Slēdzot dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi, viens no solījumiem bija noasfaltēt autoceļu P4, taču deviņu kilometru posms starp Vāverkrogu un Juglu joprojām ir zemes ceļš, turklāt ap to virmo karstas diskusijas. Lieta tā, ka šis posms šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju jeb Natura 2000 liegumu – Lielos Kangarus. Pret ceļa posma asfaltēšanu, vismaz tādā veidā, kā bijis plānots līdz šim, iebilst Vides aizsardzības klubs, negatīvs ir arī pirmais ietekmes uz vidi atzinums, otrdien raksta laikraksts Diena.
Dienas rīcībā ir visnotaļ emocionāla sarakste vairāk nekā gada garumā, kurā nosacīti vienā pusē ir Satiksmes ministrija (SM) un biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB), otrā – Vides pārraudzības valsts birojs un Vides aizsardzības klubs (VAK). «LCB vienmēr ir bijusi par stingru dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu ceļu darbos, taču vienmēr uzsvērusi, ka starp attīstību un saglabāšanu pastāv objektīvas pretrunas, kas ir jārisina, atrodot saprātīgus kompromisus starp dabas vērtību saglabāšanu un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu,» vēstulē ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai raksta LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
VAK valdes locekļa Edmunda Kances vēstulēs vairākkārt norādīts, ka VAK neatbalsta posma Vāverkrogs–Jugla asfaltēšanu un paplašināšanu Lielo Kangaru teritorijā, piedāvājot alternatīvas: piemēram, asfaltēt ceļu Jugla–Ogre, kas savienojas ar ceļu Tīnūži–Koknese, vai arī asfaltēt ceļa Suntaži–Augšciems–Ropaži neasfaltētos posmus, kurā nav kalnu vai strauju līkumu, bet tādā gadījumā tas ir par deviņiem kilometriem garāks. SM gan šādus priekšlikumus ir noraidījusi, argumentējot, ka alternatīvie ceļi ir ievērojami garāki un autobraucējiem ilgtermiņā nozīmētu 10–21 miljonu eiro zaudējumus. Telefona sarunā ar Dienu VAK pārstāvis E. Kance pieļāva, ka strīdīgā posma asfaltēšana varētu pat notikt, bet pašreizējā platumā un neveicot ceļa līkumaino posmu iztaisnošanu. Tāpat šai posmā jāsaglabā ierobežojumi kravas transportam un braukšanas ātrumam, uzskata E. Kance.
«Ļoti daudzi ir neapmierināti, sevišķi pavasaros, kad izsit bedres,» situāciju raksturo Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus (Vidzemes partija). SM vēstulē, kas pērn oktobrī sūtīta VAK, minēts, ka autoceļa grants seguma nomaiņu uz asfaltu atbalstījuši Ogres novada Suntažu pagasta iedzīvotāji ar 435 parakstiem un Ogres novada iedzīvotāji ar 294 parakstiem. Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis (LZP) gan atšķirībā no Ropažu kolēģa nepauž viennozīmīgu atbalstu – būdams Zaļās partijas biedrs, viņš atbalsta videi draudzīgu risinājumu. «Nolikt pretī dabai attīstības momentu nav viennozīmīgs jautājums,» viņš izteicās, arī norādot, ka ceļu sakārtošanas jautājumi novadā ir sasāpējuši un Ērgļu ceļa posms pat nav pati karstākā aktualitāte.
Plašāk lasiet rakstā Izšķiršanās starp meža aizsardzību un iedzīvotāju ērtībām otrdienas, 2.jūnija laikrakstā Diena (6.lpp)!
