Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Lai arī kopējais laulību skaits 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,7%, laulību noslēgušo senioru skaits pieauga 1,7 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Šādu pieaugumu veicināja grozījumi likumā «Par valsts pensijām».

Pērn laulību noslēdza 1054 vīrieši un 791 sieviete vecumā no 60 gadiem (gadu iepriekš – 668 vīrieši un 442 sievietes). No visiem gada laikā laulātajiem 7,1% bija seniori. Salīdzinājumā 2015. gadā tie bija 3,8% un nākamajos gados – 4,1% un 4,2%.

74% senioru līgavu un līgavaiņu noslēdza laulību gada otrajā pusē, visvairāk – jūnijā, ko ietekmēja jaunās likuma normas pieņemšana aprīlī. Parasti no kopējā laulību skaita gada otrajā pusē tiek reģistrēts ap 66% laulību.

Laulību skaita pieaugums gados vecākiem iedzīvotājiem mainīja arī laulāto vidējā vecuma rādītāju: salīdzinājumā ar 2017. gadu vīriešiem tas pieauga par 1,4 gadiem (no 36,3 gadiem līdz 37,7) un sievietēm par 1,5 gadiem (no 33,8 līdz 35,3).

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē ministrija.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī atbalstīja grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē Tieslietu ministrijā.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

2015. gada pirmajā pusgadā reģistrētas 4 765 laulības, kas ir par 544 laulībām jeb par 13% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie demogrāfiskie rādītāji.

Pēdējos četros gados ir vērojams laulību skaita pieaugums – no 10,8 tūkstošiem laulību 2011. gadā līdz 12,5 tūkstošiem laulību 2014. gadā.

2015. gada pirmajā ceturksnī turpinājās arī dzimstības pieauguma tendence – piedzima par 155 bērniem vairāk nekā pērn šajā periodā. Tomēr otrajā ceturksnī jaundzimušo skaits samazinājās par 302, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu. Kopā 2015. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem jeb 1,4% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

2015. gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis mirušo skaits. Šajā periodā ir reģistrēti 14 729 mirušie, kas ir par 526 cilvēkiem jeb 3,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Aizvadītajā naktī ir apturēta Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbība uz Latvijas-Krievijas robežas un šajās vietās ir uzstādīti betona aizslietņi, intervijā Latvijas Radio informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka šajos robežpunktos strādājušie robežsargi tagad ir novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur jūtams liels nelegālās migrācijas spiediens.

Runājot par Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu, Kozlovskis pavēstīja, ka pagājušajā diennaktī no iekļūšanas Latvijā atturētas 129 personas, kuras mēģināja ienākt valstī no Baltkrievijas puses.

Kā ziņots, no šodienas stājas spēkā Latvijas valdības lēmums apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Latvija šādu lēmumu pieņēma saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma no 16.oktobra apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Rīkojums pieņemts saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Latvijas lēmums nozīmē, ka Ukrainas pilsoņi no ES Krievijā pa sauszemi iekļūt nevarēs, bet iebraukt varēs tikai caur Šeremetjevas lidostu un, iespējams, caur NVS valstīm.

Kā uzsver Latvijas valdība, Krievijas lēmums ir ne tikai mēģinājums šķelt ES un radīt spriedzi tās pierobežā, bet arī radīt apstākļus uz Latvijas-Krievijas robežas, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu.

Pastāvīgs darbs kļūst retāka parādība, speciālisti tiek piesaistīti noteiktam projektam, tad dodas tālāk; darba devējam jāspēj reaģēt uz šīm pārmaiņām, intervijā DB saka Igaunijas kompānijas Jobbatical dibinātāja Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks).

2016. gadā viņa izvēlēta par vienu no 50 Eiropas ietekmīgākajām sievietēm jaunuzņēmumu un riska kapitāla jomā, divreiz nominēta Eiropas jauno uzņēmēju balvai. 2007. gadā BusinessWeek Karoli atzina par vienu no 20 daudzsološākajiem uzņēmējiem, kuri vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu.

Fragments no intervijas:

Kā cilvēki pašlaik meklē un atrod darbu? Kā tas atšķiras no tā, kas notika pirms desmit gadiem?

Atšķirība lielā mērā ir saistīta ar to, ko šobrīd piedzīvojam mēs abas - katra savā datora pusē. 70% no manas komandas tika pieņemti darbā, pirms šos cilvēkus biju satikusi klātienē. Darba meklētājs tādās platformās kā Jobbatical var identificēt savām prasmēm un vērtībām piemērotus darbus un komandas. Tāpat vairs nav nepieciešamības lidot uz tikšanos, kas nozīmētu lielas izmaksas.

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

2016. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 5 313 jaundzimušie, kas ir par 87 mazuļiem jeb 2% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Tendence jaundzimušo skaita pieaugumam vērojama jau kopš 2011. gada. Pirmajā ceturksnī nedaudz pieaugusi mirstība - reģistrēti 7 848 mirušie, kas ir par 86 cilvēkiem jeb 1,1 % vairāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos.

Dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tādēļ dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs jau no 1991. gada. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 2 535 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2015. gadā - par 2 536).

2016. gada 1. aprīlī iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 967,2 tūkstoši.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Kopš 2011. gada dzimušo skaits Latvijā pieaug, un arī 2016. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 10 943 bērni – ir par 224 mazuļiem jeb 2% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Gada pirmajos sešos mēnešos ir nedaudz pieaugusi mirstība – reģistrēti 14 832 mirušie, kas ir par 106 vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tādēļ dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs jau kopš 1991. gada. 2016. gada pirmajā pusē iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājies par 3 889 cilvēkiem (attiecīgajā periodā pērn – par 4 007).

Pēc piecus gadus ilga stabila laulību skaita kāpuma šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto laulību skaits samazinājās – 4 585 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 119 laulībām jeb par 2,5 % mazāk.

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.