Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Latvijas Studentu apvienība jau trešo gadu ir uzsākusi augstskolu reflektantu informatīvo kampaņu. Kampaņas laikā ir izveidota informatīvā telefonlīnija, kura darbosies no 23. jūlija līdz 7. septembrim. Katrs students zvanot uz telefona numuru 67 216061 vai rakstot uz e-pastu [email protected] var noskaidrot visus viņam interesējošos jautājumus par ar studijām saistītām lietām.

Katru gadu Latvijā samazinās augstskolu reflektantu skaits. Lai tā nenotiktu augstskolas sāk pievērst lielāku uzmanību mārketinga aktivitātēm. Augstskolas nereti izceļ savas pozitīvās puses, taču negatīvās puses mēģina noklusēt, tāpēc informācija, kuru reflektants izlasa internetā vai redz televīzijā ir nepilnīga vai viņam nesaprotama un tāpēc izvēlas augstskolu, kura viņam ir nepiemērota.

Lai šo problēmu risinātu augstskolu reflektanti ar 23. jūliju no 10:00 līdz 21:00 varēs sazināties ar Latvijas Studentu apvienību zvanot uz īpaši izveidotu telefonlīniju – 67216061, vai rakstot uz kampaņas e-pastu – [email protected]. Telefona savienojuma izmaksas neatšķirsies no parastas telefona sarunas un nepieciešamības gadījumā kampaņas operatori zvanītājam atzvanīs.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Ar šo nedēļu vairākās augstskolās uzsākta reģistrēšanās studijām. Latvijas Studentu apvienība aicina ikvienu Latvijas augstskolu studentu, jo īpaši topošo studentu, pievērst pastiprinātu uzmanību studiju līguma saturam, norāda Latvijas studentu apvienība.

Augstskolu likums paredz, ka, uzsākot studijas, katram studentam obligāti ir jānoslēdz studiju līgums ar augstskolu, kurā viņš studēs. Šis līgums regulē attiecības starp augstskolu un studentu - nosaka studiju maksu, studiju programmu, kā arī definē studenta tiesības un pienākumus.

Studiju līgumi bieži vien ir sastādīti topošajiem studentiem nesaprotamā veidā. Tomēr visbiežāk, reģistrējoties studijām, ir tāda situācija, ka lielo rindu un reģistratoru aizņemtības vai steigas dēļ studenti nevar kārtīgi izlasīt studiju līgumu.

Nereti studiju līgumos ir noteikts, ka studiju maksa katru gadu var mainīties. Augstskolu likums paredz, ka augstskola drīkst pacelt studiju maksu noteiktā veidā vai apmērā, kā tas ir paredzēts līgumā. Diemžēl līgumā tas var būt topošajam studentam neskaidri vai nesaprotami uzrakstīts, tāpēc jaunajam studentam nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, kā rezultātā nākamajos studiju gados var būt nepatīkams pārsteigums par studiju maksas pieaugumu.

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka 2008.gada 2.jūnijā laikrakstā Latvijas Avīze publiskotajā Latvijas augstskolu reitingā, kas sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitāti, nav ievērota koleģiāla attieksme pret citām Latvijas augstskolām, šodien vēsta Dienas bizness.

Publicētā reitinga pirmās trīs vietas ieņem LU, Rīgas Tehniskā un Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt Banku augstskola reitingā ieņem 27. vietu, bet pārējās rezultātiem nepiekrītošās augstskolas: Latvijas Kultūras akadēmija - 23., Latvijas Mākslas akadēmija - 29. vietā. Kopā reitingā uzrādītas 34 Latvijas augstskolas. Reitinga sastādīšanā ņemti vērā šādi kritēriji: studentu skaits uz vienu akadēmisko personu, absolventu procentuālais īpatsvars, ārzemju studentu īpatsvars, zinātnisko darbinieku īpatsvars augstskolā un citi faktori, no kuriem vairākums tomēr attiecināms uz masu jeb kvantitāti, nevis uz studiju kvalitāti, kurai tomēr ir izšķirošā nozīme, izvēloties augstskolu savām studijām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālajā ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 1 šorīt jau agri ir izveidojusies reflektantu rinda: nupat ir sākusies 2009./2010. akadēmiskā gada pirmā kursa studentu uzņemšana universitātē.

RTU jauno studentu uzņemšana turpināsies līdz 28. jūlijam, informēja universitāte.

Čaklākais reflektants, ko RTU informācijas centra pārstāvji topošo studentu rindā šorīt pirms plkst. 8 sastapa pašu pirmo, bija Rēzeknes Valsts ģimnāzijas absolvents Jānis Strods. Viņš Rīgā bija ieradies no Rēzeknes rajona Viļāniem un gatavojas iesniegt pieteikumu studijām gan RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, gan Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Lai saīsinātu reflektantu rindas un atvieglotu pieteikšanās procedūru studijām, RTU pirmo reizi šogad reflektantiem piedāvā iespēju aizpildīt un izdrukāt pieteikšanās iesnieguma veidlapu studijām valsts budžeta finansētās pilna laika pamatstudiju programmās. Reflektantu personiska ierašanās RTU tik un tā ir obligāta, taču elektroniskajā RTU informācijas sistēmā ievadītie dati paātrina reflektanta iesnieguma pieņemšanu RTU.

emDB/em akcija: vēlas uzlabot augstskolu eksportspējuŠobrīd valsts līmenī tiek risināts jautājums, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. Db akcijas ‘’Meklējam miljonus budžetam’’, kuru laikraksts rīko kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ietvaros saņēmusi ierosinājumu, ka papildu naudu varētu iegūt, augstākās izglītības tirgu plašāk atverot ārvalstu studentiem un atvieglojot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas prasības. Pieņemot, ka 25 % no visiem studentiem būtu no ārzemēm (ap 30 000) un katrs no viņiem gadā maksātu 3000 Ls par studijām un 2000 Ls par dzīves vietu un uzturu, Latvijas ekonomika iegūtu ap 150 milj. Ls gadā, aprēķinājis uzņēmējs.

IZM Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka IZM pēdējo gadu laikā veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas augstskolu eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām. IZM iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā, ir bijušas izstādes, piemēram, Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā. Izstāžu rīkošana iespējama arī Krievijā uz Brazīlijā. IZM ir izstrādājusi līgumu par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku – tas ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs valsts studenti pēc studijām Latvijā saņemtu adekvātu novērtējumu iegūtajai izglītībai un otrādi.

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

15. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu Padomes sēdē pēc ilgstošas diskusijas tika noraidīta vairāku studentu iniciatīva rīkot mītiņu pie Saeimas ar konkrētām prasībām, kas vērstas uz studentu dzīves uzlabošanu Latvijā.

Iniciatīvu izteikušie studenti norāda uz RSU Studentu pašpārvaldes valdes un padomes politisko angažētību, neleģitīmu negatīvu balsojumu un nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā.

Iniciatīvu izteikušie studenti ierosināja šādus priekšlikumus, uz kuru pamata bija ieplānots rīkot streiku, ar mērķi ietekmēt nākamā gada budžeta likumprojektu:

 Paplašināt valsts stipendijas saņēmēju loku, lai studenti, kuru vidējā atzīme ir virs 7.5 ballēm garantēti saņemtu šo valsts stipendiju;

 Palielināt valsts stipendijas apjomu vismaz inflācijas apmērā;

 RSU Eiropas studiju fakultātei kā fakultātei valsts universitātes ietvaros piešķirt valsts budžeta vietas vismaz 5 uz katru specialitāti;

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

Trešdien, 27. augustā pulksten 11 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā notiks augstskolas darbinieku kopsapulce, kas veltīta jaunā – 70. jubilejas studiju gada sākumam.

Pirms septiņiem gadu desmitiem, 1938. gada 23. decembrī toreizējais Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu „Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme”, kas stājās spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Tādējādi jaunais studiju gads LLU aizritēs augstskolas dibināšanas 70. gadskārtas zīmē, liekot koncentrēt visus spēkus galvenā mērķa sasniegšanai – veidot intelektuālo potenciālu Latvijas, īpaši tās lauku ilgtspējīgai attīstībai.

Lai arī Uzņemšanas komisijas pēdējās sēdes protokolu universitātes rektors, profesors Juris Skujāns parakstīs tikai piektdien, 29. augustā, jau tagad ir skaidrs, ka jauno studentu uzņemšana šinī vasarā kopumā noritējusi veiksmīgi, plānotās valsts budžeta finansētās 750 vietas pamata studijās un 255 vietas maģistrantūrā ir nokomplektētas. Pavisam pilna un nepilna laika pamata studijās uzņemts vairāk nekā 1700 pirmkursnieku, bet maģistrantūrā – vairāk nekā 400. Tiesa, salīdzinot ar pērno gadu, kā vienās tā otrās studiju programmās studēt gribētāju skaits, aptuveni par 100, ir sarucis, galvenokārt nepilna laika studijās.

Studenti vēlas mācīties bez rūpēm un uztraukumiem par studentu kredītu atmaksu studiju laikā un pilnībā nodoties mācībām. Par to liecina Nordea bankas aptauja par svarīgākajiem faktoriem studentu kredīta izvēlē topošo studentu vidū. Par svarīgāko kredīta priekšrocību studenti uzskata iespēju studiju laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus.

Nordea aptaujā vairāk kā puse (55%) studentu uzskata, ka svarīgākais faktors, ņemot studentu kredītu ir iespēja mācību laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus. Otra svarīgākā lieta (15%) ir bankas sniegtais papildu finansējums mācību gada sākumā mācību materiālu iegādei vai jaunās dzīvesvietas iekārtošanai. Iespēju saņemt kredītu, kas sedz arī ikdienas tēriņus gan ziemas, gan vasaras mēnešos, ir trešais svarīgākais faktors studentu kredīta izvēlē (10%).

„Lai sniegtu vislabākās studentu kredīta priekšrocības, mēs uzsākām rūpīgu tirgus izpēti jau šī gada sākumā. Tomēr, mūs pārsteidza, ka aptaujās kā otru svarīgāko lietu studenti norādīja nevis iespēju saņemt regulāru bankas „stipendiju” katru mēnesi, bet gan – saņemt „starta kapitālu” mācību gada uzsākšanai. Tas apliecina to, studentu prātus jau tagad nodarbina sadzīviski un organizatoriski jautājumi – gan tas, cik sākumā vajadzēs iztērēt mācību materiāliem, gan arī savas jaunās mājvietas – studentu kopmītņu vai īrēto dzīvokļu – labiekārtošanai. Saprotot to, ka studijas augstskolā ir īpašs dzīves posms, arī Nordea studentu kredīts strukturēts tā, lai tā izvēles gadījumā, students tiešām var pilnvērtīgi veltīt savu laiku mācību procesam,” uzsver N.Seņkova.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas augstskolu ranžējumā atspoguļots to sadalījums pa vietām pēc sasniegumiem zinātnē. Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka augstskolu ranžēšana kā tāda ir nekorekta un sniedz topošajiem studentiem nepareizu priekšstatu par reālo situāciju.

Augstskolu kvalitāti nosaka ļoti daudz dažādu faktoru un nav iespējams izvēlēties, kuri no tiem nosaka augstskolas līmeni – pasniedzēju skaits, augstskolas sasniegumi sportā, absolventu vidējā alga, studentu labsajūta augstskolā vai citi, Db.lv informē Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Miks Muižarājs.

Ja augstskolas pašas vai kāds to students veido šādus ranžējumus, tad nereti tiek izceltas to stirpās puses, bet pārējā informācija netiek atspoguļota. Latvijā ir salīdzinoši maz augstskolu, un to specifika ļoti atšķiras, tāpēc nav iespējams salīdzināt tās pēc vienotiem kritērijiem

Pētot konkrēto gadījumu, kur augstskolas tika iedalītas pēc to sasniegumiem zinātnē, var secināt, ka esošajos datos sniegtā informācija ir kļūdaina. Par piemēru var minēt datus par studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Šajā ranžējumā teikts, ka, jo lielāks ir studentu skaits uz vienu pasniedzēju, jo labāk, lai gan patiesībā vajadzētu būt otrādi.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Kopš 22. jūnija darbojas Latvijas Studentu apvienības reflektantu informatīvais tālrunis 67216061 un e-pasts [email protected]. Līdz šim centrālē ienākuši vairāk kā 180 zvani un e-pasti. Viens no topošos studentus visvairāk interesējošajiem jautājumiem ir par studiju maksām.

Fakts, ka par studijām šogad būs jāmaksā vairāk, protams, nav gājis secen arī topošajiem studentiem. Aptuveni katrs trešais zvans, kas tiek saņemts Latvijas Studentu apvienības telefoncentrālē, ir saistīts ar studiju maksām. Reflektantus interesē, kurās augstākās izglītības iestādēs ir zemākās studiju maksas un cik ilgā laikā šī summa ir jāapmaksā, Db.lv informē Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Miks Muižarājs.

Otrs visvairāk uzdotais jautājums ir par augstskolu un studiju programmu akreditāciju. Lielai daļai topošo studentu šis jēdziens nav līdz galam skaidrs. Viņi par to visticamāk ir dzirdējuši, meklējot informāciju par studiju kredītiem, jo valsts galvotie studiju kredīti tiek piešķirti tikai studentiem, kuri studē akreditētās augstākās izglītības iestādēs un studiju programmās.

Izglītības un zinātnes ministrija veidos darba grupu, kura vērtēs iespējamās izmaiņas augstskolu finansēšanā, piemēram, ieviest studiju maksu visiem augstskolu studentiem, raksta laikraksts Diena.

Viņaprāt, piemērotākais būtu valstij paredzēt noteiktu maksājumu par visu valsts finansēto augstskolu studentu studijām, taču visiem studentiem būtu jāmaksā līdzdalības maksājums, kam jābūt daudz mazākam nekā pašreizējā studiju maksa. Konkrēta vienotā mācību maksa gan nav aprēķināta, bet tā kā LU studijas vidēji maksā 1300 latu, tad pie pašreizējā valsts finansējuma 600 latu būtu jāpiemaksā katram pašam. M.Auziņš gan norādīja, ka ieviešot šādu modeli, valsts finansējumam būtu arvien jāpieaug, jo "pamatidejai vajadzētu būt tai, ka valsts pamatā maksā par visu".

Patreizējā situācijā valsts par vienu budžeta studentu augstskolām maksā vairāk nekā maksas studenti, tādējādi pirmie dotē otros, kas ir pretlikumīgi. Taču, lai nerīkotos pretlikumīgi, augstskolām nākas celt studiju maksu. Šī situācija arī M.Auziņam likusi runāt par finansēšanas modeļa maiņu, paredzot valsts bāzes finansējumu visiem studentiem un visiem arī papildus līdzdalības maksājumu

Studijām Rīgas Tehniskajā universitātē iesniegti 8.9 tūkstoši pieteikumu uz 1.9 tūkstošiem budžeta vietu.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, vēl arvien ļoti populāra ir arī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte, norādīja RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne. Liels konkurss ir programmā «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadība», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē 19 cilvēki, «Uzņēmējdarbības loģistika» (12 cilvēki uz budžeta vietu), «Muitas un nodokļu administrēšana» (9 cilvēki uz budžeta vietu).

Kā parasti, liels reflektantu konkurss ir programmā «Arhitektūra», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē deviņi cilvēki. Pārsteidzoši liels konkurss šogad ir vairākās inženierzinātņu programmās: «Aviācijas transports» (4 cilvēki uz vienu valsts finansētu studiju vietu), «Ģeomātika», «Ķīmijas tehnoloģija», «Mehatronika» (3 cilvēki uz vienu budžeta vietu).