Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Latvija ir parādījusi spēcīgāko izaugsmes sniegumu ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī visā Centrāleiropā - reitingā iekļuvušās Latvijas kompānijas ir spējušas panākt vidēji 22% izaugsmi 2011. gadā, salīdzinot ar Centrāleiropā vidējo rādītāju 9,8%, liecina starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu veidotais pārskats par 500 lielākajām Centrāleiropas kompānijām.

«Salīdzinājumam - izaugsmes rādītājs Lietuvā bija 6,6%, Igaunijā bija samazinājums par 6%. Taču 2012. gadā novērotais vidējā izaugsmes tempa samazinājums Centrāleiropā liek piesardzīgi skatīties nākotnē», tā Deloitte biznesa konsultāciju prakses direktors Raimonds Kulbergs. Šī gada reitingā Latvijas kompāniju skaits palicis nemainīgs - iekļautas sešas kompānijas, tādas kā Latvenergo (216. vieta), Rimi Latvia (400. vieta), Maxima Latvija (402. vieta), Elko (420. vieta), Latvijas gāze (479.vieta), kā arī kompānija Uralchem Trading, kas ieņem līderpozīciju Latvijas uzņēmumu starpā - 200. vietu reitingā. Turklāt Statoil Latvija šogad netika iekļauts reitingā (iepriekšējā gada reitingā ieņēma 492. vietu).

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

PR tīkls Centrāleiropā un Austrumeiropā MSL turpmāk oficiāli darbosies kā viens no Publicis Groupe Latvia zīmoliem, līdzās radošajai aģentūrai Leo Burnett, mediju aģentūrai Starcom un digitālajai aģentūrai Digitas.

Ar MSL zīmola ieviešanu vietējā mērogā Publicis Groupe paplašina sabiedrisko attiecību pakalpojumu klāstu Baltijas valstu tirgos.

Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, stāsta: "Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijušas mūsu sniegto pakalpojumu klāstā, un pēdējo gadu laikā esam plānojuši šo biznesa daļu attīstīt. Esmu gandarīts, ka šodien šie plāni beidzot ir īstenojušies, pateicoties paplašinātajai komandai jaunās izpilddirektores Baibas Kauliņas vadībā."

"Laikā, kad pasaule piedzīvo milzīgas pārmaiņas, sabiedrisko attiecību nozarei vienmēr ir bijusi izšķiroša loma, palīdzot zīmoliem pielāgoties pasaules dinamikai un saglabāt aktualitāti. Komunikācija ir kļuvusi daudz plūstošāka, dinamiskāka un daudzslāņaināka," komentē Baiba Kauliņa, MSL Baltics izpilddirektore.

Lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air šodien paziņoja, ka pēc konkursa atlases procesa ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Airbus SAS par 110 lidmašīnu Airbus A321neo iegādi ar piegāžu sākumu 2019. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saprašanās memorands paredz arī nesaistītas tiesības Wizz Air iegādāties papildu 90 lidmašīnas A321neo. Jaunās lidmašīnas gan aizstās pašreizējos gaisa kuģus, kad tie tiks nodoti atpakaļ iznomātājiem, gan nodrošinās papildu iespējas Wizz Air tālākai izaugsmei. Saskaņā ar saprašanās memorandu Wizz Air ir tiesības noteiktu skaitu lidmašīnu A321neo aizstāt ar Airbus A320neo, ja nākotnē tas būs nepieciešams. Šī vienošanās arī noteic, ka Wizz Air atceļ desmit A320ceo saimes lidmašīnu pasūtījumu, kuras saskaņā ar pašreizējo Wizz Air un Airbus SAS pirkuma līgumu bija paredzēts piegādāt 2018. gadā.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Nākotnē uzņēmējdarbības videi Latvijā vajadzētu ierindoties starp 20 pievilcīgajām valstīm pasaulē saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumu, Doing Business, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Tādējādi jaunajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā ir iekļauti 50 pasākumi, no kuriem 31 ir jauns pasākums, kas īstenojami tuvākajos 15 mēnešos.

Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre, Latvija Eiropas Savienības inovāciju indeksā atrodas zemā vietā, tādējādi šajā jomā nākotnē jāvelta liels darbs. Tāpat EM pārstāvji min, ka nākotnē uzsvars jāliek uz epakalpojumu attīstību, lai uzņēmējiem nebūtu jāpilda pastnieka funkcijas, pārnēsājot vienu dokumentu no vienas institūcijas uz citu.

Šajā gadā veiktajā uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, secināts, la Latvijas uzņēmēji, risinot ar administrat’ivām prasībām saistītus jautājumus, vidēji tērē 13% sava darba laika. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs nav būtiski uzlabojies, ņemot vērā dažādu e-pakalpojumu ieviešanu, tādēļ nākotnē pie situācijas uzlabošanas jāstrādā, lai uzņēmēji šo laiku var veltīt biznesam, saka V. Dombrovskis.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Šajā sarakstā Deloitte sarindo 50 labākos un straujāk augošos uzņēmumus Centrāleiropā. Tajā ietverta arī Latvija un EazyOne (datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI)

«Deloitte Latvia šogad pirmo reizi piedalījās šajā projektā, un tāpēc, manuprāt, viens uzņēmums no Latvijas ir ļoti labs rezultāts. Piemēram, tāda Centrāleiropas valsts kā Slovēnija Technology Fast 50 sarakstā nav minēta vispār. No mūsu kaimiņvalstīm vispozitīvāk izskatās Lietuva ar sešām kompānijām. Kopumā līdere ir Polija – sarakstā iekļuvušas 19 kompānijas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kompānija EazyOne ir iekļuvusi šī saraksta 18. vietā. «EazyOne ir iekļuvusi šajā sarakstā, pateicoties tam, ka tai bija drosme pieteikties un pateicoties fantastiskiem rezultātiem. Nākamajā gadā iesaku uzņēmumiem būt proaktīvākiem un pieteikties, jo sarakstā var iekļūt tikai tie uzņēmumi, kuri piesakās,» saka P. Nazarova.

Jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma dati, kas parāda iedzīvotāju vērtējumu situācijai valstī, īpašus pārsteigumus nav nesuši - rādītāji gan mazliet svārstās, bet, analizējot ilgākā laika periodā, vērojama pozitīva tendence.

Interesanti, ka, vērtējot situāciju valstī, iedzīvotāji ir piesardzīgāki nekā iepriekšējā pētījumā, bet, analizējot savas ģimenes materiālo stāvokli un tā iespējamās izmaiņas, vērtējumi kļuvuši mazāk kritiski (abi indeksi sasnieguši augstākos rādītājus kopš 2008. gada).

Nedaudz detalizētāk analizējot sabiedrības noskaņojumu, jāsecina, ka pētījuma dalībnieki, kuri esošo situāciju vērtē atzinīgāk, arī nākotnē lūkojas optimistiskāk: no tiem, kuri savas ģimenes finansiālo situāciju atzīst par labu, uzlabošanos prognozē 41%, no tiem, kuri to uzskata par viduvēju, - 21%, bet no aptaujātajiem, kas stāvokli patlaban vērtē kā sliktu, - tikai 9%. Tiesa, visās trīs grupās vairāk nekā puse aptaujāto prognozē zināmu stabilitāti.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Starptautiskie reitingi un indeksi ir laba lieta, taču tiekties tikai uz to, lai ierindotos kaut kādā konkrētā tabulas vietā, nozīmē darboties nepareizā virzienā.

Īsi pirms gada īsākās nakts Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē 200 lappušu smagu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2015. gadam. Nav šaubu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē ko uzlabot tiešām netrūkst, par to katru dienu savos rakstos vēsta arī Dienas Bizness. Investīcijas uz mūsu valsti ne tikai neplūst straumēm un aumaļām, bet šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada pat uzrādījušas kritumu. Taču, ja apskatās rūpīgāk minēto Ekonomikas ministrijas «ražojumu», tad rodas zināma skepse, cik lielā mērā tur ietvertās lietas tiešām būs noderīgas reālās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Ja vien par «vides uzlabošanu» neuzskata minētā rakstu darba iesiešanu cietos vākos un tā lietošanu kā fiziskas ietekmēšanas līdzekli pret ierēdņiem, kas ietiepīgi turpina valstī kopt un attīstīt dažādas birokrātijas formas. Ja pievēršamies Ekonomikas ministrijas ierēdņu radītā, ļoti apjomīgā plāna saturam, tad redzam, ka tā virsmērķis treknā drukā izcelts jau pirmajās lappusēs – pacelties Pasaules Bankas Doing Business kopējā novērtējumā par 10 pozīcijām. Gana godkārīgs mērķis, ja ņem vērā, ka pašlaik Latvija atpaliek šajā reitingā no abām savām galvenajām konkurentvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā tās autori gan minējuši, ka pacelšanās par 10 pozīcijām iespējama vien tad, ja pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Interesanti gan, kādus buramvārdus un Jāņu nakts mistērijas Latvijas Ekonomikas ministrija ir gatava pielietot, lai no pārējām valstīm «bizness aizplūstu un nekādas reformas nenotiktu»?

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Latvijas nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

No negatīva uz stabilu Latvijas kredītreitings mainīts, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā, kā arī valsts ārējās likviditātes rādītāju pozitīvajām tendencēm.

«Aģentūra Fitch Ratings ir pārskaitījusi mūsu nākotnes attīstības vērtējumu un ir pieņēmusi lēmumu to paaugstināt. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdības darbs ir novērtēts atzinīgi. Šis novērtējums ir ļoti svarīgs mūsu ārvalstu investoriem un visai starptautiskajai sabiedrībai, jo tas ir nozīmīgs signāls, kas apstiprina Latvijas paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā,» skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Turpinot jaunu produktu izstrādi un virzīšanu ārzemju tirgos, pārtikas uzņēmums HKScan Latvia stiprinājis savas pozīcijas Centrāleiropā ar vegānisku, Āzijas virtuves tradīcijās gatavotu produktu Dim Sum, informē uzņēmumā.

HKScan Latvia pārdošanas apjomi maijā apstiprina, ka Latvijā ražotie produkti guvuši lielu popularitāti Centrāleiropā, īpaši – Vācijā, kurp eksportētas vairāk nekā 260 tonnas produkcijas. Par ceturto daļu (25%) pieaudzis eksportēto produktu apjoms janvāra-maija periodā, salīdzinot ar šo periodu pērn, sasniedzot teju 755 tonnas.

Īpaši pieprasīts ir Jelgavā ražotais Dim Sum – viens no populārākajiem Āzijas ēdieniem, tā tiešais tulkojums no ķīniešu valodas nozīmē "sirdij tuvs". Saldētā maltīte ir 100% vegāna un ar zemu tauku saturu. Papildu vegānajai versijai ar kimčī pildījumu ir pieejams arī Dim Sum ar cūkgaļas pildījumu.

Kopš pavasara sākuma produkts ir pieejams Vācijā, un aptuveni 2000 veikalos pārdotas 42,84 tonnas. Līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt eksporta pieaugumu.

Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Par to pirmdien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Tāpat izstrādāti priekšlikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas tiks izskatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

«Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD,» atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sanāksmē tika uzklausīta LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem. LAU vadītājs Kononovs informēja, ka arī ceļu uzturētājs šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais «melnais ledus», nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Autoceļu uzturētāja pārstāvji informēja, ka saņemot operatīvu informāciju par iespējamo «melnā ledus» veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks uzsākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem 3 stundu laikā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns ik gadu kļūst arvien biezāks, tomēr uzņēmēji aizvien vairāk laika ir spiesti tērēt administratīvu prasību izpildei

Valdībā apstiprinātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2015. gadam sasniedzis rekordbiezumu – 177 lappuses, kā liecina šī dokumenta Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētā versija. Ja ņem vērā, ka 2010. gadā tas bija tikai uz 34 lappusēm, šis Ekonomikas ministrijas ik gadu ražotais attīstības plānošanas dokuments ir briedis teju ne pa dienām, bet pa stundām. Iespējams, draudīgais pasākumu plāna biezums kādam ierēdnim kalpo savas eksistences attaisnošanai, taču ar uzņēmējdarbības vides reālo uzlabošanu gan acīmredzot pārāk raiti nesokas.

Par to liecina kaut vai šajā dokumentā minētā uzņēmēju aptauja. 2011. gadā uzņēmēji dažādu administratīvo prasību izpildei bija spiesti tērēt 11% sava laika, bet šogad jātērē jau 13%. Arī biežāk minētie uzņēmējdarbību kavējošie faktori aug, piemēram, neefektīva birokrātija, ko minējuši 17,8% uzņēmēju (+2,1%), nodokļu normatīvais regulējums – 11,9% (+1,4%), korupcija – 9,3% (-0,8%). Nemainīga problēma ir nepietiekama infrastruktūra, nespēja ieviest inovācijas un pasliktināta darbaspēka pieejamība.

No uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam iekļautajiem pasākumiem īstenota nedaudz vairāk kā puse, un šogad, līdzīgi, kā pērn, plānots turpināt attīstīt e-pakalpojumus.

Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam kopumā bija iekļauts 31 pasākums un 43 apakšpasākumi, savukārt pērnā gada 31.decembrī bija izpildīti 17 pasākumi un 26 apakšpasākumi. Šā gada plānā ietverti 30 pasākumi, tostarp tie, kas sākti pērn.

Šā gada pasākumu plāna mērķis ir vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā – vairāk e-pakalpojumu, liecina valdības atbalstītais plāna projekts. Jāpiebilst, ka arī pērnā gada mērķis bija tāds pats.

Šogad uzņēmēju dzīves uzlabošanai paredzēts turpināt samazināt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu, turklāt plānots nodrošināt uzņēmumu elektronisku reģistrāciju Latvijas valsts portālā latvija.lv. Tāpat iecerēts uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) makstāja reģistrēšanas ātrumu un vienkāršot PVN deklarācijas, kā arī samazināt nodokļu deklarēšanas ilgumu līdz 100 stundām gadā. Nepieciešams uzlabot šķīrējtiesu regulējumu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu alternatīvu strīdu risināšanai tiesā, pieņemt jauno Būvniecību likumu, bet investoru tiesību aizsardzībā nepieciešams nodrošināt 2011. gada plānā iekļauto uzdevumu izpildi – nodrošināt grozījumu Finanšu instrumentu tirgus likumā, Gada pārskatu likumā un Komerclikumā spēkā stāšanos.

Pavisam nesen, 2011. gada 20. aprīlī stājās spēkā Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.-2013. gadam, kas izstrādāts, lai uzlabotu darba drošības apstākļus un samazinātu letālo nelaimes gadījumu skaitu Latvijā līdz Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.

Kaut gan pēdējos gados letālo nelaimes gadījumu skaits pakāpeniski samazinās, situācija vēl nebūt nav ideāla. Latvijā 2009. gadā uz 100 000 nodarbinātajiem tika reģistrēti 3.7 nelaimes gadījumi ar letālām sekām, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Plānā noteikti četri galvenie apakšmērķi:

1. darba aizsardzības politikas plānošanas pilnveidošana, kas nozīmē likumdevēju aktīvāku iesaisti situācijas uzlabošanā;

2. valsts kontroles un uzraudzības mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana;

3. «preventīvās kultūras» iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības – īpaši darba devēju un darbinieku – zināšanu līmeni par darba aizsardzības jautājumiem;

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

ASV tehnoloģiju kompānija Google paziņojusi par savu pirmo Google.org Impact Challenge, kas veltīts Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm - atvērts aicinājums atbalstīt organizācijas, kas strādā, lai pārvarētu digitālo plaisu un veicinātu ekonomikas izaugsmi dažādās sabiedrības daļās.

Google šo divu miljonu eiro lielo grantu jeb mērķfinansējumu sadalīs starp labdarības projektiem Latvijā un vēl 10 citās Eiropas valstīs.

Tehnoloģijas ir kalpojušas par glābiņu Eiropas uzņēmumiem un sabiedrības grupām pandēmijas laikā - sākot no iespējas atrast precīzu informāciju par veselības jautājumiem un iegādāties pārtikas preces tiešsaistē, līdz jaunu mācību veidu meklēšanai un iespējai sazināties ar saviem tuviniekiem. Šie apstākļi kalpoja par dzinējspēku, lai radītu ikvienam pieejamu digitālo nākotni, īpaši tad, kad ekonomika uzsāks atveseļošanās ceļu pēc pandēmijas.

Tagad Google meklē jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir atjaunot ekonomiku, par pamatu liekot sociālo iekļaušanos. Visas bezpeļņas, peļņas organizācijas, kā arī mācību iestādes var pieteikties līdz 1.martam šeit - g.co/ceechallenge. Tiks izskatīti tikai labdarības projekti, bet tie var būt jebkurā attīstības fāzē - pilnīgi jauna ideja vai jau izveidots projekts, kas guvis ievērību. Pretendentam ir jābūt reģistrētam Latvijā vai arī kādā no šīm valstīm: Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā vai Slovēnijā.