Jaunākais izdevums

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Aktīvi rosījusies arī Krievijas centrālā banka, kas piecas reizes samazinājusi rubļu refinansēšanas likmi (un tā palīdzējusi ekonomikai).Manāms viedoklis, ka agrākā Krievijas aktīvu izpārdošana varētu būt bijusi pārspīlēta. Valdot šādam fonam, piemēram, Hermes Investment Management analītiķi izceļ, ka ieguldījumi vairāku Krievijas izejvielu ražotāju vērtspapīros joprojām varētu būt pievilcīgi (ar nosacījumu, ja naftas cena saglabājas stabila). Protams, nākotnē potenciālajiem investoriem būtu jāņem vērā, ka Krievijas vērtspapīru tirgus ir ļoti spekulatīvs un tajā tendences var mainīties visai strauji.

Bezcerība nav mūžīga

Parasti nav gluži tā, ka totāla bezcerība ilgtu mūžīgi - to zināmā mērā var attiecināt arī uz tendencēm finanšu tirgos. Pēc sabrukumiem un cenu depresijām mēdz nākt atveseļošanās. Šādu stāstu var saistīt vēl ar Grieķijas akcijām. Tās šogad bijušas pašas veiksmīgākās visā Eiropā.Finanšu tirgos tiek slavētas Grieķijas reformas un kopējā atziņa, šķiet, ir, ka sliktākais šai valstij jau ir aiz muguras. Rezultātā, ja Grieķijas Athens General Composit akciju indeksa šā gada sākuma tiktu ieguldīti 10 tūkstoši eiro, tad tagad tie būtu pārvērtušies par 14,4 tūkstošiem eiro. Investējot Grieķijas akcijās, būtu jārēķinās ar paaugstinātu cenu svārstību risku (to pieaugums vērojams no ļoti zema līmeņa), un šādi ieguldījumi nebūs piemēroti visiem.

No 2018. gada februāra līdz novembra vidum šajā tirgū bija vērojams pamatīgs sasalums, kur Grieķijas kopējā akciju indeksa vērtība noplanēja zemāk par trešo daļu. Izaicinājumi šai valstij joprojām ir milzīgi (sevišķi, ja sāk bremzēties pārējās Eiropas ekonomika), piemēram, tas pats parāds šai valstij ir 181% apmērā ko IKP.Vēl uz pārējo fona 2019. gadā var izcelt Ukrainas valūtu - grivnu. Tās cena pieauga gandrīz visu 2019. gadu, kas bija būtiska pārmaiņa pēc ļoti volatīla perioda, kas sekoja Krievijas īstenotajai Krimas aneksijai. Piemēram, eiro cena Ukrainas grivnās šogad sarukusi vairāk nekā par 16% līdz 25,5 grivnu atzīmei. Bloomberg aptaujātie eksperti izceļ, ka grivnai pamatā stabilizēties palīdzējušas vairākas tirgum draudzīgas reformas un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programma Ukrainai.

Mānīgā gaļa un pallādijs

Ja jāizvēlas no konkrētām akcijām, tad 2019. gadā pamatīgu traci, šķiet, sacēla gaļas aizvietošanas tēma. Šāda uzņēmuma Beyond Meat akcijas cena kopš savas gada sākuma debijas ASV Nasdaq biržā, investoriem jūsmojot par kompānijas piedāvāto gaļas aizstāšanu, līdz vasarai bija palēkusies par 500%. Tiesa gan, jau tad jautājumi bija par to, cik adekvāti šis uzņēmums ir novērtēts pēc tik galvu reibinoša pieauguma.

Burbulis gan visai ātri plīsa, un kopš vasaras vidus Beyond Meat akcijas cena atrodas brīvajā kritienā. Kopumā daudzi teic, ka mākslīgā gaļa, visticamāk, vairs no pasaules skatuves nepazudīs. Uz pārējo fona tiek izcelta arī tāda Ķīnas kompānija kā YanTai Shuangta Food, kas arī sākusi iespiesties mākslīgas gaļas nozarē. Rezultātā tās akcijas cena šogad palēkusies gandrīz par 200%.DB jau rakstījis - Tai pašai Āzijai pie mākslīgas gaļas var likt griezties nevaldāma cūku mēra izplatīšanās, kas pasaulē jau raisījusi strauju cūkgaļas cenu palielināšanos. Labāk uz šķīvja kaut ko tomēr likt, un Bloomberg modelē, ka mākslīgās gaļas popularitāte var turpināt augt. Tas līdzi sev var nest lielas investīcijas šajā nozarē, un gan attiecīgo tehnoloģiju attīstību, gan ražošanas kapacitātes palielināšanos.

Tiek vēl norādīts, ka arvien lielāku ganāmpulku uzturēšana pasaules gigantiskās apetītes apmierināšanai nozīmējusi lielākas kaitīgo gāzu emisijas, mežu izciršanu, ūdens un zemes piesārņošanu laikā, kad jau tā pieaug ar klimata izmaiņām saistītie izaicinājumi.No lielākajiem uzvarētājiem, ja vērtē cenas dinamiku, šogad jāizceļ arī pallādijs. Tā cena šogad palēkusies aptuveni uz pusi. Šo metālu izmanto auto katalizatoru ražošanā, un arvien labāki auto katalizatori atbilst zaļākas pasaules stāstam, kas savukārt strauji liek augt šādu metālu cenai.Jau ziņots - pieprasījums pēc pallādija jau gadiem pārsniedzis tā piedāvājumu, kas noplicinājis šī metāla uzkrājumus.

Daudz spekulācijas saistās, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskata, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav. Rezumējot - pallādija ražošana jau ilgi ir atpalikusi no pieprasījuma (deficīta stadijā šis tirgus esot jau kopš 2012. gada, raksta finanšu ziņu portāls Barron's). Šo metālu pasaulē galvenokārt iegūst Krievijā un Dienvidāfrikā (kopumā vien divās lielās raktuvēs). Tiek ziņots, ka abās šajās valstīs lielākai pallādija ieguvei šķērslis esot bijis nepietiekamas investīcijas.Jānis Šķupelis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva,05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs,05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv,23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija trešdien apstiprinājusi pirmo inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Ar vīrusu inficējusies 38 gadus veca sieviete, kura nesen bijusi Itālijas ziemeļos. Viņa ievietota slimnīcā Salonikos un viņas stāvoklis tiek raksturots kā labs.

Itālijā ir apstiprināti vairāk nekā 300 inficēšanās gadījumi ar "Covid-19" un 11 nāves gadījumi.

Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vīrusa uzliesmojuma gadījumā tiks slēgta daļa sabiedrisko vietu un ierobežota ceļošana.

Vajadzības gadījumā tiks aizliegts ceļot no Grieķijas uz valstīm, kur apstiprināts liels inficēšanās gadījumu skaits, un viesnīcās un privātās klīnikās tiks rekvizētas gultas slimnieku izvietošanai.

Ja būs nepieciešams, tiks slēgtas arī skolas, baznīcas, sporta halles, kinoteātri, uzņēmumi un citas pulcēšanās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB,17.12.2024

Dalies ar šo rakstu

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA,23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru