ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports

No šodienas, 7.marta līdz 17.martam Ženēvā notiek ikgadējais autošovs, kas šoreiz jau 89.reizi pulcē autoražotājus, sadarbības partnerus un auto entuziastus.

Šovā tiek demonstrēti vairāk nekā 900 automašīnu modeļi un to apmeklē vidēji 660 tūkstoši apmeklētāju.

Šovs aizrauj ar savu spožumu, un savus jaunos modeļus, konceptus un ražošanas materiālus demonstrē tādi ražotāji kā Lamborghini, Aston Martin, Bentley, Bugatti, Volkswagen un citi. Savukārt General Motors un Ford šoreiz nepiedalās, priekšroku dodot Detroitai, Ņujorkai un Losandželosai. Šajā gadā izstādē nevarēs redzēt arī Volvo, Jaguar un Land Rover automašīnas.

Uzmanība, kā ierasts, pievērsta arī videi draudzīgām automašīnām.

«Ženēva tradicionāli ir uzskatīta kā superauto šovs,» saka Road&Track pārstāvis Bobs Sorokaničs. «Tā ir kā Parīzes modes nedēļa auto industrijai,» viņš salīdzina.

Nulles emisiju dēļ strauji palielinājies pieprasījums pēc vieglākām auto detaļām un to ražotājs SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.

Lai sasniegtu nulles emisiju mērķi transporta nozarē, strauji pieaug pieprasījums ne tikai pēc elektroauto, bet arī to detaļām. 2020. gadā Latvijā bāzētā starptautiskā uzņēmuma SMW Wheels ražoto magnija disku un 3D printētu komponentu pārdošanas apjomi pieauguši par vairāk nekā 50%.

"Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar pandēmijas izraisītajām problēmām, mums ir lieli plāni turpināt izaugsmi ne tikai 2021. gadā, bet arī pēc tam," saka uzņēmuma SMW Group vadītājs Marks Lisnanskis.

SMW turpina ražošanas procesu pārcelšanu no Krievijas uz Latviju, un tā mātes uzņēmums SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, ASV nākot klajā ar samiernieciskākiem paziņojumiem par tirdzniecību, kas kompensēja vājus ASV aprīļa mazumtirdzniecības un rūpnieciskās ražošanas datus.

Nozares ziņu avoti pavēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ved sarunas par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Eiropas un ASV biržās, kur tirdzniecības sesiju sākumā bija kritums, to pēkšņi nomainīja kāpums, un to lielā mērā nodrošināja Vācijas autobūvnieku akciju cenu palielināšanās.

Pieauga arī ASV autobūves milžu «General Motors» un «Ford» akciju cenas.

Volstrīta «ir parādījusi tieksmi uz kāpumu pēc jebkuras pozitīvi skanošas tirdzniecības ziņas, un šodiena nebija citāda», konstatēja Briefing.com.

Tirgus cerības vairoja arī ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina Senāta komisijai teiktais, ka Vašingtona ir tuvu domstarpību atrisināšanai ar Meksiku un Kanādu par muitas tarifiem tēraudam un alumīnijam, kas bija radījuši spriedzi starp šiem tirdzniecības partneriem.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Elektroauto ražotājs "Tesla", spītējot pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā, paziņojis par ceturto ceturkšņa peļņu pēc kārtas, vēsta "BBC".

Trīs mēnešu laikā līdz 30. jūnijam Kalifornijā bāzētais uzņēmums nopelnījis 104 miljonus ASV dolāru, un tas ir ceļā uz iekļaušanu "S&P 500" indeksā. Tas nozīmē, ka "Tesla" akcijas, kuru vērtība jau tā kāpj, pieredzēs vēl lielāku pieprasījumu no investoru puses.

"Tesla" darbības rezultātiem par labu nākusi algu samazināšana un rūpnīcas atvēršana Ķīnā, kur izmaksas ir zemākas.

Autoražotāja vadītājs Īlons Masks akcentējis, ka uzņēmums koncentrējas uz izaugsmi, norādot uz divām jaunajām rūpnīcām Vācijā un Teksasā.

"Tesla" saražojusi 82 272 automašīnas un piegādājusi klientiem - 90 650, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā tajā pašā ceturksnī 2019. gadā. Kritums skāris ieņēmumus, kas arī samazinājās par aptuveni 5% līdz 6 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.