Izglītības un zinātnes ministrija veidos darba grupu, kura vērtēs iespējamās izmaiņas augstskolu finansēšanā, piemēram, ieviest studiju maksu visiem augstskolu studentiem, raksta laikraksts Diena.
Viņaprāt, piemērotākais būtu valstij paredzēt noteiktu maksājumu par visu valsts finansēto augstskolu studentu studijām, taču visiem studentiem būtu jāmaksā līdzdalības maksājums, kam jābūt daudz mazākam nekā pašreizējā studiju maksa. Konkrēta vienotā mācību maksa gan nav aprēķināta, bet tā kā LU studijas vidēji maksā 1300 latu, tad pie pašreizējā valsts finansējuma 600 latu būtu jāpiemaksā katram pašam. M.Auziņš gan norādīja, ka ieviešot šādu modeli, valsts finansējumam būtu arvien jāpieaug, jo "pamatidejai vajadzētu būt tai, ka valsts pamatā maksā par visu".
Patreizējā situācijā valsts par vienu budžeta studentu augstskolām maksā vairāk nekā maksas studenti, tādējādi pirmie dotē otros, kas ir pretlikumīgi. Taču, lai nerīkotos pretlikumīgi, augstskolām nākas celt studiju maksu. Šī situācija arī M.Auziņam likusi runāt par finansēšanas modeļa maiņu, paredzot valsts bāzes finansējumu visiem studentiem un visiem arī papildus līdzdalības maksājumu
Nozares speciālisti LU rektora priekšlikumu vērtē pretrunīgi un vērtējumos ir atturīgi.
Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītājs Igors Grigorjevs norāda, ka šī iespēja "būtu ļoti nopietni jāizsver", jo pašreizējā situācija, kad valsts apmaksā studijas tikai ceturtdaļai studentu, vērtējama kā katastrofāla. Taču viņš paredz, ka studentu vidū būs krasi pretēji viedokļi atkarībā no budžeta finansējuma apmēra viņu programmā, tāpēc "topošie ārsti nebūs priecīgi, žurnālisti būs".
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers atgādina, ka ir bijuši pāris mēģinājumi Auziņa piesaukto modeli Latvijā ieviest, taču ieceri nobremzējuši tieši asie studentu protesti, kuri uzskatījuši, ka labākajiem jādod iespēja mācīties par velti.
Lai arī studentiem ir iespēja ņemt kredītu, jāizvērtē, "vai Latvija ir gatava tam, un vai tas nepadarīs augstāko izglītību nepieejamu lielai daļai cilvēku", pauž Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Citi nozares speciālisti rosina augstskolām piešķirt lielāku autonomiju, ļaujot tām izvēlēties, kādu finansējuma modeli tās vēlas.
Visi augstskolu pārstāvji ir pārliecināti, ka jebkurā gadījumā valsts finansējumam viena studenta izglītošanai būtu jāpieaug, īpaši ņemot vērā, ka Latvijā valsts viena studenta izglītošanai tērē mazāk nekā nabadzīgākās Eiropas Savienības valstis Rumānija un Bulgārija.