Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars apmēram 2000 īpašumu Latvijā, trešdien žurnālistus informēja pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji, kas veica sliežu ceļa projekta novietojuma detalizētu izpēti.
RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norādīja - sākotnēji bija paredzēts, ka Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars 4200 īpašumus Latvijā, bet, veicot izpēti, rasta iespēja īpašumu skaitu samazināt līdz 2000. Vienlaikus viņš piebilda, ka šis skaitlis vēl tiks precizēts pēc ietekmes uz vides novērtējuma izvērtēšanas.
Tāpat izpētes rezultātā 88 hektāru apmērā samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām Natura 2000. Sākotnējais Rail Baltica II trases novietojums šķērsoja aizsargājamas dabas teritorijas 93 hektāru platībā, bet šobrīd, pēc Balgaļa teiktā, novietojums skars piecus hektārus.
«Mēs savācām informāciju no vairāk nekā 16 informācijas slāņiem - sākot ar informāciju par kadastra īpašumiem, saimniecisko darbību, uzņēmējdarbību, iedzīvotājiem, kultūras pieminekļiem un vides vērtībām. Viss interešu kopums, jo sabiedrības interesēs bija tas, vai mēs skaram dabas vērtības vai mēs ietekmējam iedzīvotājus tiešā trases tuvumā. Varu teikt, ka piedāvātais variants ir tas, kurš skar vismazāk iedzīvotājus visā trases garumā,» teica Balgalis.
Viņš arī atzina, ka no 15 pašvaldībām, kuras skars Rail Baltica II izbūve, divas no tām - Mārupes un Ķekavas pašvaldība - par sliežu ceļa novietojumu paudušas iebildumus. «Jāsaka tā, ka pašvaldības kopumā saprot šī projekta nozīmīgumu. Pašvaldības saprot to, ka šī projekta realizācija viņu teritorijā dod labumu. (..) Ir jāmēģina sabalansēt šī izpratne par to, ko mēs zaudējam un ko iegūstam,» sacīja Balgalis.
Savukārt RB Latvija izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš pastāstīja, ka visām trijām Baltijas valstīm līdz februāra beigām jāiesniedz kopējais finansējuma pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility, CEF) pirmajai kārtai un tāpat februāra beigās plānots sākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kas tostarp ietver sabiedriskās apspriešanas.
Pēc Skrastiņa teiktā, 2017.gadā projekta ietvaros varētu sākties zemju atsavināšana un projektēšanas process. «Tad arī varētu šo "Rail Baltica II" projektu padarīt taustāmu,» teica Skrastiņš.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka RB Latvija, kas veic Rail Baltica II Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti, pērn novembra vidū valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentēja daudzkritēriju analīzes rezultātus. Analīzes mērķis bija izvērtēt dažādas alternatīvas Rail Baltica II pamattrasei un ievadiem Rīgā, un izvēlēties divas alternatīvas trases tālākajam izpētes procesam – ietekmes un vidi novērtējumam. Analīzē savstarpēji salīdzinātas visas trašu alternatīvas, novērtējot ceļā pavadīto laiku, investīciju un uzturēšanu izmaksas, iespējamo ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, īpašumiem un vietējo sabiedrību, kā arī lielāku ekonomisko potenciālu, ilgtspējību un integrāciju.
Rail Baltica II pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novadu pašvaldību teritorijas.
Piedāvātie trašu varianti savieno robežpārejas punktus ar Igauniju un Lietuvu, Daugavu šķērso Salaspils novadā pie Saulkalnes, rada alternatīvas visā trases garumā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju šķērsošanai, apliec blīvi apdzīvotās vietas, vienlaikus radot nākotnes iespējas Salacgrīvas, Skultes, Vangažu, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas pašvaldībām tālākā nākotnē attīstīt industriālās teritorijas un pasažieru pārvadājumus.
Vietās, kur tas ir tehniski iespējams, trašu varianti dublē starptautiskā autoceļa Via Baltica jaunbūvējamo posmu novietojumu, izmanto esošos un bijušos dzelzceļa koridorus, savietojas ar jaunbūvējamo 330 kilovoltu Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma trasi.
No 12 variantu alternatīvām konsultanti tālākajam ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ieteica divus variantus, kuri visā trases garumā rada alternatīvas izvēles iespējas un vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm.
Daudzkritēriju analīzes rezultātu procesā analizēti astoņi varianti, kādos iespējams izveidot savienojumus ar Rīgas pilsētu, starptautisko lidostu Rīga un Rīgas brīvostu. Pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 milimetru (mm) sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Rail Baltica līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgas pilsētā. Paredzēts stacijas savienojums ar lidostu Rīga. Šie darbi būtu paveicami līdz 2024.gadam.
Savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts realizēt pa kārtām, sākotnēji izmantojot esošo sliežu ceļu (1520 mm platumā) kapacitāti un Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu terminālu, tādējādi nodrošinot savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030.gada.
Rail Baltica II projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.
Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā -229, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.