Ķīnas tirgus paviršības nepiedod.
Ja uzņēmums izlemj tajā ienākt, ir jābūt uzmanīgam jau no pirmās e-pasta vēstules. Pastāv dažādi riski, bet ar lielu pacietības devu tos iespējams pārvarēt. Veiksmīgi ceļu sev izsituši Latvjas zivjrūpnieki, piensaimnieki, kā arī kokrūpnieki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Šanhajā un Ningbo Kaspars Rožkalns norāda, ka Ķīnā vēl ir citas nišas, kurās plašais tirgus mūs spētu uzņemt. Varētu sarosīties, piemēram, medus ražotāji.
Fragments no intervijas:
Kādi ķīnieši ir kā uzņēmēji? Kādas ir viņu biznesa manieres kā sadarbības partneriem?
Ir ļoti liela kultūras barjera, kuru pārvarēt mūsu uzņēmumiem ir liels izaicinājums. Mūsējie ir pieraduši satikties ar savu partneri, vienoties, kam cik procentus maksā, parakstīt īgumu, paspiest roku un atvadīties. Šeit tā nav. Mūsējie to īsti vēl nesaprot. Mēs nevarēsim salauzt Ķīnu. Tie, kam ir jāpielāgojas, esam mēs. Ķīniešu uzņēmējs sākumā tevi gribēs iepazīt kā cilvēku, aicinās tevi vakariņās. Līgums līdz galam tā īsti neko daudz nenozīmē, uzņēmējam būs grūti sevi tiesā aizstāvēt, tāpēc apmēram trīs reizes būtu labi satikties ar potenciālo partneri. Tāpat ķīniešiem ir svarīgi, ka potenciālais sadarbības uzņēmums atrodas, piemēram, Latvijas nacionālajā stendā. Viņa acīs tas parāda, ka Latvija šo uzņēmumu ir izvēlējusies, jo tas ir reprezentabls. Tā ir sava veida garantija, ka ar tevi var strādāt. Kad esat iepazinušies kā cilvēki, tad var sākt runāt par biznesu. Tālākās sarunas ir līdz kaulam kapitālistiskas un ļoti tiešas. Ķīnietis ir racionāls. Ja viņš redz, ka kaut ko var uztaisīt lētāk, viņš uzreiz pateiks. Piemēram – nelīmējiet savas etiķes, mēs tās varam dabūt lētāk, viņi saka. Protams, Ķīnā daudz ko var izdarīt lētāk kā Latvijā.
Ķīnā ir nobloķēts gan Google, gan gmail, gan Facebook, gan daudzas citas interneta vietnes un aplikācijas. Tas noteikti arī mūsējiem ir apgrūtinājums.
Viņiem ir citas vietnes, citi meklētāji. Visam ir alternatīvas. Viņiem ir gan savs Facebook, gan savs Twitter un WhatsApp.
Bet kāpēc tas viss ir nobloķēts? Ko tas dod?
Šis ir sarežģīts jautājums. Viņi mēģina aizsargāt vietējos iedzīvotājus no daudzām ziņām, kas nāk no ārpasaules. Tomēr uzreiz ir jāsaka: tie, kas grib, tie var tikt arī pie tā, kas teorētiski ir nobloķēts. Teju visiem ir VPN serviss, caur ko ir pieejamas pilnīgi visas vietnes. Bloķēšana ir veids, kā viņi mēģina limitēt pieeju un radīt savus portālus. Tomēr šeit jāsaprot, ka lielākajai daļai ķīniešu visi mums svarīgie portāli ir neinteresanti, viņi nerunā angliski, viņi vispār nesaprot latīņu burtus, līdz ar to arī intereses par to īsti nav.
Vai viņos nav cilvēciskas intereses sadraudzēties ar eiropiešiem vai, piemēram, ar amerikāņiem?
Viņi ir ļoti draudzīgi, bet lielākā problēma ir valodas barjera. Viņi nerunā angliski, un tur uzreiz arī apstājas vēlme iepazīties. Jauniešu vidū, saprotams, valodu prasmes ir vairāk attīstītas, un tur ir novērojama lielāka interese. Tomēr ir jāatzīst, ka viņi ļoti novērtē un mēģina izprast savu kultūru, arī jaunieši cenšas pieturēties pie savām tradīcijām. Viņi neiet prom no tām, viņi neatsakās. Tieši tāpēc viņiem bieži vien ir pretrunīgas jūtas pret Rietumiem. Tas ir jautājums par identitāti.
Visu interviju Starp garšas, kultūras un valodas barjerām lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
