un tumšās maizes. Maizes ceptuve iet līdzi pieprasījumam, tāpēc klientiem piedāvā vairākas graudu maizes, vēsta laikraksts.

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Wunder Latvia jaunais Valmieras birojs atspoguļo uzņēmuma logo – «burkāna» vērtības – mājīgās telpas mudina darbiniekus vairāk strādāt visiem zem viena jumta, nevis attālināti.

Ikviens IT uzņēmuma SIA Wunder Latvia darbinieks pats var izlemt strādāt birojā vai kādā citā vietā, piemēram, mājās vai kafejnīcā. «Mums bija jārada vide, kurā ir papildu labumi, lai cilvēki vēlētos nākt uz darbu, nevis strādāt attālināti. Tas veicina komandas saliedēšanos, kā arī mudina darbiniekus apmainīties ar viedokļiem un zināšanām,» teic SIA Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns.

Wunder Latvia ir daļa no starptautiskā IT uzņēmuma Wunder, kas darbojas piecās Eiropas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lielbritānijā, Somijā un Vācijā), apvienojot vairāk nekā 165 tīmekļa ekspertus. Latvijā Wunder biroji ir trīs pilsētās, un Valmieras birojs bija pirmais, kuram pēc tam piepulcējās filiāle Rīgā un Rēzeknē. Valmieras filiāle uz jaunajām «mājām» pārcēlās šopavasar. Pirms tam astoņus gadus, kopš uzņēmuma dibināšanas, tā atradās Valmieras inkubatora telpās.

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Veikalu tīkls ELVI uzsācis jaunu tirdzniecības iekārtu uzstādīšanu veikalos, piedāvājot pircējiem veikalā svaigi spiestas sulas un gabaliņos sagrieztus augļus. Pirmā šāda iekārta, investējot 30 000 eiro, uzstādīta ELVI Siguldā.

Šobrīd iekārta tiek izmantota, lai piedāvātu pircējiem svaigi spiestu burkānu un apelsīnu sulu, un burkānu-apelsīnu sulas maisījumu. Savukārt, ar augļu griešanas ierīci iespējams ērti notīrīt un sagriezt ananāsus. Svaigu augļu un dārzeņu sulu spiešanas iekārtas pakāpeniski plānots uzstādīt lielākajos veikalos ELVI visā Latvijā.

"Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Koncernu veido "Elvi Latvija" un tā meitassabiedrība SIA "Fresh Food Logistics".

Kompānija "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. "Elvi Latvija" pieder Imantam Rendeniekam (50%), SIA "Fortis VM" (49,93%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis. "Fortis VM" pieder Rendeniekam (88%), Vitai Rendeniecei (9%) un Igoram Kozlovskim (3%).