ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Sestdien dramatiski noslēgusies cīņa par varas grožiem Vācijas autobūves koncernā Volkswagen, kad kompānijas priekšsēdētājs un autoražotāja dibinātāja mazdēls Ferdinands Pīhs negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata.

Šāds paziņojums tika izplatīts pēc tam, kad Pīhs bija zaudējis naidpilnā cīņā, kuras laikā viņš centās no uzņēmuma vadītāja amata izspiest Martinu Vinterkornu.

Pīhs vienā no lielākajiem Eiropas koncerniem bija dominējis vairākas desmitgades, veicinot Volkswagen izaugsmi līdz globālai autobūves grupai ar vairāk nekā 600 000 darbinieku, kurai tiek prognozēta konkurentu Toyota un General Motors apsteigšana, lai kļūtu par pasaulē lielāko autoražotāju.

Savos jaunākajos mēģinājumos Pīhs centās izstumt Vinterkornu no vadītāja amata, viņam pārmetot nespēju noteikt globālo tirgu attīstību un tādējādi traucējot Volkswagen iesaistīties sīvākā konkurences cīņā ar Toyota un General Motors.

Tesla akcijas cena šogad pieaugusi jau par 42%; uzņēmums ir vērtīgāks par Ford un General Motors, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Tesla akcijas vērtība ir pārsniegusi 300 ASV dolāru atzīmi, bet kapitalizācija - 53 miljardu ASV dolāru līmeni. Tas savukārt nozīmē, ka Tesla šobrīd var uzskatīt jau par vērtīgāku uzņēmumu nekā ilggadējo ASV autorūpniecības flagmani Ford. Ford vērtība pēc kapitalizācijas šīs nedēļas vidū atradās pie 45,2 miljardu ASV dolāru atzīmes (Ford akcijai šis gads pagaidām nav bijis diez ko veiksmīgs, jo tās cena Ņujorkas biržā ir sarukusi gandrīz par 6%). Turklāt nesenais kāpums arī nozīmējis, ka Tesla kapitalizācijas ziņā aizsteigusies priekšā pat ASV General Motors vērtībai (šī kompānijas kapitalizācija šo trešdien bija 49,6 miljardi ASV dolāru), kas līdz šim bijis lielākais ASV autoražotājs (ja ņem vērā kapitalizāciju).

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja par plāniem līdz 2023.gadam tirgū laist 20 jaunus elektrisko automobiļu modeļus, ņemot vērā valdību centienus visā pasaulē veicināt degvielas ekonomiju.

Uzņēmums norādīja, ka nākamo 18 mēnešu laikā tirgū jau tiks laisti divi jauni modeļi.

«»General Motors« tic elektrisko automašīnu nākotnei,» norāda autoražotāja viceprezidents Marks Reuss.

Lielbritānijas un Francijas valdību amatpersonas jau paziņojušas par plāniem 2040.gadā bloķēt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu tirdzniecību, bet Norvēģija ir noteikusi 2025.gada termiņu.

Tikmēr Ķīna noteikusi mērķi, ka līdz 2020.gadam vismaz 12% no visiem valstī izmantotajiem automobiļiem jābūt hibrīda vai aprīkotiem ar elektrodzinējiem.

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

Augstāku likmju laikā sliktāk var iet tām kompānijām, kuru parādiem ir mainīgā procentlikme , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iespējams, nav tālu tas brīdis, kad ASV Federālo rezervju sistēma izlems par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Nav izslēgts, ka tas notiks jau šonedēļ, lai gan tirgū vidēji lēš, ka likmju palielināšana ticamāka ir šā gada decembrī.

Dažiem uz likmju palielināšanas fona varētu klāties arī sliktāk. Šo kompāniju vidū ir tie, kuriem ir parādsaistības ar mainīgo likmi. Tiek norādīts, ka šobrīd pašas augstākās parādsaistības ar mainīgo likmi ir tādām ASV kompānijām kā Apple, eBay, MetLife, Coca-Cola, General Mills, Ford, McDonalds, General Motors, Time Warner, Chevron, Allergan, Johnson & Johnson un Monsanto.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) otrdien sācis klientiem piegādāt pilnībā elektriskas automašīnas, kas paredzētas vidēju cenu segmentam, tādējādi apsteidzot ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmumu Tesla Motors un citus konkurentus.

GM trīs klientiem Kalifornijā piegādājis Chevrolet Bolt EV modeļus.

Chevrolet Bolt EV ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem var nobraukt līdz 383 kilometriem, tā cena veido 37 495 dolārus (35 385 eiro), taču klienti var saņemt nodokļu atlaides līdz 7500 dolāriem, norāda GM.

Autoražotājs nākamgad plāno paātrināt šī modeļa piegādes, tādējādi cenšoties sevi pozicionēt kā 21.gadsimta mobilitātes uzņēmums.

Arī Tesla strādā pie elektriskās automašīnas Model 3, kas paredzēts vidēju cenu segmentam, taču tas tirgū nonāks vien 2017.gada beigās.

Model 3 pamata cena ir 35 000 dolāru, kas ir uz pusi lētāk salīdzinājumā ar šobrīd piedāvātajiem "Model S" un "Model X" modeļiem.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

ASV autobūves uzņēmums General Motors (GM) ceturtdien atguvis ASV lielākā autoražotāja statusu tirgus kapitalizācijas ziņā, apsteidzot elektrisko automašīnu ražošanas kompāniju Tesla Motors.

GM tirgus kapitalizācija ceturtdien sasniedza 52,6 miljardus dolāru, kas ir par gandrīz 1,9 miljardiem dolāru vairāk nekā Tesla, kas GM bija apsteigusi aprīlī.

GM akcijas vērtība ceturtdien gan nokritās par 0,6% un veidoja 34,8 dolārus, bet Tesla akcijas cena saruka par 6% - līdz 307,45 dolāriem.

Tesla akcijas vērtības kritums pēdējā laikā galvenokārt tiek skaidrots ar vājiem automašīnu piegādes datiem.

Uzņēmums otrajā ceturksnī piegādājis 22 000 automobiļu, kas ir mazāk salīdzinājumā ar analītiķu prognozētajiem 23 655.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) Krievijā atsauc 70 200 Chevrolet Aveo modeļa automašīnas saistībā ar iespējamām stūres mehānisma problēmām ārkārtīgi zemas temperatūras laikapstākļos, pirmdien paziņoja Krievijas regulators Rosstandart.

Regulators norāda, ka atsaukums aptvers automašīnas, kas pārdotas laika periodā no 2011.gada novembra līdz pagājušajam mēnesim.

Pārbaudēs konstatēts, ka šo automašīnu stūres hidrauliskajā pastiprinātāja sistēmā var rasties plaisas temperatūrā zem mīnus 40 grādiem pēc Celsija.

Kā ziņots, ASV varasiestādes GM pagājušajā mēnesī piemēroja 900 miljonu dolāru naudassodu par novēlotu 2,6 miljonu automašīnu atsaukšanu aizdedzes sistēmas problēmu dēļ.

Lielbritānijas autoražotājs «Vauxhall», ko šā gada vasarā pārņēma Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», līdz gada beigām vienā no rūpnīcām plāno likvidēt 400 darbvietas, paziņojis PSA preses pārstāvis.

Paredzētā darba vietu likvidēšana Elsmīrportas rūpnīcā Anglijas ziemeļrietumos tiek skaidrota ar sarežģītajiem apstākļiem Eiropas tirgū un vieglo automašīnu tirdzniecības apjoma kritumu.

Kā vēstīts, PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, tādējādi tam kļūstot par Eiropā otru lielāko autoražotāju.

Šis pārņemšanas darījums vienlaikus raisīja bažas par iespējamu darbvietu likvidēšanu Lielbritānijā, kur «Vauxhall» tieši nodarbina aptuveni 5000 cilvēku, vairums no kuriem strādā divās rūpnīcās - Elsmīrportā un Lūtonā.

PSA preses pārstāvis jaunākajā paziņojumā norādīja, ka uzņēmums nevar solīt turpmākas investīcijas, kamēr nav iegūta skaidrība «Breksita» sarunās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.

Trampa administrācijas ieviesto tarifu importa automašīnām dēļ 5.sērijas BMW automašīnu cena ASV var pieaugt no 80 tūkstošiem eiro līdz 100 tūkstošiem eiro, raksta 24/7 Wall St.

Tiesa gan, lai arī cena būs atkarīga no tā, kur automašīna tiek salikta un kur tiek ražotas tās detaļas, cenas pieaugums tiek prognozēts ievērojams, kas varētu mazināt pieprasījumu pēc Vācijas autoražotāja automašīnām.

Cenu pieauguma dēļ arī pastāv bažas, ka BMW vietā pircēji nākotnē varētu izvēlēties Cadillac markas automašīnas. Tas, savukārt, var palīdzēt General Motors uzlabot rezultātus, jo patlaban kompānija savu luksusa modeļu segmentā ir ieslīgusi stagnācijā. Tāpat lielāku peļņu varētu gūt arī Cadillac tirgotāji.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

No šodienas, 7.marta līdz 17.martam Ženēvā notiek ikgadējais autošovs, kas šoreiz jau 89.reizi pulcē autoražotājus, sadarbības partnerus un auto entuziastus.

Šovā tiek demonstrēti vairāk nekā 900 automašīnu modeļi un to apmeklē vidēji 660 tūkstoši apmeklētāju.

Šovs aizrauj ar savu spožumu, un savus jaunos modeļus, konceptus un ražošanas materiālus demonstrē tādi ražotāji kā Lamborghini, Aston Martin, Bentley, Bugatti, Volkswagen un citi. Savukārt General Motors un Ford šoreiz nepiedalās, priekšroku dodot Detroitai, Ņujorkai un Losandželosai. Šajā gadā izstādē nevarēs redzēt arī Volvo, Jaguar un Land Rover automašīnas.

Uzmanība, kā ierasts, pievērsta arī videi draudzīgām automašīnām.

«Ženēva tradicionāli ir uzskatīta kā superauto šovs,» saka Road&Track pārstāvis Bobs Sorokaničs. «Tā ir kā Parīzes modes nedēļa auto industrijai,» viņš salīdzina.

Nulles emisiju dēļ strauji palielinājies pieprasījums pēc vieglākām auto detaļām un to ražotājs SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.

Lai sasniegtu nulles emisiju mērķi transporta nozarē, strauji pieaug pieprasījums ne tikai pēc elektroauto, bet arī to detaļām. 2020. gadā Latvijā bāzētā starptautiskā uzņēmuma SMW Wheels ražoto magnija disku un 3D printētu komponentu pārdošanas apjomi pieauguši par vairāk nekā 50%.

"Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar pandēmijas izraisītajām problēmām, mums ir lieli plāni turpināt izaugsmi ne tikai 2021. gadā, bet arī pēc tam," saka uzņēmuma SMW Group vadītājs Marks Lisnanskis.

SMW turpina ražošanas procesu pārcelšanu no Krievijas uz Latviju, un tā mātes uzņēmums SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. šā gada pirmajos deviņos mēnešos pārdevusi 7,5 miljonus automašīnu, tādējādi atgūstot pasaulē lielākā autoražotāja titulu, kas pirmajā pusgadā tika zaudēts Vācijas uzņēmumam Volkswagen.

Volkswagen deviņos mēnešos pārdevis 7,43 miljonus automobiļu.

Tikmēr trešo vietu ieņēmis ASV autoražotājs General Motors (GM), kas pārdevis 7,2 miljonus automašīnu.

Vienlaikus Toyota gan norāda, ka automašīnu tirdzniecības apjoms deviņos mēnešos bijis par 1,5% mazāks nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Toyota pērn pasaulē pārdeva 10,23 miljonus automašīnu, kas ir augstākais līmenis uzņēmuma vēsturē.

Toyota pasaulē lielākā autoražotāja statusu, kas 2011.gadā tika zaudēts GM, atguva 2012.gadā.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) otrdien paziņoja, ka ražošanas aktivitātēs Savienotajās Valstīs turpmākajos gados investēs papildu vienu miljardu dolāru un radīs līdz 5000 darba vietu.

Investīcijas jaunu automašīnu un progresīvu tehnoloģiju izstrādē nodrošinās 1500 jaunas un saglabātas darba vietas, bet vēl 450 darba vietas tiks atgrieztas ASV no Meksikas, norāda GM. Šie un citi pasākumi turpmākajos dažos gados ASV kopumā radīs 5000 jaunu darba vietu.

Uzņēmums vēsta, ka jaunākās investīcijas seko 2,9 miljardu dolāru investīcijām, par kurām tika paziņots 2016.gadā, un vairāk nekā 21 miljardam dolāru, kas ASV investēti kopš 2009.gada.

«ASV ražošanas bāzei palielinot konkurētspēju, mēs spējam turpināt palielināt savas investīcijas, nodrošinot vairāk darba vietas Amerikai un labākus rezultātus mūsu īpašniekiem,» sacīja GM vadītāja Marija Barra.

Pēdējā masveidā saražotā automašīna, kas projektēta un saražota Austrālijā, noripojusi no General Motors Co ražošanas līnijas Adelaidē, valstij negribīgi sakot ardievas savai auto ražošanas nozarei.

GM Holden Ltd., ASV automobiļu giganta Austrālijas meitasuzņēmums, saražojis pēdējo automašīnu. Pirmā - FX Holden - tapa 1948. gadā. Kopš tā laika vairāki autoražotāji, tostarp Ford, Toyota, Nissan, Mitsubishi, Chrysler un Leyland, ir izveidojuši un slēguši rūpnīcas Austrālijā.

Pēdējais, kopā pulcējoties visiem 955 rūpnīcas darbiniekiem, no ražošanas līnijas noripojis sarkans Holden VF Commodore.

Pie rūpnīcas bija sapulcējies arī Holden fanu pulks ar vēsturiskajām zīmola automašīnām.

Holden zīmols gan turpinās dzīvot, bet tagad visas automašīnas tiks importētas no citu valstu rūpnīcām.