Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Lai stiprinātu līdera pozīcijas un palielinātu savu tirgus daļu Latvijā, interneta veikals 1a.lv izvērsīs sadzīves tehnikas un būvniecības preču pārdošanu, informē uzņēmumā.

«Viena mūsu prioritātēm šogad ir sadzīves tehnikas un būvniecības preču sortimenta paplašināšana, un līdz ar to arī pārdošanas apjomu palielināšana. E-komercijā tās ir īpaši izaicinošas kategorijas gan uzglabāšanas, gan piegādes risinājumu dēļ, kuru izmaksas pieaug līdz ar atalgojuma un degvielas cenu kāpumu Latvijā. Tāpēc, lai klientiem sniegtu iespēju izvēlēties sev ērtāko un izmaksu ziņā piemērotāko piegādes veidu, turpinām attīstīt un pilnveidot jau šobrīd plašāko preču saņemšanas-atgriešanas punktu tīklu Latvijā. Jaunais punkts tirdzniecības centrā «Ozols» jau pirmajās dienās ir kļuvis ļoti pieprasīts. Šajā nedēļas nogalē tā bija otra pieprasītākā preču saņemšanas vieta, atpaliekot tikai no mūsu pirmā, klientiem ierastākā punkta Mūkusalas ielas birojā,» stāsta interneta veikala «1a.lv» valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) vērš uzmanību uz faktisko situāciju, ka šobrīd, neatļaujot čarterlidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām, lai dotos šādos braucienos.

Atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur, kā zināms, nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā, norāda ALTA.

Katru nedēļu pēc tūrisma uzņēmumu aplēsēm vismaz 500-600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Šobrīd ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug. Daļa pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.

Pēc asociācijas domām, šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu Covidpass.lv izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā.

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija gatavo Krievijai jaunas sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu, svētdien pavēstīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

"Mēs šajā lietā gatavojam vēl vienu sankciju kopumu," telekanālam CNN sacīja amatpersona. "Mēs to pastāvīgi esam apliecinājuši, ka mēs nebūsim atturīgi, kad ir jāreaģē uz Krievijas kaitīgajām aktivitātēm, vai tā būtu "SolarWinds" [kiberuzbrukumu lieta], iejaukšanās vēlēšanās vai Navaļnijs."

Sankcijas tiks noteiktas, kad ASV būs pārliecība, ka "mēs vēršamies pret īstajiem mērķiem", sacīja Salivans.

Tad "mēs noteiksim jaunas sankcijas saistībā ar ķīmiskajiem ieročiem", viņš piebilda.

Navaļnijam pagājušā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.