Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.
2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada decembrī salīdzinājumā ar 2016. gada decembri eksporta vērtība bija par 12,7 % un importa par 11,7 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība nemainījās, kamēr imports pieauga par 4,2 %.
CSP dati atklāj, ka pagājušā gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā – 8,3 %.
Tostarp 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, augu valsts produktu eksports bijis lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %; minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %;optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports mazāks par 6,9 milj. eiro jeb 24,1 %.
Savukārt mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports pērn decembrī bijis lielāks par 50,7 milj. eiro jeb 20,8 %; parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 24,4 milj. eiro jeb 30,2 %; pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 15,0 milj. eiro jeb 16,5 %; satiksmes līdzekļu un to aprīkojumaimports lielāks par 12,3 milj. eiro jeb 11,4 %; minerālproduktu imports mazāks par 11,9 milj. eiro jeb 11,5 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2017. gada decembrī salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 29,0 milj. eiro jeb 5,3 reizes. Savukārt koka, tā izstrādājumu un kokogles eksports samazinājās, sarūkot kurināmās koksnes eksportam par 9,7 milj. eiro jeb 30,1 %.
Mehānismu un mehānisko ierīču importa palielināšanos 2017. gada decembrī salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ietekmēja turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu importa pieaugums par 30,4 milj. eiro. Tajā pašā laikā minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 12,7 milj. eiro jeb 41,2 %.