Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Drošības un finansiālu apsvērumu dēļ no 24.marta "Lage" grupas restorāni "Gan Bei", "D'Arte", "Thali" apkalpos tikai tiešsaistes pasūtījumus un attālinātās piegādes, informē uzņēmumā.

Darbu ierastajā režīmā turpinās "Lage Gastronomija" veikali, informē "Lage" līdzīpašniece Natālija Pavlova.

"Mēs patiešām redzam, ka ļoti daudz cilvēku strādā no mājām, ir pašizolācijā vai karantīnā, tādēļ ir strauji pieaudzis tiešsaistes pasūtījumu skaits, tāpēc esam attīstījuši ne vien "Gan Bei", bet arī "Lage Gastronomija" klientu apkalpošanu tiešsaistē. Tajā pat laikā restorānos ir daudz grūtāk ievērot vēlamos sociālās distancēšanās pasākumus, tādēļ pieņēmām lēmumu restorānus slēgt uz ārkārtējās situācijas laiku, tas ļaus mums pasargāt gan darbiniekus, gan klientus, " skaidro Pavlova.

LASI ARĪ: Lido aptur darbību

Michelin ceļvedis tagad aptvers arī Lietuvu, tādējādi tā izlasē būs pārstāvētas visas Baltijas valstis.

Pirmais Lietuvas ceļvedis - labāko restorānu apkopojums, kas pievērsīs uzmanību valsts ēdināšanas uzņēmumiem, tiks atklāts Viļņā 2024.gada 13.jūnijā.

Michelin kritiķi ir veikuši novērtēšanu visā Lietuvā, tostarp Klaipēdā, Traķos, Kauņā un galvaspilsētā Viļņā. Šī izvērtēšana ir aptvērusi plašu kulinārijas piedāvājumu klāstu, sākot no tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem līdz ēdieniem, kurus ietekmējušas citu tautu virtuves, uzsvaru liekot uz vietējiem un sezonālajiem produktiem.

Atlases process tika veikts saskaņā ar Michelin ceļveža starptautisko metodoloģiju. Tas nozīmē anonīmu un neatkarīgu restorānu novērtēšanu, pamatojoties uz 5 kritērijiem: sastāvdaļu kvalitāti, pavārmākslas meistarību, garšu harmoniju, šefpavāra personības izpausmi kulinārijā un nemainīgu ēdienkartes kvalitāti.

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Rīdzinieku Ronalda Kreiļa un Loretas Birzules čili piparu audzēšanas un mājražošanas bizness Burka & Ledus izauga no vēlmes pašu spēkiem tikt pie tā, kas garšo, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Čili pastu, marinējumu un mērču gatavošana ne tikai pašu patēriņam izvērtusies pamazām. «Pagājušogad sapratām, ka varam iet tautās,» saka Ronalds. «Pacienātie un apdāvinātie draugi iedrošināja, un pirmais publiskais starts pēc Loretas ierosinājuma notika Čiekurkalna mājražotāju tirdziņā.»

Divu gadu laikā, kopš čili asās mērces un pastas izgājušas ārpus dzīvokļa virtuves, gūts arī samērā daudz atziņu. Lielākai daļai cilvēku ir pārsteigums, ka piparu asuma skala ir iedalāma līdz pat 2 miljoniem vienību, turklāt visiem zināmajai paprikai asuma skala ir 0 vienību, policijas arsenālā esošajai asaru gāzei – 1 miljons, bet asākajam pasaules piparam – pat 2 miljoni asuma skalas vienību. Garšas un smaržas produktiem ir dažādas. «Bija viena habanero chocolate – gan smaržoja, gan garšoja pēc šokolādes. Domāju, ka to nevienam nepārdošu, jo kas gan tādu pirks, bet ne – publikai patika,» atceras Ronalds.

Nacionālās dienas ietvaros Astanas EXPO 2017 izstādē norisinājās The Red Jackets seminārs, kurā ar prezentācijām uzstājās vairāki Latvijas uzņēmumu vadītāji un stāstīja par eksporta būtisko nozīmi uzņēmējdarbībā.

Perspektīvo IT nozari, kuras eksporta pieaugums 2016. gadā bija 30,1%, kamēr kopējā valsts ekonomikas izaugsme – 2%, pārstāvēja Latvijas IT uzņēmums Squalio. Semināra Latvijas dārgumi. Iepazīšanās ar Latvijas eksportu auditorija bija pilna ar uzņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem, kuri uzzināja par vairākiem Latvijas uzņēmumiem, precēm, pakalpojumiem un sadarbības iespējām Latvijā.

Uzņēmuma Squalio valdes loceklis Sandis Kolomenskis uzstājās ar prezentāciju Latvijas Informāciju Tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocības, kuras pamatelements bija pašizveidotā uzņēmuma veiksmes stāsts un izcilība IT jomā jau 20 gadu garumā. Profesionālā pieeja IT inventarizācijas, audita, problēmu risināšanas un atbilstošākās programmatūras piemeklēšanas jautājumos jebkurā situācijā, divu dekāžu laikā, ir padarījis Squalio par īstenu reģiona līderi.

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

Kulinārijas segments Latvijā uzrāda pakāpenisku izaugsmi, izriet no ražotāju un veikalnieku aptaujas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc gatavajiem ēdieniem, bet to nevar salīdzināt ar pirmskrīzes līmeni, saka Mārtiņš Skakauskis, SIA ZIF kulinārija izpilddirektors.

«Cilvēku skaits nepalielinās, un viņi nav sākuši ēst vairāk. Mainās tas, ko ēdam,» raksturo Andris Freimanis, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors.

No visa Stockmann pārtikas nodaļas apgrozījuma gatavo ēdienu – kulinārijas – īpatsvars 2015. gadā bija 8,5%. No gatavajiem ēdieniem populāri ir salāti, no kopējā apgrozījuma kulinārijas nodaļā tie veido 43%, bet gatavie karstie ēdieni – 34%, stāsta Karīna Jermušs, Stockmann mārketinga daļas vadītāja.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Mandegās, Aģes dzirnavās, kur tiek izgatavoti Gardumu Ateljē vaniļas kēksiņi.

«Sev es cepu jau ilgi, vismaz desmit gadus, šo talantu esmu pārmantojusi no omītes, kurai patika cept,» stāsta Diāna Grēve. «Pērn draudzenes kolēģe precējās un viņa palūdza, vai nevar uzcept kēksus viņiem. Tad secināju, ka varu uzcept ne tikai sev, bet arī citiem, un pamazām pieauga pasūtījumu skaits.»

«Pamatā gatavoju kēksus ar vaniļas, šokolādes, kokosriekstu garšu, kombinējot tās un veidojot jaunus krēmus. Kēksu gatavošanai,» viņa uzsver.

D. Grēve cenšas izmantot dabīgas un Latvijā audzētas sastāvdaļas.

Patlaban kulinārijā attīstās dabisko vielu izmantošana – ar dabiskām krāsvielām var panākt dažādas interesantas krāsas – tās varbūt nav tik spilgtas kā mākslīgās, taču veselīgas, tiesa gan, tas arī sadārdzina produktu, viņa piebilst.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss" atklājis tirdzniecību internetā.

Līdz šim tirdzniecība notika četrās tirdzniecības vietās Latvijā (trīs Rīgā un viena Liepājā), kā arī ar tirdzniecības aģentu palīdzību. Tā kā pēdējā laikā piedzīvots ievērojami liels kritums HoReCa darbības procesos, uzņēmums nolēmis vairāk uzrunāt tieši virtuves entuziastus un mājražotājus.

"Mūsu ceļš uz e-veikalu ir bijis ilgs, brīžiem nesteidzīgs, jo vienmēr ir bijis kaut kas iekšēji pārspriežams un noslīpējams. Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus citiem, lika mums vēl vairāk iespringt un divu nedēļu laikā pielikt pēdējos punktus, lai kļūtu pieejami, neizejot no ofisa vai mājas," stāsta uzņēmuma vadītāja Ieva Treija.

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks sācis attīstīt jaunu graudaugu kategoriju - Herkuless Gourmet ar premium kvalitātes rīsu produkciju, ieguldot iekārtās 15 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir solis attīstībā un produkcijas sortimenta paplašināšanā, jo līdz šim ražotāja sortimentā vēl nebija rīsu produkcijas.

«Jaunā kategorija ir būtisks lēmums Herkuless attīstībā, jo paver iespējas paplašināt graudaugu pārslu sortimentu un uzsākt darbību jaunā tirgus nišā. Ņemot vērā, ka pieaug tā sabiedrības daļa, kurai kulinārija un ēst gatavošana ir kļuvusi par vaļasprieku, uzskatām šo par perspektīvu produktu nišu ar augstu un vēl līdz galam neizmantotu potenciālu. Rīsus esam izvēlējušies no dažādu tautu ēdienu kultūras, » saka Anita Berķe, AS Rīgas Dzirnavnieks pārstāve

Ražotājs HKScan Latvia pelmeņu ražošanas iekārtā ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus eiro, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā iekārta sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 50%. Visu zīmolu «Rakvere» un «Rīgas Miesnieks» pelmeņu ražošana notiek tieši Jelgavā, ar tiem apgādājot vietējo tirgu, kā arī eksportējot tos uz Baltijas valstīm. Turklāt nākotnē iecerēts eksporta zonas paplašināt.

Pelmeņi ir populāri Āzijā, Itālijā, Baltijā, norādīja HKScan Latvia prezidents Jari Latvanens (Jari Latvanen), tādēļ uzņēmums izskata eksporta iespējas.

«Pasaulē aizvien straujāku popularitāti gūst kulinārija un šefpavāru radītie ēdieni, un arī mūsu uzņēmums ir sekojis šīm tendencēm, integrējot tās pelmeņu ražošanā,» viņš uzsvēra.

Mēs cenšamies būt tuvu saviem patērētājiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Pirms pelmeņu līnijas ieguldījām arī gaļas kūpināšanas tehnoloģijās, uzsver J. Latvanens.

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Marno pērn strādājis ar 9% apgrozījuma kritumu un krasu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums bija 3,44 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,81 miljonu 2014.gadā, bet peļņa - 83 900 eiro salīdzinājumā ar 7406 eiro peļņu 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, neraugoties uz iedzīvotāju zemo pirktspēju, pērn atvērtas divas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī sākts darbs pie inovatīvu produktu izstrādes, ražošanas paplašināšanā investējot 381 880 eiro.

Patlaban uzņēmumā ražo vairāk nekā 300 tonnas gaļas izstrādājumu mēnesī. Produkcijas klāstā lielāko daļu veido vārītas, kūpinātas desas un cīsiņi, kā arī gaļas kūpinājumi, pusfabrikāti, gaļas čipsi, kulinārija. Produkcija tiek ražota ar zīmoliem Marno un De Lukss.

Nelielā beigeļnīca Big Bad Bagels Baznīcas ielā Rīgā «izgriezusi pogas» ne vienam vien restorānam, gadu tā turas viesmīlības vietnes TripAdvisor ieteikto ēdinātāju pirmajā trijniekā

Pirms trim gadiem SIA Big Bad Bagels līdzīpašniece Zane Nuķe nolēma mainīt nodarbošanās sfēru par 180 grādiem un no IT jomas ielēca ēdināšanas biznesā, iegādājoties trīs mēnešus vecu uzņēmumu, kuram piederēja kafejnīca, kurā pasniedz beigeļus. «Mani kulinārija vienmēr ir aizrāvusi, bet, vēloties savu biznesu, nezināju, no kura gala sākt. Lai kaut ko sāktu, ir nepieciešama nauda un pats galvenais – arī sapratne par ēdināšanas biznesu. Iepazinos ar cilvēkiem, kuriem īsu brīdi piederēja šī vieta, viņi to par man ļoti patīkamu cenu bija gatavi pārdot, jo redzēja, ka es ar lielu degsmi viņu iesākto vēlos turpināt. Šiem pašiem uzņēmējiem pieder arī Muffins and More. Nomainīju SIA nosaukumu un sāku darbu. Būtībā beigelis manā dzīvē pašā sākumā bija nejaušība, bet tas noteikti tā vairs nav,» atklāj Zane.

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.