Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Latvijas Porsche kluba ikgadējā pilnsapulcē vienbalsīgi ievēlēta jauna kluba prezidente - Madara Mančinska. Līdzšinējais prezidents Kristaps Rikāns turpinās strādāt organizācijas valdē.

Ievēlēti arī jauni valdes locekļi, kas vadīs klubu turpmākos četrus gadus.

Sieviete prezidentes amatā ievēlēta pirmo reizi kluba vēsturē, arī Eiropas līmenī šis ir unikāls fakts. Jaunievēlētā “Porsche Club Latvia” prezidente ir aktīva kluba dalībniece, aizraujas ar “Porsche” automašīnu braukšanu trasēs. Madara jau vairākus gadus ir kluba biedre un ņēmusi aktīvu dalību kluba darba un pasākumu organizēšanā. Madara pašlaik ir arī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Crassula” Biznesa attīstības vadītāja.

“Jaunajā amatā plānoju uzlabot kluba darbību, lai no tā iegūtu gan paši kluba biedri, gan arī sabiedrība. Latvijas Porsche klubs var kļūt par vienu no visspilgtākajiem un dinamiskākajiem klubiem Eiropā un pasaulē. Plānos ir gan komunikācijas uzlabošana, gan attiecību stiprināšana ar citu valstu klubiem, kā arī pasākumi ar mērķi realizēt dažādus sociālos un labdarības projektus.

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

Visi Tokyo City restorāni un piegādes dienests no 6. septembra, ir apturējuši darbu, jo pret uzņēmumu negaidīti ir vērsies Valsts ieņēmumu dienests (VID), informē uzņēmums.

VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trīs uzņēmumiem (SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd, kas tika likvidēti 2019.gadā), kas Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo trīs uzņēmumu parādu 10,5 miljonu eiro apmērā nepamatoti piedzīt no SIA Tokyo City, pauž uzņēmums.

Pēc palīdzības šajā situācijā tas vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Saeimas pārstāvjiem un nozaru ministriem.

Konstatējot uzņēmuma pāreju, VID piedzen vairāk nekā 10 miljonus eiro  

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatējis uzņēmumu...

SIA Tokyo City Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību. Šā gada 9. augustā Tokyo City saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt SIA Tokyo City.

Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot Tokyo City saimniecisko darbību.

”Trīs nedēļas SIA Tokyo City pārstāvji izmisīgi mēģināja izveidot dialogu ar VID, cerot uz situācijas loģisku risinājumu un VID ģenerāldirektores atbildi. Uz visiem mūsu argumentiem par pierādījumu neesamību, ka mēs varētu būt atbildīgi par iepriekšējiem franšīzes uzņēmumiem, tā arī netika sniegta atbilde. VID piedāvāja tikai divus variantus, kas abi nozīmē uzņēmuma maksātnespēju: vai nu tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), vai arī labprātīgās nomaksas grafiku (LNG). Bez tam, šo pārrunu laikā mums ik dienu tiek aprēķināti papildu soda procenti 5000 EUR apmērā,” komentē SIA Tokyo City izpilddirektore Gaļina Gaile.

“Procesuāli mums nav tiesību vērsties tiesā līdz VID ģenerāldirektores atbildes saņemšanai uz mūsu sūdzību. Cenšoties rast kaut kādu pozitīvu risinājumu, kas ļautu saglabāt uzņēmumu un vairāk nekā 250 darba vietas, bijām spiesti noslēgt vienošanos ar VID par nodokļu parādu labprātīgas nomaksas grafiku, lai uzņēmums vispār spētu izdzīvot līdz tiesai. Tomēr VID mūsu labprātīgas nomaksas grafikā norādītās summas nosauca par nepietiekamām, pie tam atsakoties nosaukt summas, kuras VID būtu gatavs izskatīt. Ja šāda situācija turpināsies, līdz taisnīgas tiesas brīdim mums nebūs nekādu iespēju saglabāt uzņēmumu un darba vietas mūsu darbiniekiem,” norāda G. Gaile.

Savas pastāvēšanas laikā SIA Tokyo City valsts budžetā nodokļos ir iemaksājusi vairāk nekā 6 miljonus eiro, tajā skaitā ik mēnesi darbaspēka nodokļos tiek samaksāti vairāk nekā 120 000 eiro. Līdzīgi kā daudzi nozares pārstāvji, uzņēmums piedzīvoja īpaši smagu periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc Tokyo City izmantoja arī iespēju saņemt valsts atbalstu un nodokļu maksājumu atvieglojumus. No valsts institūcijām netika saņemti nekādi pārmetumi vai atteikumi, kas ļautu domāt, ka uzņēmums būtu rīkojies nepareizi.

Uzņēmums norāda, ka, saskaņā ar likumu, uz šādu atbalstu varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz ierobežojumiem godprātīgi bija nomaksājuši visus nodokļus. Kopējais valsts atbalsts sasniedza gandrīz 1 miljonu eiro. Ja VID rīcības dēļ uzņēmums būs jāslēdz, tas nozīmē, ka visa valsts sniegtā palīdzība galarezultātā būs bijusi bezjēdzīga, jo uzņēmums tāpat vairs nepastāvēs un darba vietas tiks likvidētas.

“Tāpēc šobrīd esam jo īpaši pārsteigti par VID pēkšņo uzbrukumu un neieinteresēto attieksmi pret uzņēmumu, kas strādā nozarē, kura īpaši smagi cieta Covid-19 ierobežojumu dēļ un kurai valsts sniedza atbalstu. VID darbību dēļ šobrīd ir slēgti visi uzņēmuma restorāni un bez darba var palikt vairāk nekā 250 darbinieki. Tāpat tiks pārtraukta pakalpojumu apmaksa aptuveni 200 piegādātājiem, telpu iznomātājiem, servisa kompānijām un attiecīgi tiks apturētas iemaksas valsts budžetā,” uzsver G. Gaile.

SIA Tokyo City ir sabiedriskās ēdināšanas un servisa pakalpojumu uzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 2017. gada. Ik mēnesi uzņēmums apkalpo līdz 20 tūkstošiem viesu un veic līdz pat 8 tūkstošiem ēdienu piegāžu uz mājām un birojiem. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 250 darbinieku un vidējais gada neto apgrozījums ir ap 7 miljoniem eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Biroju centra "Skanstes City" ieguldījumu apjoms energoefektivitātē un CO2 samazināšanā laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam veidos 3,4 miljonus eiro, informē projekta attīstītāji.

Tas ietver lielāko saules paneļu elektrostacijas uzstādīšanu uz jumta Latvijā, e-auto uzlādes parku, divu ēku pilnīgu renovāciju un iekšpagalma autostāvvietas pilnīgu pārprojektēšanu ārpus "Skanstes City" teritorijas, tā vietā radot teritoriju "kabatas parkam" un brīvdabas pasākumu telpai. Uzlabojot energoefektivitāti, katru gadu "Skanstes City" kopumā samazinās vairāk nekā 400 tonnu CO2 emisiju.

Šobrīd ir jau pabeigts viens no iepriekš minētajiem ieguldījumu plāniem – "Skanstes City" ir izveidots lielākais Latvijā e-auto uzlādes parks ar 12 vidēji ātrās uzlādes vietām. Turpinot veidot "Skanstes City" kā zaļu, ilgtspējīgu, nomniekiem un videi draudzīgu biroju centru pilsētu, pašlaik ir sākta saules paneļu uzstādīšana uz Skanstes ielas 50B un 50C ēku jumtiem vairāk nekā 2 800 kvadrātmetru kopējā platībā ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW), kas nodrošinās zaļo enerģiju "Skanstes City" biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules paneļu elektrostacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA "Tokyo city" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesa pasludinājusi "Tokyo city" par maksātnespēju ceturtdien, 24.februārī.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Kristīne Mergina.

Vienlaikus kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2022.gada 25.martam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (VID), 2022.gada 23.februārī "Tokyo city" bija nodokļu parāds 11,579 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada 6.septembrī darbu apturēja visi "Tokyo city" restorāni un piegādes dienests saistībā ar VID īstenotajām darbībām.

"Tokyo city" izpilddirektore Gaļina Gaile iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim uzņēmumiem - SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019.gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo city". Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

AS “AB City” atzinīgi vērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) centienus aizsargāt “Olainfarm” mazākuma akcionārus, kuri vēlas izmantot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Kamēr FKTK cenšas noregulēt situāciju, mazākuma akcionāriem jebkurā gadījumā tiks dota iespēja pārdot savas akcijas par obligātajā piedāvājumā definēto cenu 9,26 eiro, jo “AB City” ir apliecinājis gatavību iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas arī pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17. augustā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

"Mēs rēķinājāmies, ka būs centieni kavēt akciju atpirkšanas gaitu, jo par to “Black Duck Invest” paziņoja publiski uzreiz pēc atpirkšanas piedāvājuma atļaušanas, un nav izslēgts, ka būs vēl kādi mēģinājumi. Tāpēc arī esam rīkojušies, lai mazinātu jebkuru nenoteiktību šajā procesā. Mēs, “AB City”, esam pauduši gatavību nopirkt mazākuma akcionāru akcijas un esam gatavi darīt to arī tiešu darījumu veidā. Lai veiktu darījumus ar mazākuma akcionāriem, AS “AB City” ir rezervējusi līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā," informēja “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Apturēta Olainfarm obligātā akciju atpirkšanas procedūra 

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS...

"Lūdzot Administratīvo tiesu atļaut “AB City” turpināt un pabeigt akciju atpirkuma procedūru, FKTK ir centusies normalizēt situāciju, kurā atsevišķi spēlētāji, neizprotamu motīvu vadīti, izmantojot likumdošanas robus, mēģina torpedēt likumā noteiktu un stingri reglamentētu procesu – obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu," komentē S.Korņijenko.

“AB City” pievienojas FKTK paustajam, ka kavēt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai tāpēc, ka kāds ir vērsies tiesā, apšaubot FKTK lēmumu, ir nesamērīgi un faktiskajai situācijai neatbilstoši. “AB City” ir vienisprātis ar FKTK, ka ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam. Taču vēl būtiskāk ir rast ilgtermiņa sistēmiskus risinājumus, kas saknē novērš iespēju ļaunprātīgi manipulēt ar obligātā akciju atpirkuma procedūru.

“AB City” pauž gatavību sadarboties ar FKTK un citām institūcijām, lai sistēmiski pilnveidotu regulējumu darījumiem ar akcijām nākotnē un mazinātu neskaidrības un dažādas interpretācijas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS “AB City” izteikt AS “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ir pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

FKTK informē AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā iesaistītos, ka Administratīvajā apgabaltiesā ierosinātajā lietā, pamatojoties uz pieteicēju Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 2021. gada 14. jūlija lēmumu, 2021. gada 24. augustā tiks izskatīti lietas dalībnieku lūgumi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Ņemot vērā situācijas steidzamību un ievērojot radušos jautājumus par pieteikuma iesniegšanas ietekmi uz akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi, FKTK bija tiesā iesniegusi lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, jo FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā FKTK lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs. FKTK lūdza šo lūgumu izskatīt steidzamības kārtībā līdz 2021. gada 17. augustam, kas ir noteiktais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš.

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā AS "Repharm" mātes uzņēmums “AB City” gatavs turpināt iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas, informē "AB City" pārstāvis zvērināts advokāts Rihards Mors.

“Ar šo apņemšanos mēs vēlamies kliedēt iespējamo nenoteiktību “Olainfarm” sakarā, un apliecināt mūsu nodomus ilgtermiņā. Lai realizētu šo darījumu, esam rezervējuši līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā,” skaidro “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Šā gada 21.jūlijā divi AS “Olainfarm” mazākuma akcionāri Agris Auce un Mārcis Judzis, kuriem kopā pieder niecīga daļa no AS “Olainfarm” apmaksāto pamatkapitālu veidojošajām akcijām, ir vērsušies tiesā, apstrīdot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu, ar kuru “AB City” tika atļauts izteikt AS “Olainfarm” akciju obligāto atpirkumu.

Šie paši divi AS “Olainfarm” akcionāri izplatīja informāciju, ka uzsāktais AS “Olainfarm” akciju obligātais atpirkums, kam ir jānoslēdzas 2021.gada 17.augustā, ir apturēts.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" plāno nākamgad sākt projekta "Krasta City" būvdarbus Zvirgzdu salā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu.

Puskilometru gara publiskā promenāde gar Daugavu, pilnveidota sabiedriskā transporta kustība, gājēju tilts, labiekārtota veloinfrastruktūra, A klases biznesa komplekss, kas sastāvēs no biroju ēkām un multifunkcionāla centra, kur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas – šie ir projektā “Krasta City” plānotie objekti, kas, papildinot viens otru, Rīgā veidos jaunu dzīvesstila kvartālu.

A klases biznesa kompleksu veidos septiņas pamatēkas, kuru augstums būs līdz 15 stāviem, un vienas multifunkcionālas ēkas, kuras pirmie stāvi pildīs publisku funkciju. Tur atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tāpat projekta teritorijā būs pieejama arī zaļā zona ar skvēriem.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas "Repharm" mātesuzņēmums AS "AB City" izteicis zāļu ražotāja AS "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, liecina ceturtdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 9,26 eiro.

Ieraksta datums ir 2022.gada 3.janvāris, bet norēķinu datums - 4.janvāris.

AB City atļauj veikt galīgo Olainfarm akciju atpirkšanu 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi "Repharm" grupas mātesuzņēmumam AS...

Ieraksta datumā atpērkamās akcijas tiks bloķētas akciju turētāju kontos, un akcionāri zaudēs tiesības rīkoties ar tiem piederošajām akcijām.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada 28.decembrī atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas galīgo piedāvājumu, jo "AB City" līdzdalība "Olainfarm" kapitālā sasniegusi 96,1%. Akciju atpirkšanas galīgajā piedāvājumā citiem akcionāriem piederošās "Olainfarm" akcijas tiks atsavinātas par labu "AB City", kas kļūs par vienīgo uzņēmuma īpašnieci.

"AB City" tiešajā kontrolē ir 3 752 305 "Olainfarm" akcijas jeb 26,62% no balsstiesīgo akciju kopskaita, savukārt uz netiešas līdzdalības pamata kompānijai pieder 69,48% no balsstiesīgo akciju kopskaita.

Tostarp "AB City" uz netiešas līdzdalības pamata ieguvusi balsstiesības, kas izriet no Nikai Saveļjevai piederošajiem 8,98% "Olainfarm" akciju, no SIA "Olmafarm" piederošajiem 28,37% "Olainfarm" akciju un no Igaunijas uzņēmumam "Olfim" piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju, kā arī no "AB City" kontrolētās SIA "Farma Fund" iegūtajiem Annai Emīlijai Maliginai piederošajiem 8,97% "Olainfarm" akciju un no "Farma Fund" iegūtajiem "Olmafarm" piederošajiem 14,19% "Olainfarm" akciju.

Tāpat ziņots, ka "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē 2021.gada 14.oktobrī nolēma izslēgt "Olainfarm" akcijas no regulētā tirgus.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro. "Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu.

Savukārt "Repharm" grupā ir "Mēness aptieku" tīkla īpašniece AS "Sentor farm aptiekas", zāļu vairumtirgotājs AS "Recipe Plus", augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS "Veselības centru apvienība" (VCA) un SIA "Centrālā laboratorija".

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

2020.gadā "Repharm" strādāja ar 314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2019.gadā, bet "Repharm" peļņa bija 11,39 miljoni eiro.

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.