Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.
Finanšu regulējuma pastiprināšana
Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.
Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).
Gatavojamies dzīvei «pēc Brexit»
Kopumā šobrīd Eiropas telpā ir nemierīgi, daļēji – Brexit dēļ. Padoms: ja jūsu uzņēmums strādā Eiropas Savienībā, tad obligāti – un neatliekot uz rītdienu – pārbaudiet, kāda licence ir maksājumu institūcijai. Un, ja jūsu bizness apkalpo finanšu sistēmas un organizācijas, kas ir reģistrētas Lielbritānijā, neaizmirstiet uzdot jautājumu: kā turpināsies sadarbība pēc Brexit, un vai eksistē «plāns B»?
Daudzi maksājumu uzņēmumi, kas apkalpo Eiropas biznesu, strādā saskaņā ar britu FCA licencēm. Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret Terēzas Mejas vienošanos par izstāšanos no ES, ir vairāki scenāriji. Viscietsirdīgākais no tiem – izstāšanās no ES bez jebkādas vienošanās, t.i. sākot ar 2019. gada 19. martu finanšu iestādēm nāksies atteikties no visiem tiem klientiem, kuri nav Apvienotās Karalistes rezidenti. Neatkarīgi no tā, par ko viņi galu galā vienosies parlamentā, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau tagad aktīvi meklē licenču saņemšanas iespējas citās ES valstīs, tāpēc var droši sagaidīt e-komercijas uzplaukumu Lietuvā, Holandē, Maltā, Kiprā un citās Eiropas Savienības valstīs.
Kriptotirgus kristalizācija
Trakotais kriptoentuziasms beidzot krītas. Haips ir aizgājis, cilvēki ir pārtraukuši klaigāt uz katra stūra «taisām tualetes papīru blokķēdes pamatā!», lielākā krāpnieku un tukšo avantūristu daļa ir izvākušies no tirgus. Milzīgais kriptoburbulis neuzsprāga, bet gan nolaida gaisu līdz reāliem izmēriem. Šodien kriptovalūtu tirgū ir palikuši tikai 20 - 30% no neprofesionālajiem investoriem: viņi vēl pusi gada mazinās bitkoina vērtību (pērk, neredz ātru peļņu, pārdod). 2019. gada beigās mēs varēsim ieraudzīt kriptotirgus patieso seju – bez histērijas, nepamatotām cerībām un neprasmīgiem piedzīvojumu meklētājiem. Tikai profesionāļi un lietpratēji.
Jaunas starptautisko starpbanku maksājumu sistēmas
SWIFT ir novecojis, un pats uzņēmums strādā ar atjaunināšanu un uzlabošanu. Risinājumus meklē gan lielie IT uzņēmumi, gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan arī pats SWIFT. Ikviens saprot: maksājumiem jākļūst ātrākiem un ar mazāku kļūdu skaitu. Šodienas finanšu pasaule pieprasa citus ātrumus. Uzrodas jaunas starpbanku maksājumu sistēmas. Gaisā virmo gan pārmaiņu slāpes, gan arī pati ideja par nepieciešamību reformēt pašreizējo SWIFT sistēmu. 2019. gadā šajā jomā būs vairāk jaunu mēģinājumu un jaunu projektu – tāda ir tendence.
Ekspansija IT gigantu finanšu tehonoloģijas un globalizācija
Lielie IT uzņēmumi sāk darbību finanšu tehonoloģijas jomās, bet lielie finanšu tehonoloģiju uzņēmumi pārstāj būt reģionāli. Google ir saņēmis Īrijas Centrālās bankas licenci maksājumiem Eiropas Savienībā, no Lietuvas Centrālās bankas - elektroniskās naudas izdošanai, līdz šim Facebook uzņēmums Īrijā noformēja licenci elektroniskās naudas lietošanai, par līdzīgiem nodomiem ir paziņojuši Uberun Amazon. Skype palaida maksājumus savas sistēmas ietvaros, Telegram testē maciņu TON tīklā, savukārt ķīniešu WeChat jau sen savā mesendžerī integrēja visus iespējamos pakalpojumu veidus, sākot ar vienkāršiem pārskaitījumiem, līdz valsts sniegto pakalpojumu apmaksu ar vienu pieskārienu. IT giganti pastiprina ekspansiju FinTech nozarē, sataustot savu nišu un cenšoties sagrābt tirgus daļu, integrējot maksājumus savos IT servisos. Paralēli tam visam ir novērojama arī cita tendence: lielie finanšu tehonoloģiju uzņēmumi aktīvi aptver jaunus tirgus, saņemot licences jaunās valstīs. Tas ir trends un tam ir sekas – paaugstināts pieprasījums pēc finanšu operāciju licencēm, kas, galvenokārt, skars ES valstis.
Platformu pieeja un tiešsaistes tirgi
Esam nolēmuši atdalīt platformas un tiešsaistes tirgus jēdzienus (jo plašākā izpratnē, protams, tiešsaistes tirgus arī ir platforma).
Tātad, ar platformas pieeju tiek saprasti finanšu tehonoloģiju uzņēmuma centieni nodrošināt bagātīgu dažādu (ne vienmēr savu!) produktu izvēli, būt par «all in one». Finanšu tehonoloģiju uzņēmums, veidojot jaunus produktus un pakalpojumus, pieaug un attīstās par pilnvērtīgu banku (starp citu, arī šī tēze varētu kļūt par atsevišķu punktu, jo tāda ir tendence). Platformveida biznesa modelis, kurā uzņēmums pats rada nevis produktu vai pakalpojumu, bet gan ekosistēmu, te ir visveiksmīgākais. 2019. gada tendence: visi centīsies (vai turpinās censties) kļūt par platformām.
Tiešsaistes tirgus – platforma, kas piedāvā ne tikai produktu un pakalpojumu, bet arī piegādātāju izvēli. Tādēļ mēs šeit aplūkojam platformu kā finanšu tehnoloģiju modeli, bet tiešsaistes tirgus – kā elektroniskās komercijas objektu, kas iegūst arvien lielāku popularitāti.
Tas nav pirmais tiešsaistes tirgu vilnis, taču tagad ir sagaidāms jauns uzplaiksnījums. Taču, ja 2015. gadā palaist tiešsaistes tirgu visam, nedomājot par mērķi – tā bija vienkārši mode, tad 2019. gadā, šķiet, ir uzradies globāls mērķis: iznīcināt mazumtirdzniecību, tieši savienojot piegādātāju ar patērētāju.
Vairums Eiropas iedzīvotāju priekšroku dod amerikāņu vai ķīniešu tiešsaistes tirgiem. Tajā pašā laikā arī Eiropā ir, ar ko lepoties. Piemēram, viens no apmeklētākajiem mārketpleisiem Eiropā ir Allegro.pl. Tāpat veiksmīgi Eiropas telpā strādā arī tādi tiešsaistes tirgi kā Bol.com un Cdiscount.com (starp citu, viens no apmeklētākajiem Francijā).
Loģiski, ka valsts iestāžu līmenī tiek uzmanīgi sekots līdzi to attīstībai, saprotot, ka savi Eiropas mārketpleisi – tas, bez šaubām, ir jauns attīstības atzars ne tikai e-komercijas, bet arī komercijas attīstībā kopumā, jo virtuālā pasaule pagaidām vēl nav pilnībā atrāvusies no reālās. Un nav nejaušība tajā, ka dažu Eiropas valstu līmenī tiek runāts par tiešsaistes tirgu attīstību kā teju vai prioritāro virzienu tirdzniecībā.
Norēķinu kontu uzplaukšanas laiki
Uzņēmumi, kas nesen saņēmuši licenci finanšu operācijām un izplata maksājumu kartes fiziskām personām, aug kā sēnes pēc lietus. Tomēr šī pārpilnība ir maldinoša. Pirmkārt, lielākā daļa maksājumu institūciju nevar lepoties ar sabalansētiem risinājumiem: piemēram, komplektu, kuru veido konts ar atsevišķu IBAN numuru, starptautiskie maksājumi un konvertēšana, piedāvā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie. Toties konvertācija bez starptautiskajiem pārskaitījumiem – tā ir pieejama uz katra soļa (t.i., jūs varat konvertēt uz citu valūtu un glabāt savā kontā ieguldījumu nolūkos). Vēl retāk šie pakalpojumi ir sastopami juridisko personu konta apkalpošanā. Norēķinu kontu tendence pastāv, taču proporcionāla pieprasījuma, patērētāju skaita – nav. Pie tam, daudzas Eiropas maksājumu sistēmas dzīvo uz ārējā finansējuma rēķina, un investori pakāpeniski sāks meklēt jaunas perspektīvas. Tāpēc mūsu prognoze 2019. gadam: norēķinu kontu burbulis uzpūtīsies, iespējams, līdz tā maksimālajiem izmēriem.
Oriģinālo produktu un pakalpojumu meklēšana
2018. gada beigas pārsteidza ar jauniem (un negaidītiem) pakalpojumiem, kurus sāka ieviest elektroniskie maciņi un maksājumu institūcijas. Kāds paralēli e-komercijai un darbībām ar elektronisko naudu piedāvā juridiskās personas nomu, kāds izsniedz kredītu pret ekvairinga apgrozījumu. Tirdzniecības finansējums, kreditēšana, investīcijas, maksājumi ar kriptovalūtu palīdzību (apmaksa bitkoinos) kļūst arvien populārāki finanšu tehonoloģiju jomā. Finanšu tehnoloģiju menedžmenta konkurence un neierobežotā fantāzija sniegs mums jauno produktu un pakalpojumu daudzveidību.
