Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Šāds lēmums pieņemts vakar. Saskaņā ar plāniem darbiem vajadzētu noslēgties nākamā gada oktobrī.

Kā vēstīja aģentūra LETA, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ ievērojami aizkavējušies Pāvilostas ostas molu pagarināšanas būvdarbi, kas saskaņā ar būvdarbu līgumu bija jāpabeidz jau novembra beigās. Līgums ar Lietuvas kompāniju Kauno tiltai par ostas molu pagarināšanu tika noslēgts pirms gada. Aizkavēšanās par dažiem mēnešiem notikusi jau pašā sākumā – darbi sākušies nevis pavasarī, kā plānots, bet tikai jūnijā. Darbus būtiski kavējuši arī nepiemērotie, vasaras sezonai netipiskie laikapstākļi. Atklājies, ka būvdarbu veicējam arī nebija piemērotas tehnikas - lai izmantotu piemērotu brīdi darbu veikšanai, bijis vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai lielo tehniku no ostas nogādātu darbu veikšanas vietā, tādēļ nācies meklēt citu, mazāku tehniku, ko varētu transportēt operatīvāk. Tāpat izrādījies, ka būvdarbu veicējam nemaz nav īsti atbilstošas pieredzes molu izbūvē tieši pēc šādas tehnoloģijas, lai arī iepirkuma konkursa prasības pieredzi par hidrobūvju celtniecību bija ievērotas.

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbi šobrīd ir apturēti, jo iestājies tehnoloģiskais pārtraukums saistībā ar laika apstākļiem, un šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, vai tos turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai, informēja Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Kā vēstīja aģentūra LETA, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ ievērojami aizkavējušies Pāvilostas ostas molu pagarināšanas būvdarbi, kas saskaņā ar būvdarbu līgumu bija jāpabeidz jau novembra beigās. Līgums ar Lietuvas kompāniju Kauno tiltai par ostas molu pagarināšanu tika noslēgts pirms gada. Aizkavēšanās par dažiem mēnešiem notikusi jau pašā sākumā – darbi sākušies nevis pavasarī, kā plānots, bet tikai jūnijā. Darbus būtiski kavējuši arī nepiemērotie, vasaras sezonai netipiskie laikapstākļi. Atklājies, ka būvdarbu veicējam arī nebija piemērotas tehnikas - lai izmantotu piemērotu brīdi darbu veikšanai, bijis vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai lielo tehniku no ostas nogādātu darbu veikšanas vietā, tādēļ nācies meklēt citu, mazāku tehniku, ko varētu transportēt operatīvāk. Tāpat izrādījies, ka būvdarbu veicējam nemaz nav īsti atbilstošas pieredzes molu izbūvē tieši pēc šādas tehnoloģijas, lai arī iepirkuma konkursa prasības pieredzi par hidrobūvju celtniecību bija ievērotas.

Saistībā ar līgumā noteikto prasību nepildīšanu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada uzturēšanā un neatbilstošus materiālu izmantošanu būvkonstrukciju izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments no 12.aprīļa lauzis līgumu ar lietuviešu būvuzņēmumu AS "Kauno tiltai", informē Rīgas domē.

"Turpmāka sadarbība ar AS "Kauno tiltai" A.Deglava objektā nav iespējama, jo uzņēmums ne vien izvairījās no līgumā noteikto prasību pildīšanas un izmantoja neatbilstošas kvalitātes materiālus, bet arī nepamatoti pieprasīja papildu finansējumu pārvada uzturēšanas darbiem, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu. Tāpēc, lai pašvaldībai novērstu finansiālu kaitējumu un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, līgumattiecības tika pārtrauktas, un pārvada uzturēšanas darbus uzsācis departaments," skaidro Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Uz pārvada tika konstatētas dziļa iesēduma bedres pagaidu asfalta deformācijas šuvēs. Par to nekavējoties tika informēts būvuzņēmums un atbilstoši līguma prasībām tika pieprasīta tūlītēja rīcība. Ja bedres deformācijas šuvēs netiktu likvidētas, tas ilgtermiņā ietekmētu būvkonstrukciju stiprību un apdraudētu satiksmes drošību. Veicot dokumentu pārbaudi un faktisko darbu izpildi, tika konstatēts, ka būvuzņēmējs izmantojis neatbilstošas kvalitātes betonu karnīzes bloku ietves plātnes un karnīzes bloku betonēšanai.

Lietuvā augsta līmeņa korupcijas lietā otrdien aizturēts arī ceļu un tiltu būves uzņēmuma "Kauno tiltai" valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Alds Rusevičs.

To trešdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene.

Īpašās izmeklēšanas dienesta pārstāve sabiedrisko sakaru jautājumos Renata Ķebliene aģentūrai BNS apstiprināja, ka Rusevičs ir viens no aizdomās turētajiem lietā, tomēr atteicās sniegt konkrētāku informāciju, par ko viņš tiek turēts aizdomās.

"Kauno tiltai" pārstāve sakariem ar presi Ģiedre Samuļonīte-Lekavičiene sacīja, ka nevarot pateikt, kur atrodas Rusevičs.

"Pašlaik man nav informācijas par to, kur ir mūsu vadītājs, es nevaru to pateikt," viņa sacīja aģentūrai BNS.

"Kauno tiltai" pārstāve arī teica, ka otrdien Rusevičs bijis darbā un piedalījies kratīšanā, kas veikta uzņēmumā.

Lietuvas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Kauno tiltai kļuvusi par pirmo šī sektora uzņēmumu no Lietuvas, kurš iegājis Zviedrijas tirgū un nākamajā mēnesī tas sāks savu pirmo projektu šajā valstī - trīs miljonus eiro vērtu ceļa izbūvi Gēteborgas apkaimē, ko īstenos kopā ar vietējiem partneriem, otrdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Kauno tiltai attīstības direktors Vitolds Sapožņikovs laikrakstam sacīja, ka kompānija īsteno projektu kā būvuzņēmējs saskaņā ar partnerības līgumu, tomēr tā veiks 75% darbu.

Kompānijas ģenerāldirektors Ģiedris Cviliks norādīja, ka Kauno tiltai sagaida, ka divu līdz trīs gadu laikā izdosies iekarot Zviedrijas tirgu un pēc tam tā plāno paplašināties uz Norvēģiju, kur konkurence nav tik spēcīga kā Zviedrijas tirgū.

Kauno tiltai ir īstenojis un īsteno vairākus lielus projektus Lietuvā, kā arī Latvijā un plāno iekarot Baltkrievijas tirgu.

Lietuvas ceļu būves kompānijas Kauno tiltai darba apjoms ārzemēs šobrīd nodrošina līdz 10% no apgrozījuma, savukārt nākotnē paredzēts to palielināt

Tā intervijā DB atklāj Alds Rusevičs (Aldas Rusevičius), Kauno tiltai AB valdes loceklis. Tulkojumā Kauno tiltai nozīmē Kauņas tilti. «Kompānija ir dibināta 1949. gadā, lai atjaunotu tiltus pēc Otrā Pasaules kara. Jau tolaik tā strādāja ceļu būvniecībā, un visa tās 65 gadu vēsture ir saistīta ar infrastruktūras izveidi. Tā būvē arī dzelzceļus, tagad strādājam arī enerģētikā, lidostās. Nozīmīgākais mūsu darbības lauks ir ceļu, tiltu un dzelzceļu būvniecība.

Uzņēmumā, iespējams, strādā labākie tiltu būves speciālisti visā Lietuvā, jo lielākos objektus ir būvējusi mūsu kompānija, taču Lietuvā nav daudz lielu upju, piemēram, salīdzinājumā ar Latviju, tāpēc pat paši lielākie objekti mūsu portfelī neaizņem visvairāk vietas – tiltu būvniecība veido aptuveni 20% no mūsu apgrozījuma. Šis skaitlis katru gadu ir mainīgs,» saka A. Rusevičs.

Nespējot sastrādāties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vienoties par konservācijas darbu veikšanu, SIA "Kauno tiltai" draud 2020.gada 1.janvārī slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu.

Jau ziņots, ka pavasarī, sākot Brasas pārvada pārbūvi, atbildīgie ierēdņi konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji. Tā rezultātā domes vadībai bija jāizšķiras - tiltu būvēt pilnībā no jauna vai arī papildināt esošo būvprojektu.

Šī gada septembrī pašvaldība un Rīgas dome vienojās, ka tilta pārbūve tiks turpināta esošās būvatļaujas ietvaros, kas nozīmē, ka jauns iepirkums tilta pārbūvei sludināts netiks un darbus turpinās jau nolīgtais būvnieks - lietuviešu uzņēmums "Kauno tiltai".

Tomēr tagad uzņēmuma vadība vērsusies pie Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) un SIA "Rīgas satiksme", norādot, ka uzņēmums jau divas reizes iesniedzis departamentam piedāvājumu cenu aptaujai par tilta konservācijas darbiem, taču uzaicinājums slēgt vienošanos joprojām nav saņemts.

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis līgumu ar Lietuvas uzņēmumu AS «Kauno tiltai» par Brasas tilta pārbūvi, informēja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Kopējās Brasas pārvada pārbūves darbu izmaksas ir 10,87 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots sākt aprīli, kolīdz iestāsies būvdarbiem piemēroti laika apstākļi. Saskaņā ar līgumu tilta pārbūve noslēgsies 2020.gada pavasarī.

Remontdarbu gaitā plānots veikt nesošo konstrukciju remontu, tilta seguma, tramvaju sliežu ceļa, kontakttīklu, apgaismojuma un ietvju seguma pārbūvi, kā arī margu nomaiņu. Uzlabota tiks arī vides pieejamība.

«Kauno tiltai» remontdarbu laikā uzdots nodrošināt nepārtrauktu divvirzienu tramvaju kustību pāri tiltam.

Brasas pārvads pār dzelzceļu uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959.gadā un tā kopējais garums ir 116 metri.

Augusta Deglava ielas pārvada remonta pabeigšanai būs nepieciešams sludināt jaunu iepirkumu, taču pagaidām ir grūti prognozēt, kādas būs papildus veicamo darbu izmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš apstiprināja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ļāvis atsākt Deglava ielas pārvada remontdarbus, taču aktīvi remontdarbi uz tā joprojām nenotiek.

«Ir izstrādāti grozījumi būvprojektā, ņemot vērā atklātos papildus nepieciešamos darbus. Patlaban veicam cenu aptauju par šiem papilddarbiem un šīs nedēļas laikā ceram pabeigt saņemto piedāvājumu izvērtēšanu,» sacīja Reinbahs, norādot, ka cenu aptaujas uzvarētājam būs nepieciešams stiprināt tilta balstus, lai noņemtu turas, kas patlaban balsta tiltu. Otrs būvnieku uzdevums būs tilta balstus iekonservēt uz ziemas periodu, kas nozīmē, ka šogad, pretēji plānotajam, tilta remonts pabeigts netiks.

Latvijas Valsts ceļi (LVC) plāno veikt remontdarbus uz ceļa pārvada autoceļā A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pārvada remontam plānots atvēlēt 37,07 tūkstošus latu, un darbus veiks lietuviešu a/s Kauno tiltai, kas bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu.

Viens konkurss par Salaspils-Babīte ceļa pārvada rekonstrukciju tika noslēgts jau šā gada maijā, un tā līgumcena bija 257 tūkst. Ls, bet uzvarētājs – Kauno tiltai. Tādējādi pārvada remontdarbi kopumā izmaksās aptuveni 295 tūkst. Ls.

Lietuviešu Kauno tiltai šogad uzvarējusi 1,8 miljonus latu vērtajā konkursā par Atbrīvošanas alejas posma no Kosmonautu ielas līdz Maskavas ielai Rēzeknē rekonstrukciju, 440 tūkst. Ls vērto Bukmuižas ielas posma no Fr. Varslavāna ielas līdz Lauku ielai Rēzeknē remontu.

Trešdien, 4. septembrī, Rīgas domes pārstāvji tikās ar AS «Kauno tiltai» pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par Brasas tilta pārbūvi.

Sanāksmes laikā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka pašvaldība atsāk sadarbību ar «Kauno tiltai» par Brasas pārvada pārbūvi, kas pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ bija apstājusies.

O.Burovs: «Gan pašvaldībai, gan būvniekiem ir sapratne par to, ka tiltu nepieciešams rekonstruēt. Vairākiem tilta elementiem ir nepieciešama pilnīga pārbūve. Patlaban mūsu galvenais uzdevums ir tāds, lai ieguldītie līdzekļi kalpotu ilgtermiņā un tilts atbilstu visiem kritērijiem. Sanāksmes laikā es guvu pārliecību, ka mūsu Lietuvas uzņēmēji saprot šo situāciju un ir gatavi nekavējoties sākt darbu. Ir izveidots grafiks, par sanāksmēm reizi nedēļā un objekta apskatēm, lai kontrolētu darbu izpildi. Tāpat ir izveidots grafiks par pagaidu pārbrauktuves izveidi, kurai jābūt gatavai līdz šā gada beigām.»

Pāvilostas ostas mola pagarināšanas darbus jau kopš februāra turpina veikt Lietuvas uzņēmums «Kauno tiltai». Uzņēmums noslēdzis līgumu ar jaunu apakšuzņēmēju no Polijas, un darbi projektā jāpabeidz līdz šā gada oktobrim, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laikam» apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Līgums ar «Kauno tiltai» tika noslēgts 2016. gadā, savukārt 2017. gada vasara kļuva liktenīga iepriekšējam apakšuzņēmējam, jo līdz rudenim tā arī neizdevās nogremdēt nevienu no milzu kastēm, kurām jābūt molu pamatos. Iepriekš plānotā tehnoloģija, gluži tāpat kā jaunā, noteic, ka uz smiltīm gulda aptuveni pusmetru resnas kārklu bizes, bet uz tām nogremdē kastes, kuras vēlāk pieber ar akmeņiem. Šī kon­strukcija ir mola pamatos un garantē, ka tas netiks izskalots.

«Jaunā molu celtniecības tehnoloģija ir izstrādāta sadarbībā ar projektētājiem. Tās galvenais uzdevums ir ietekmēt celtniecības ātrumu, jo bezviļņu periodi ir īsi un tā ir galvenā problēma. Tieši tādēļ daļu montāžas darbu izdarīs jau upē. Sakas upē kastes jau samontēs pa divām kopā un tad vilks ārā nogremdēšanai – tas ietaupīs laiku. Termiņš ir līdz šā gada rudenim, pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu,» komentē R. Griškēvičs.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Ceļu būvniecības uzņēmums AS Kauno tiltai iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kurā apstrīdēti VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātā konkursa par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju rezultāti, liecina informācija IUB.

AS Kauno tiltai sūdzību IUB izskatīs 7. aprīlī.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Konkursā uzvarēja SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

Neskatoties uz to, ka šodien Rīgā, pie Augusta Deglava ielas pārvada, viens pēc otra notiek divi atsevišķi Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkoti pasākumi ar mērķi pārrunāt Deglava tilta remonta problēmas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau izdevis rīkojumu par visu formalitāšu kārtošanu, lai tilts ceturtdien, 25.aprīlī satiksmei tiktu slēgts.

Šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien jau no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei.

«Manuprāt, Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus, kā arī ilgstoši kavē ar atkārtotas ekspertīzes veikšanu, tādējādi neievēro pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku drošību. Ir pietiekami daudz faktoru, kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc pieņēmu lēmumu par tilta slēgšanu jau no ceturtdienas,» sacīja ministrs.

Ģirģens LTV raidījumam «Rīta Panorāma» stāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam ir laiks līdz ceturtdienai, lai tā pati veiktu visus priekšdarbus satiksmes pārplānošanai. Gadījumā, ja līdz ceturtdienai tas netiks izdarīts, tad Valsts policijai ir uzdots slēgt satiksmi pāri tiltam.

Gatavojoties modernizēt automaģistrāli Viļņa-Kauņa, Lietuva plāno tajā ierīkot maināmas informācijas ceļa zīmju sistēmu, kas ziņos autovadītājiem par sastrēgumiem, laika apstākļiem un drošu braukšanas ātrumu.

Kā pastāstījis Ceļu satiksmes direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, Lietuva sliecas attīstīt viedos autoceļus, tādēļ tiek meklēti uzņēmēji, kas aprīkotu maģistrāli ar šādām zīmēm un to vadības iekārtu.

«Izpētījām, ko izmanto Eiropas valstis, un nolēmām iegādāties programmatūru, platformu, kurā bez sarežģījumiem varētu pieslēgt jaunieviestās mainīgās informācijas zīmes,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcija jau bija izsludinājusi attiecīgu konkursu, taču potenciālie piegādātāji ierosināja izziņot divus atsevišķus konkursus par šādu zīmju uzstādīšanu un to uzturēšanas programmnodrošinājuma izstrādi, tādēļ konkursi tiek izsludināti no jauna.

Ar maināmas informācijas ceļa zīmēm līdz 2030.gadam paredzēts aprīkot arī autoceļus Viļņa-Panevēža un Viļņa-Klaipēda, kā arī autoceļa posmu no Kauņas līdz Polijas robežai.

Stradu pagasta Palienā pēc ceļa Rēzekne - Gulbene rekonstrukcijas ir problēmas ar apgaismojumu. To reģionālajam medijam Dzirkstele pastāstījuši vietējie iedzīvotāji.

Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis esot zinošs par šo situāciju. Viņš norādījis, ka par problēmu ar apgaismojumu ir informējis VAS Latvijas Valsts ceļi Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītāju Laimoni Aumeisteru. J.Duļbinskis skaidrojis, ka tad, kad objektu nodeva (pagājušā gada rudenī), pa brīdim tika izsisti drošinātāji.

«Tas notika vienreiz, otrreiz, tad secinājām, ka tas nav tikai neliels defekts. Mēs esam informējuši darbu pasūtītāju, savukārt tas ir sazinājies ar būvniekiem,» Dzirkstelei sacījis J.Duļbinskis.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Lietuvā sākta autoceļa Viļņa-Kauņa pārveide par maģistrāli, piektdien paziņojusi Autoceļu direkcija.

Kā norādījis direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, šai nolūkā jāveic satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi un atsevišķu posmu rekonstrukcija.

Pēc modernizācijas darbu pabeigšanas autoceļa A1 posmā no 10. līdz 95.kilometram vasaras laikā būs atļauts braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā, bet ziemā - 110 kilometri stundā.

«Maģistrālē A1 starp Viļņu un Kauņu transporta plūsma ir intensīvākā ne tikai visā Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs kopumā, tādēļ satiksmes apstākļu uzlabošana un atļautā braukšanas ātruma palielināšana starp divām lielākajām mūsu valsts pilsētām ir svarīga gan Lietuvai, gan starptautiskās satiksmes uzlabošanai,» uzsvēris satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Konkursā par Liepājas lidostas rekonstruēšanu pieteikušies četri būvuzņēmēji - piegādātāju apvienība «SIA Matthai Latvija, Matthai Bauunternehmen GmbH&Co.KG un a/s Ceļu pārvalde»; ceļu būves firma SIA Binders; a/s A.C.B.; piegādātāju apvienība KT&Igate (a/s Kauno Tiltai un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate), Db.lv uzzināja pašvaldības SIA Aviasabiedrība Liepāja.

28. martā par SIA Aviasabierība Liepāja sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedza SIA Saldus ceļinieks, taču, kā Db.lv norādīja Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Agris Sprūde, tas netraucē pašvaldības uzņēmumam turpināt konkursu un noslēgt to plānotajā termiņā. Viņš skaidroja, ka IUB pagaidām neatļauj slēgt līgumu par būvniecību, savukārt pašlaik projekts ir pirmajā stadijā – notiek pretendentu atlase. Tad, kad reāli vajadzēs slēgt līgumu, sūdzība jau būs izskatīta, pauda A. Sprūde.

Jau ziņots, ka apstiprinātais finansējums lidostas rekonstrukcijai ir 3,98 miljoni eiro, no tiem 85% ir Eiropas Savienības fondu atbalsts, bet 15% - pašvaldības finansējums.

Uzsākta Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, to par 4,27 miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums AS Kauno tiltai, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada un uz atbalstsienām, kontakttīklu, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī ceļu daļas pārbūvi un atjaunojot brauktuves segumu. Pārbūves laikā tiks izbūvēta jauna ietvju konstrukcija, paredzot gājēju un velosipēdistu ceļu gar kreiso brauktuves malu (virzienā no centra).

Pārbūves rezultātā tiks nodrošināta un labiekārtota caurbrauktuve zem pārvada - pagarināta Vagonu iela. Papildus tam, tiks veikta divu jaunu kāpņu konstrukciju izbūve no pārvada paplašinātajām ietvēm uz pagarināto Vagonu ielu.

Uz Augusta Deglava pārvada norit būvdarbi un no 2. novembra tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizēšanā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksmes plūsma virzienā uz centru tiks novirzīta uz pārvada labo pusi, nodrošinot vienu joslu katrā virzienā. Braukšanas joslas tiks atdalītas ar betona barjerām, lai norobežotu būvdarbu zonu no transporta plūsmas.

Tāpat aktīvi norit ietves izbūves darbi pārvada labajā pusē virzienā uz centru un balstu un siju remonts.

Kopumā esošā līguma ietvaros līdz šā gada beigām plānots salabot astoņus balstus, ietvi, kāpnes abās pārvada pusēs, atjaunot margas un izbūvēt inženierkomunikācijas.

Pārvada pārbūvi veic lietuviešu uzņēmums AS «Kauno tiltai». Būvdarbi tiek veikti ES fondu projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» (projekta ID Nr. 5.6.1.0/17/I/001) ietvaros.