Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 390,9 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības – par 4%, sasniedzot 228 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un sasniedzot gandrīz trešdaļu (27,2%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana ir nostiprinājusies kā trešā populārākā apdrošināšanas nozare, pierādot savu nozīmīgumu mūsdienu neparedzamības apstākļos. Prēmiju apjoms īpašuma apdrošināšanā ir audzis par 14%.Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības pieaugušas par 7%. Lai gan ir novērojams neliels prēmiju apjoma kritums, pieaugošais atlīdzību apjoms norāda uz aizvien lielākām ceļu satiksmes negadījumu izmaksām.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Pašreizējā situācijā, kad izaicinājumu priekšā ir gan sabiedrība, gan darba devēji, risinājumus jaunajiem apstākļiem meklē arī apdrošinātāji.

Apdrošināšanas sabiedrība "BALTA" (PZU grupa) sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu, kas ļaus uzņēmumiem parūpēties par saviem darbiniekiem. Covid-19 apdrošināšana kalpo kā atbalsta instruments uzņēmumiem ar mērķi nodrošināt papildu drošību un aizsardzību darbiniekiem aktīvajā Covid-19 izplatības laikā.

"Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot izaicinājumus ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd," skaidro Īans Kenedijs, "BALTA" valdes priekšsēdētājs.

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

AAS "Balta" (PZU grupa) bruto parakstīto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos pieaudzis par teju 12%, sasniedzot 87,99 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Apdrošināšanas sabiedrības peļņa šajā periodā bija 10,1 miljons eiro.

“Kopumā apdrošinātāji par pēdējo pāris gadu izaugsmi var būt gandarīti, jo nozare kopumā beidzot atgūst krīzes gados zaudēto. Pēdējos gados tirgus izaugsme mērāma ar divciparu skaitli, tomēr pēc šī gada trešā ceturkšņa Latvijas apdrošināšanas tirgus izaugsme ir 7,9%, un gada beigās šis temps piebremzē. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti, ka spēcīgās konkurences apstākļos mūsu komandas sniegums ļāvis saglabāt Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderpozīciju,” stāsta Īans Kenedijs (Iain Kennedy), "Balta" valdes priekšsēdētājs.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos AAS Balta bruto izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 77,5 miljonus eiro (par 104% vairāk nekā gadu iepriekš), ko sekmējis gan uzņēmuma darbības apjoma pieaugums, gan līdz šim Baltijas apdrošināšanas vēsturē lielākās atlīdzības izmaksa.

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi pēdējo desmit gadu laikā lielāko vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzību 75 000 eiro apmērā, kad atklājies, ka kāda uzņēmuma saražotās produkcijas iepakojuma materiāls neatbilst tehniskajām prasībām.

«Konkrētajā gadījumā saražotā produkcija bija iepakojuma materiāls, kas tika eksportēts uz ārzemēm. Produkcijas ražošanas procesā bija pieļautas novirzes no nepieciešamajām tehniskajām prasībām. Diemžēl šī neatbilstība tika pamanīta tikai brīdī, kad iepakojuma materiāla pasūtītājs jau bija izgatavojis lielu skaitu iepakojumu un piepildījis ar produkciju, kas paredzēta nosūtīšanai gala patērētājiem,» skaidro Viktorija Antropova, BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja un risku parakstītāja. Viņa skaidro, ka, neskatoties uz uzņēmumu pieredzi un veiktajiem piesardzības pasākumiem, kļūdas mēdz notikt, un tās uzņēmumiem var izmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons pēc 22 šajā amatā nostrādātiem gadiem dodas pelnītā atpūtā. No 2023. gada 1. jūlija par filiāles vadītāju kļūs līdzšinējais uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Ervins Vēveris.

"Darbs uzņēmuma vadībā visus šos gadus ir bijis ļoti interesants, aizraujošs laiks. Saku vislielāko paldies “Compensa Life” komandai, ar kuru kopā izdevies sasniegt tiešām būtiskus biznesa mērķus. Esam kļuvuši par vienu no vadošajām dzīvības apdrošināšana sabiedrībām Latvijas tirgū ar stabilu, izaugsmē vērstu attīstību, plašu filiāļu tīklu, zinošiem darbiniekiem un mūsdienīgiem, dinamiskiem dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem. Jaudīga izaugsme panākta uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aug Mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, veiksmīgi ieviests jaunums Latvijas tirgū - onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop u.c. Esmu pārliecināts, ka Ervins Vēveris kopā ar “Compensa Life” vadības komandu turpinās efektīvi attīstīt un vadīt uzņēmumu, sasniedzot jaunus apvāršņus," stāsta Viktors Gustsons.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.