Mozambikā un Tanzānijā tuvākajā laikā Eiropas Savienība (ES) ieguldīs 163,5 miljonus eiro - šādu vienošanos vizītē šajās Āfrikas valstīs panācis ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. Šī nauda būs no tā dēvētās ES ārējās sadarbības programmas, vēsta laikraksts Diena.

Patlaban tā paņem 8% no kopējā budžeta, taču lauvas tiesa naudas tiek piešķirta Turcijai, kas ir ES kandidātvalsts. Āfrikai paliek aptuveni trīs miljardi eiro gadā, pārējām 150 valstīm aiziet tas, kas paliek pāri, Āfrikas valstu apmeklējuma laikā pastāstījis A. Piebalgs.

Runājot par to, cik lielu naudu šādas palīdzības programmas izmaksā Latvijas iedzīvotājiem, komisārs atzinis, ka vidēji gadā tie ir 10 eiro no katra mūsu valsts pilsoņa.

Mozambiku un Tanzāniju A. Piebalgs apmeklējis kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un Tanzānijā panācis vienošanos par sešu jaunu attīstības programmu sākšanu nolūkā uzlabot piekļuvi ūdensapgādei, stiprināt autotransporta nozari un lauku ceļu infrastruktūru, kā arī labu pārvaldību un sociālo atbildību. Kopumā Tanzānija tuvākajos gados saņems 126,5 miljonus eiro, un šī nauda palīdzēs atjaunot ceļus vairāk nekā 200 kilometru garumā, 500 000 iedzīvotājiem sniegt piekļuvi dzeramajam ūdenim un 140 000 iedzīvotāju - labākai sanitārajai infrastruktūrai un pakalpojumiem.

Tanzānija vēlas palielināt tūristu skaitu, ierīkojot trošu ceļu uz Āfrikā augstāko virsotni Kilimandžāro. Saistībā ar šo projektu patlaban norisinās pārrunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, ziņo Reuters.

Ik gadu uz Kilimandžāro dodas aptuveni 50 tūkstoši tūristu. Trošu ceļš šo skaitu varētu palielināt par 50 procentiem, nodrošinot piekļuvi kalnam tiem, kas nespēj vai nevēlas tajā kāpt.

Šobrīd valsts veic priekšizpēti par iespējamiem maršrutiem.

Interesi sadarboties šī projekta īstenošanā izteikušas divas kompānijas - viena no Ķīnas, otra - no rietumiem.

Tanzānija norāda, ka iecerētais projekts nav nekas unikāls - trošu ceļi ir gan Zviedrijā un Itālijā, gan Himalajos.

Trošu ceļa iespējamais garums pagaidām nav zināms, turklāt vēl jāizvērtē tā ietekme uz vidi.

Nesēji un pavadoņi gan iebilst pret šo projektu, jo baidās, ka tas samazinās kalnā kāpēju skaitu un līdz ar to atņems darbu.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Turpinot attīstību Eiropā un citviet pasaulē, taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify kopš 2016. gada vidus pārliecinoši iekaro arī Āfrikas tirgu, ieviešot šajā reģionā arī iespēju pārvietoties ar motocikliem un auto rikšām, informē uzņēmumā.

Šobrīd pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi igauņu radītajā Taxify platformā pieejami jau sešās Āfrikas valstīs – Ganā, Kenijā, Nigērijā, Dienvidāfrikas Republikā, Tanzānijā un Ugandā, un tā ir straujāk augošā kopbraušanas platforma šajā reģionā.

Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un biežāk izmantotos transporta līdzekļus, uzņēmums aplikācijā ieviesis jaunu kategoriju, kurā līdzās vieglajām automašīnām šobrīd pieejami arī motocikli un auto rikšas, kas ir reģionā tradicionāli pārvietošanās līdzekļi. Jaunās transporta kategorijas būs pieejamas vairākās Austrumāfrikas pilsētās – ar motociklu taksometriem (vietējā valodā “boda boda”) turpmāk pārvietoties varēs Kampalas (Uganda) un Nairobi (Kenija) iedzīvotāji, savukārt Dar es Salaam (Tanzānija) pasažieriem tiks piedāvāta iespēja izsaukt auto rikšas (vietējā valodā “bajaji”).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Baltijā ienāk projektu un procesu vadības uzņēmums no Somijas DERIGO, kas piedāvā būvniecības projektu vadības sistēmu Pro3. Somijas uzņēmumam mobilos risinājums izstrādā Latvijas IT uzņēmums ERNEST DC, pilnveidojot Pro3 sistēmas funkcijas.

Pro3 sistēmas galvenais uzdevums ir uzlabot projektu vadības efektivitāti, vienuviet nodrošinot tādas funkcijas kā projektu procesa pārraudzība, dokumentu un vizuālo materiālu apmaiņa un uzglabāšana, iekšējā komunikācija, atskaišu veikšana un drošības kontroles uzraudzība. Funkcijas projekta ietvaros ir pieejamas neierobežotam skaitam unikālo lietotāju no jebkuras vietas, jebkurā laikā.

Latvijā pirmais Pro3 sistēmas lietotājs testa režīmā būs Reinis Nitišs un viņa rallijkrosa komanda. Ar projektu vadības sistēmas palīdzību Nitiša komanda plāno uzlabot sacensību sagatavošanās procesa efektivitāti, pierādot, ka Pro3 var izmantot ne tikai būvniecības projektu realizēšanā.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām, vērtējot pēc ienākumu līmeņa, pasaulē sasniegusi augstāko punktu pēdējo divdesmit gadu laikā, citējot organizācijas Save The Children datus, vēsta BBC.

Lai arī pieaug labdarības aktivitāte, piemēram, tādās jomās kā bērnu mirstības samazināšana, tomēr tas nav noticis vienmērīgi starp dažādām grupām, liecina Save The Children dati. Ja nevienlīdzība turpināsies, tas kavēs iepsējas uzlabot dzīves līmeņa kvalitāti, norāda Save The Children.

«Pēdējo desmitgažu laikā pasaulē ir noticis progress, samazinot bērnu mirstību un uzlabojot bērnu iespējas. Tagad mēs esam sasnieguši lūzuma punktu un varam panākt to, ka bērnu mirstība tiek izskausta mūsu dzīves laikā,» norāda Save The Children izpilddirektors Džastins Forsits (Justin Forsyth).

Šis pozitīvais scenārijs ir iespējams vien tad, ja tiek izskausta nevienlīdzība, uzskata organizācijas vadītājs.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Viena no desmit pasaulē īpatnējākajām un iespaidīgākajām vietām ir Karostas cietums Liepājā. Šādu vērtējumu un topu sastādījusi CNN ceļojumu šova vadītāja Džūlija Daimona, ziņo anglobalticnews.com, atsaucoties uz CNN Global Experience.

Ceļojumu šova ietvaros Džūlija Daimona apbraukājusi 80 valstis septiņos kontinentos. Viņa kāpusi Ugandas kalnos kopā ar gorillām, lēkusi ar gumijām Ķīnā, gulējusi teltī starp lauvām Sarangeti un ēdusi kazas smadzenes Marokā. Tomēr Latvija pamanījās iekļūt viņas topa desmitniekā.

Džūlija raksta: «Ne visai tālu no Latvijas galvaspilsētas tūristi var samaksāt, lai pret viņiem izturas kā pret cietumniekiem bijušajā Karostas cietumā. Es pavadīju visu nakti šajā cietumā, kas agrāk reāli darbojās (to slēdza tikai 1997.gadā). Tur mani izsmēja, pratināja, uz mani kliedza, grūstīja, piespieda tīrīt netīru tualeti ar zobu birsti un lika stāvēt neērtās pozās. Beigu beigās es pavadīju visu nakti, guļot uz koka dēļa vienā no cietuma kamerām. Protams, sargi tikai tēloja, bet šī autentiskā vide piedeva sajūtu, ka viss notiek pa īstam. Man šķiet es patiešām sajutu to, kā jutās aizturētie. Tā bija šaušalīga pieredze bez ērtībām... un man patika katra minūte.»

Tiešsaistes safari vietne, kas darbu sākusi šajā nedēļā, jau nodēvēta par vienu no lielākajām un visaptverošākajām pasaulē. Tā ļauj lietotājiem iegūt informāciju par safari valstīm un tūroperatoriem, kā arī uzzināt atsauksmes, vēsta Relaxnews.

SafariBookings.com apkopotas 50 valstu iedzīvotāju atsauksmes un atrodami arī ekspertu padomi.

Patlaban apkopotas atsauksmes par astoņām galvenajām safari valstīm Āfrikā - Botsvānu, Keniju, Namībiju, Dienvidāfriku, Tanzāniju, Ugandu, Zimbabvi un Zambiju, 140 parkiem. Tur atrodamas arī vairāk nekā 3500 fotogrāfijas no dabas fotogrāfu krājumiem.

Visvairāk pasaules iedzīvotājiem garšo makaroni, siers, picas, itāļu ēdieni un rīsi, secināts nevalstisko organizāciju grupas Oxfam pētījumā. Makaronus par savu mīļāko ēdienu uzskata 10% pasaules iedzīvotāju, sieru – 6%, picas – 5,8%, itāļu ēdienus – 4,7%, bet rīsus – 4,0%.

Lai uzzinātu, ko ēd zemeslodes iedzīvotāji, Oxfam veica 16 tūkstošu cilvēku aptauju 17 pasaules valstīs. Tika aptaujāti dažādu kontinentu un pasaules daļu valstu iedzīvotāji.

Rezultāti liecina, ka pasaules valstu iedzīvotāju gaumes, neskatoties uz to ģeogrāfisko vai kulturālo dažādību ir līdzīgas. Tomēr ir arī zināmas atšķirības – eiropieši un amerikāņi, piemēram, dod priekšroku makaroniem, picām un gaļai, bet Āzijas iedzīvotāji vairāk izvēlas dārzeņus un vietējās virtuves ēdienus.

Oxfam aptaujātos cilvēkus satrauc arī pārtikas cenu palielināšanās – 66% no aptaujātajiem uzskata, ka pārtikas cenu pieaugums ikdienā tos ietekmē visvairāk. 50% respondentu divu gadu laikā ir mainījuši savus iecienītākos ēdienus, 39% no tiem norāda, ka tā rīkoties ir piespiedušas augstās pārtikas cenas.

Kenijas muitas ierēdņi aizturējuši rekordlielu divas tonnas kravu ar nelegālu ziloņkaulu, kuras vērtība aplēsta 1,2 miljonu ASV dolāru apmērā. Āfrikas valsts varasiestādes norāda, ka krava liecina par joprojām pieaugošu Austrumāfrikas ziloņu apdraudējumu.

Ziloņkauls atrasts kravā, kas bija paredzēta sūtīšanai uz Indonēziju. Kenijas varasiestādes uzskata, ka ziloņu ilkņi, kas atrasti kravā, iegūti Tanzānijā. Tikmēr kravas pavadzīmēs bijis minēts, ka tajā ir dekoratīvie akmeņi.

Ievērojamās nelegālās ziloņkaula kravas aizturēšana notikusi tikai nedēļu pēc tam, kad Kenijas varasiestādes uzgāja rezervātā nogalinātus 12 ziloņus ar nocirstiem ilkņiem.

Pēdējos gados Āfrikā strauji palielinājies ziloņu malumedniecības apmērs. To veicinājis augstais pieprasījums pēc ziloņkaula greznumlietām Āzijā, galvenokārt Ķīnā. Savukārt Āfrikas nabadzīgākie iedzīvotāji, nodarbojoties ar ziloņu malumedniecību, nereti var nopelnīt ievērojamas summas.

Ukrainas tūroperators "Join Up!", kas šā gada aprīļa vidū sāka darbību Rīgā, atverot SIA "Join Up Baltic" biroju, pirmajos trīs darbības mēnešos Baltijas tirgū apkalpojis 12 000 tūristu, informē uzņēmumā.

"Join Up Baltic" vadītājs Gedimins Keris norāda, ka uzņēmējdarbības sākšana Baltijā ir devusi uzņēmumam iespēju saglabāt darbavietas ukraiņiem un atbalstīt valsts ekonomiku, jo "Ukraina šobrīd cīnās par mūsu visu nākotni".

Īpašas atšķirības starp Ukrainas un Baltijas valstu tūristiem tūroperators nav atklājis, vienlaikus norādot, ka cilvēkus interesē kvalitatīvas brīvdienas skaistā un sakārtotā vidē.

Redzamākā šā brīža tendence tūrisma tirgū ir tā, ka atgriežas agrīnā rezervēšana, un cilvēki ceļojumus rezervē iepriekš gandrīz tikpat daudz kā pirms pandēmijas.

"Kā interesantu nacionālo "rozīnīti" vēlos atzīmēt to, ka, tuvojoties Jāņiem, rezervāciju skaits palielinājās teju trīs reizes un uzņēmuma piedāvātie ceļojumi tika izpirkti nedēļu pirms svētkiem," stāsta Keris.

Pagājušajā gadā ārzemnieku skaits, kas legāli apmetušies uz dzīvi Latvijā, pieaudzis par aptuveni 10%, liecina jaunākā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Ja pagājušā gada sākumā valstī ar derīgām termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām dzīvoja 50,17 tūkst. ārzemnieku, tad šobrīd kopumā valstī reģistrēti 55,32 tūkst. citu valstu pilsoņu.

No visiem valstī reģistrētajiem ārvalstniekiem lielākā daļa jeb 36,64 tūkst. ir Krievijas pilsoņi. Latviju kā mītnes zemi izvēlējušies arī 3,75 tūkst.lietuviešu, 3,2 tūkst. Ukrainas pilsoņu, 2,04 tūkst. Baltkrievijas un 1,17 tūkst. Vācijas pavalstnieku.

Interesanti, ka Latvijā legāli reģistrējušies arī iebraucēji no tādām eksotiskām zemēm kā Uganda, Gambija, Burundi, Tanzānija, Togo u.c.

Parādu krīze un taupības pasākumi ietekmējuši arī Eiropas atbalstu nabadzīgajām valstīm. Aizvadītajā gadā atbalsta programmu apjoms samazinājies par 700 miljoniem eiro, atsaucoties uz palīdzības organizācijas One apkopotajiem datiem, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kopumā Eiropa trešās pasaules valstu attīstībai piešķirtos līdzekļus pērn samazinājusi par 1,5%. «Galvenais Eiropas ekonomikas krīzes trieciens vērsts pret vieniem no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem,» norāda organizācija.

Lielāko pasaules nabadzīgajām valstīm atvēlēto līdzekļu samazinājumu veikusi Spānija un Grieķija. Iepriekš Madrides piešķirto līdzekļu apjoms bija sestais lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, taču vēlāk Spānija to samazināja par trešo daļu.

Tāpat organizācija norāda, ka ES līdz 2015. gadam var nesasniegt savu izvirzīto mērķi – palīdzības atvēlēšanu 0,7% apmērā no ekonomikas jaudas. Organizācija paudusi arī satraukumu par to, ka Eiropa no šādas apņemšanās varētu pilnībā atteikties. Tāpat One brīdinājusi, ka Eiropas taupības pasākumi «var izlīt pār dzīvības glābjošām programmām».

E-komercijas kompānija Jumia, kas bāzēta Nigērijā, kļūs par pirmo Āfrikas startup Ņujorkas fondu biržā, vēsta BBC.

Jumia debija Ņujorkas fondu biržā plānota nākamajā mēnesī.

Kompānija, kurai 2016. gadā noteikta 1 miljarda ASV dolāru vērtība, piedāvā tiešsaistes preces un darbojas arī pārtikas piegādē, viesnīcu un lidojumu rezervēšanā.

2018. gada beigās tai bija četri miljoni aktīvo lietotāju.

Tiešsaistes kompāniju 2012. gadā Lagosā dibināja divi franču uzņēmēji, un tagad tā nodrošina pakalpojumus lielam skaitam Āfrikas iedzīvotāju tādās valstīs kā Dienvidāfrika, Tanzānija, Ēģipte un Kotdivuāra.

Tās lielākais akcionārs ir MTN, Āfrikā lielākā telekomunikāciju kompānija.

Akciju cena vai tagadējais novērtējums pagaidām nav publiski zināmi, taču tiek lēsts, ka Jumia vērtība šobrīd sasniedz 1,5 miljardus ASV dolāru, neraugoties uz to, ka kompānija 2018. gadu noslēgusi ar zaudējumiem 170 miljonu eiro apmērā.