Panāktā vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem par kopīgu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) ir nozīmīga un svarīgi, lai tā nepaliek uz papīra, to db.lv atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: «Šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis saistībā ar nākamo KLP. Pēc dažiem mēnešiem tiks pieņemti lēmumi saistībā ar nākotnes budžetu, kā arī EK nāks klajā ar nākamās KLP likumdošanas priekšlikumiem. Visas dalībvalstis šobrīd pauž savu nostāju un cer, ka lēmumu pieņēmēji likumdošanas izstrādes procesā viņos ieklausīsies. Latvijai kā mazai dalībvalstij ir ļoti svarīgi atrast lielākus «draugus». Trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks. Tādēļ vakar parakstītā deklarācija, kurā svarīgākais mums ir punkts par maksājumu izlīdzināšanas pabeigšanu, ir īstajā laikā un ar īsto svaru! Svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.»
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata - tā kā tagad notiek aktīvas diskusijas par ES kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, tad jebkura kopīga valstu apvienība, kas cenšas panākt līdzvērtīgu situāciju starp ES dalībvalstīm apvienojoties var panākt lielāku efektu un savas balss sadzirdēšanu, nekā, ja kāda no Baltijas valstīm cenšas savu prasību izpaust viena. «Tas vien, ka Baltijas valstis spēj sadarboties, jau ir būtiski, bet, ja mums pievienojas Polija, tad tas jau ir vērā ņemams apstāklis. Galvenā prasība mums arī iepriekšējā periodā KLP aspektā bija izlīdzināt tiešos maksājumus, lai Latvijas zemnieki nepaliktu pabērna lomā, saņemot vismazākos tiešmaksājumus, jo visi esam vienā cīņas laukumā, bet diemžēl nosacījumi mums ir katram savi. Šādā sastāvā mūsu kopīgā balss būs spēcīgāka, jo beidzot ir jāpanāk vienlīdzība un godīgums starp valstīm, nodrošinot konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomiku ne tikai pilsētu, bet lauku apvidu attīstībai,» pauda E. Treibergs. Viņš arī atgādina, ka 8.februārī LOSP piedalījās kopīgajā tikšanās reizē ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Ungārijas lauksaimniecības ministru Šandoru Fazekašu (Sándor Fazekas), lai diskutētu par ES daudzgadu budžetu un tiešmaksājumu izlīdzināšanu, par ko iestājas arī Višegradas valstu grupa, kas nozīmē, ka «ir vēl būtisks spēks, lai mēs būtu vienoti sarunās ar EK».
Jāatgādina, ka pirmdien Rīgā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgo deklarāciju par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne», kurā vienojās par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. Parakstītajā deklarācijā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri aicina EK ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī norāda, ka KLP nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos. Deklarācijā pausts atbalsts EK vēlmei turpināt vienkāršot un modernizēt KLP – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.