Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem, informē LCB.

«Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina,» uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.A. Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot Visu Latvijai – TB/LNNK). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 17.oktobrī iesniedza Saeimas priekšsēdētājai vēsturisku portfeli ar sabrukuma stāvoklī esošo valsts autoceļu un tiltu sarakstiem un nolietojuma aktiem, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Uzņēmumā Somdaris izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados - laikā, kad lielākā daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēto pēdējo reizi.

Jau pērn LCB iepazīstināja Saeimas deputātus ar 61 valsts ceļa un tilta nolietojuma aktu, aicinot ikvienu valdošās koalīcijas deputātu kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem «krusttēvu» un panākt sava «krustbērna» izārstēšanu (remontu).

«Mēs apkopojām šīs ceļu būves sezonas rezultātus, un patīkami pārsteidza, ka veseliem 24 procentiem deputātu uzticētie objekti beidzot ir sagaidījuši finansējumu remontdarbiem. Nedomāju, ka tas ir noticis nejauši - gan jau arī deputāti situācijas uzlabošanā ir pielikuši savu roku. Paldies viņiem par to! Es arī ceru, kā nākamgad viņi būs ne mazāk ražīgi, panākot jau citu ceļu posmu un tiltu remontdarbus. Diemžēl 74 procenti deputātu ir snauduši «murkšķa miegā», un ceļu sakārtošana viņus nav interesējusi vai arī nav bijusi viņu spēkos,» rezumē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Slēdzot dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi, viens no solījumiem bija noasfaltēt autoceļu P4, taču deviņu kilometru posms starp Vāverkrogu un Juglu joprojām ir zemes ceļš, turklāt ap to virmo karstas diskusijas. Lieta tā, ka šis posms šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju jeb Natura 2000 liegumu – Lielos Kangarus. Pret ceļa posma asfaltēšanu, vismaz tādā veidā, kā bijis plānots līdz šim, iebilst Vides aizsardzības klubs, negatīvs ir arī pirmais ietekmes uz vidi atzinums, otrdien raksta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā ir visnotaļ emocionāla sarakste vairāk nekā gada garumā, kurā nosacīti vienā pusē ir Satiksmes ministrija (SM) un biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB), otrā – Vides pārraudzības valsts birojs un Vides aizsardzības klubs (VAK). «LCB vienmēr ir bijusi par stingru dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu ceļu darbos, taču vienmēr uzsvērusi, ka starp attīstību un saglabāšanu pastāv objektīvas pretrunas, kas ir jārisina, atrodot saprātīgus kompromisus starp dabas vērtību saglabāšanu un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu,» vēstulē ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai raksta LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrībai Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), kas apvieno ceļubūves uzņēmumus, nav saprotami Saeimas lēmumi paaugstināt akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, bet budžeta ieņēmumus no tā izmantot nevis autoceļu remontiem, bet visdažādāko nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai, norādīts šodien izplatītā paziņojumā.

Nākamajā gadā autobraucēji, kas valstij septiņos dažādos nodokļos un nodevās samaksās 487 miljonus eiro, kā arī palielināto akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, nevarēs cerēt uz labākiem ceļiem, to sabrukšana pat netiks apturēta, jo līdz ceļiem nonāks tikai aptuveni 23 procenti no iekasētās naudas, skaidro biedrība.

Īpašas ceļu būvētāju bažas raisot fakts, ka 2016. gada budžetā no Eiropas fondiem - no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) - reģionālajiem ceļiem un tiltiem, kam visvairāk nepieciešami remonti, ir paredzēta apaļa nulle.

LCB neesot zināms, ar ko ir saistīta šāda bezprecedenta attieksme pret nozari.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) nolēmusi vērst sabiedrības uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus, kuros ir iespēja uzzināt vairāk gan par konkrētajiem tiltiem, gan par to apkārtni, informē LCB.

Piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei ne tikai redzēs tilta bēdīgo stāvokli, bet arī uzzinās, ka rajona padome iegādājās tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Lai arī tiltu uzstādīja kā pagaidu risinājumu, lai varētu ekspluatēt Eiķēnu karjeru, tas tiek izmantots jau vairāk nekā 20 gadu. Vienīgie uzlabojumi, kas šajos gados veikti, ir tilta krāsošana.

Patlaban Geocaching slēpņi ir ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā ir plānots šo sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgales reģionā. Vasaras periodā ir apsekoti valsts tilti, taču biedrība ir pārliecināta, ka līdzīga situācija ir arī ar daļu pašvaldību tiltu – finansējums trūkst kā vieniem, tā otriem.

Valdība ceļu fondu neatjauno; nozare arvien neziņā par finansējumu pēc 2019. gada

Neieklausoties ne Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), ne biedrības Latvijas Autoceļu būvētājs (LCB) pārstāvju iebildumos un ierosinājumos, Ministru kabinets pieņēmis lēmumu attiecībā uz autceļu sakārtošanu, paredzot vairākus darbības virzienus, kuri gan nedod īstu skaidrību, ar kādiem resursiem nozare nākotnē varēs rēķināties. Iepriekš Satiksmes ministrija, bija rosinājusi atjaunot Ceļu fondu, taču sarunās ar Finanšu ministriju panākts kompromiss, ko valdība arī atbalstīja. DB jau rakstījis, ka sliktais ceļu stāvoklis ik gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. eiro apmērā, bet valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Lielajos objektos būvniecības izmaksas aug straujāk; arī nākotnē sagaidāms cenu kāpums

Viena autoceļa segas kilometra vidējās pārbūves izmaksas turpina augt trešo gadu pēc kārtas, liecina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) dati.

Salīdzinot viena kilometra segas pārbūves izmaksas, kas aprēķinātas no vidējām cenām, kuras iesniegtas ceļu būvniecības konkursos, 2014. gada sākumā pret 2013. gadu kopumā ir redzams samazinājums aptuveni par 4%, DB norāda LVC pārstāve Anna Kononova. Taču jau 2015. gadā piedzīvots būvizmaksu pieaugums par 7% un 2016. gadā pat par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pēc viņas teiktā, lielos pārbūves objektos līgumu cenas katru gadu ir pieaugušas apmēram par 20‒30%.

Kāpušas arī būvuzraudzības komandas vienas dienas izmaksas. Proti, lielos pārbūves objektos 2015. gadā tās vidēji bija 330 eiro, pērn 405 eiro, bet šogad jau 540 eiro. Mazajos atjaunošanas darbos izmaksas gan ir zemākas, 2016. gadā uzraudzība vienai dienai izmaksāja 200 eiro, bet 2017. gadā jau 315 eiro. Audzis arī uzraudzības izmaksu īpatsvars salīdzinājumā ar būvdarbu izmaksām. Lielos objektos kāpums ir no 1,8% pērn līdz 2,3% šogad, bet mazos – no 3,4% 2016. gadā līdz 4,7% šogad.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Ministru Kabinets šā gada 29.jūnija sēdē, izskatot jautājumu "Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam" nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai "pieņemt zināšanai".

Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020.gada 18.jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.

Minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusi signālu - tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula "pieņemt zināšanai" ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.

Biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) izpilddirektors Zigmārs Brunavs uzskata, ka ceļu kvalitāte Latvijā palēnām uzlabojas un tā esot atbilstoša tam, kas ir pasūtīts. «Ja tu nevari nopirkt mersedesu, tad ir jāskatās uz opeli. Līdzīgā režīmā tiek organizēti arī ceļu būves pasūtījumi. Mēs organizējam ceļus nevis Mercedes, bet Opel līmenī. Jāsaka, ka kvalitāte ar katru dienu aug, jo ir arvien stingrākas kontroles prasības, arī nolikumos parādās papildu lietas, kas tiek pakļautas kontrolei,» viņš saka laikrakstam Diena, piebilstot, ka būvniecības prasības palēnām kļūst nepārprotamākas, radot būvniekiem pateicīgākus apstākļus šo prasību izpildīšanai.

Siltākam laikam iestājoties, sākusies arī Latvijas ceļu būvēšanas sezona, ceturtdien raksta Diena. Vecpiebalgas novada iedzīvotājiem šis ir sen gaidīts laiks, jo beidzot notiek remontdarbi uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona. Tas iepriekš bija tik ļoti klāts ar bedrēm, ka nesalauzt mašīnu, braucot ar atļauto ātrumu, būtu brīnums. Vēl pirms neilga laika vietējie bez ironijas pauda izmisumu, sakot, ka ceļš esot kā pēc kara. Ja piebaldzēni nebūtu piedalījušies raidījumā Sastrēgumstunda un neprotestētu pie Saeimas, iespējams, atbildīgie izliktos nemanām katastrofālo stāvokli.

Kopējās šī posma rekonstrukcijas izmaksas ir apmēram 9,4 miljoni eiro. Darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un būvniecības termiņam ir jāiekļaujas 330 kalendārajās dienās, kas nozīmē, ka darbi turpināsies ar nākamgad.

Konkurences padome (KP) vairākus ceļu būves uzņēmumus ir informējusi par konstatētiem konkurences pārkāpumiem, pastāstīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš sacīja, ka KP pārbaudes pie ceļu būvniekiem veikusi pirms nepilniem diviem gadiem un šogad 30.martā vairāki uzņēmumi saņēmuši KP lēmuma uzmetumu, kurā apskatīti 18 projekti.

Bērziņš norādīja, ka no tiem 14 gadījumos "pārkāpumiem nav nekādi pierādījumi", tāpēc KP kā pamatojumu konkurences pārkāpumiem izmantojusi sarunas, kas notikušas 1,5 gadus pēc konkursiem.

Viņš arī pauda viedokli, ka KP "ar smagajiem ieročiem cenšas visu noslaucīt".

Vienlaikus gan Bērziņš atzina, ka KP atsūtīto informāciju pats nav redzējis un nevarēja arī pateikt, cik uzņēmumi to saņēmuši.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ja ir kādi uzņēmumi, kuri tiešām ir pie kaut kā vainīgi, tos vajag sodīt.

Pēc 2019. gada ceļu būves firmu skaits var sarukt teju trīskārt, brīdina nozares asociācija, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No nozares viedokļa raugoties, valsts budžeta naudas iztrūkumu kompensējuši ātri iepludinātie ES fondi, taču patlaban ir skaidrs, ka 2018. gadā visa nauda būs apēsta un parādīsies divi tukšie gadi. «Mūs interesē, ko valdība darīs, lai programma tiktu pildīta, finansējums nodrošināts un nozare varētu normāli strādāt,» uzsver biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Ja nekas netiek darīts, tad darbu apjoms samazināsies teju trīskārtīgi, un tādā pašā apjomā saruks uzņēmumu skaits. Tas savukārt novedīs pie bezdarbnieku rindu paplašināšanās un sociālo izdevumu pieauguma.