Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Maizes ražotājs «Latvijas maiznieks» ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Daude atgādināja, ka pašlaik uzņēmums ir sācis ražošanas ēkas paplašināšanu, kurā plānots ieguldīt 987 000 eiro. Ražošanas ēku plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada otrajā ceturksnī, un jaunajās telpās tiks uzstādītas jaunas iekārtas - «ciabatas» ražošanas līnija, kurā aptuvenais plānotais investīciju apmērs ir 2,8 miljoni eiro.

Tāpat «Latvijas maiznieks» aktīvi pēta eksporta tirgus un uztur sarunas par jauniem līgumiem dažādās valstīs, pastāstīja Daude. Kompānija patlaban piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Eiropā «Anuga», kur tiekas ar potenciāliem klientiem. «Eksporta apjoms aug un straujāks pieaugums būs 2018.gadā, kad atklāsim jauno »ciabatas« līniju,» prognozēja Daude.

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Maizes ceptuve AS Latvijas Maiznieks 2017.gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 26,186 miljonu eiro apmērā, kas bija par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies (par 1,5 tūkstošiem eiro) un bija 469 tūkstoši eiro.

AS Latvijas Maiznieks vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmums 2017.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju. Tās ietvaros plānots paplašināt ražošanas ēku jauna maizes veida - ciabatta - līnijas instalēšanai.

Uzņēmums pagājušajā gadā sertificēts pēc starptautiski atzītā Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (BRC) pārtikas drošības standarta, kā arī pārtikas drošības pārvaldības sistēmā atbilstoši starptautiskā ISO standarta prasībām.

2017.gadā nodarbināja vidēji 252 darbiniekus, kas bija par 12 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Daugavpils uzņēmums AS Latvijas maiznieks iekārtos jaunu ražošanas līniju maizes šķirnes ciabatas, kā arī dažāda veida baltmaizes ražošanai, investējot kopumā 2 980 000 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Šajā iepirkumā uzvarējusi Igaunijas kompānija Sveba-Dahlen Baltic.

Par minēto summu uzņēmums iegādājies mīklu maisītājus, krāsnis un iepakošanas iekārtas. Plānots, ka ciabatu, kā arī baltmaizes cepšanas līnijas jauda būs 4000 kukulīšu stundā.

Iepirkums veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Latvijas maiznieks 2014.gadā strādāja ar 21, 64 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 18,75 miljoniem pirms gada, bet peļņa sasniegusi 1,72 miljonus eiro salīdzinājumā ar 769 683 eiro 2013.gadā.

Latvijas maiznieks ražo vairāk nekā 40 dažādu veidu maizi, kā arī konditorejas izstrādājumus. Zināmākie zīmoli ir maizes sērija Zeltene, Līgatnes, Sabiles, Zemnieku maize, Galda baltmaize.

A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

No rūpnīcas modernizācijā ieguldītajiem 10 miljoniem eiro, investīcijas 8 miljonu apmērā veikusi A/S Latvijas Maiznieks, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts sastāda nedaudz virs diviem miljoniem eiro. Ieguldījumi veikti uzņēmuma Daugavpils ražotnē laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.

Modernizācijas rezultātā iegādātas mūsdienīgas ražošanas iekārtas, paplašinātas gatavās produkcijas noliktavas, uzlabota ekspedīcija un pilnībā atjaunota ventilācijas sistēma.

«Uzņēmuma mērķis tuvākajos gados ir palielināt eksporta apjomus, tāpēc iegūstais BRC sertifikāts ir īpaši nozīmīgs,» stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

AS Latvijas maiznieks izsludinājusi konkursu ciabattu ražošanas līnijas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā paredzamā līgumcena ir 3,5 miljoni eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.septembrim, savukārt iekārta jāpiegādā līdz 2018.gada 31.maijam.

Iepirkums tiek īstenots ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

Stereotipu par labāko darba devēju sabiedrībā veido dažādas iedzīvotāju aptaujas, taču parasti iekārojamāki uzņēmumi jau pieder vietējā mēroga uzņēmējdarbības elitei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV – Online Latvia veiktajā aptaujā TOP darba devējs 2014 šogad pirmo reizi tika noteikti labākie darba devēji arī reģionos, radot jaunas izpētes dimensijas. Kurzemē 1. vietu reputācijas topā ieņem SIA Ventspils nafta termināls, Zemgalē – a/s Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – a/s Cēsu alus, bet Latgales populārākais darba devējs ir a/s Latvijas maiznieks.

Iekārotākie darba devēji reģionos ir lielie uzņēmumi, kuriem ir atpazīstams zīmols un kuri ar savām aktivitātēm ir spējuši radīt sapņa darbavietas tēlu darba tirgū. 20% respondentu ir balsojuši par esošo darba devēju, bet 10% par iekārojamāko darba devēju ir nosaukuši savu bijušo darbavietu, kas liecina, ka vērā ņemamas ir uzņēmumu veiktās aktivitātes darbā ar personālu. Uzņēmumu pārstāvji neslēpj, ka ne tikai personāla vadībā, bet arī iekšējās un ārējās komunikācijās ir ieguldīts pamatīgs darbs, mērķtiecīgi veidojot publisko tēlu, kas ir licis pamatus sapņu darbavietas statusam.

AS Latvijas Maiznieks izsludinājis konkursu ražošanas ēkas Mazās Viļņas ielā 9, Daugavpilī, paplašināšanas darbiem - projektēšanai, būvdarbiem un autoruzraudzībai, liecina uzņēmuma paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais darbu izpildes termiņš ir 2018.gada 31.maijs, bet iepirkuma paredzamā līgumcena noteikta 1,5 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 19.aprīlim.

Uzņēmums AS Latvijas Maiznieks vēsture aizsākas 1968. gadā, kad tika nodibināts Daugavpils maizes kombināts, bet kopš 2010. gada uzņēmums pazīstams ar nosaukumu AS Latvijas Maiznieks.

#1/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#2/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#3/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#4/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#5/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#6/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#7/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#8/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#9/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#10/10

Foto: Latvijas Maiznieks

Skatīties pārējos attēlus

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties Daugavpils uzņēmuma AS Latvijas maiznieks ražotnē.

Pērn uzņēmums spējis audzēt ražošanas apjomus. A/s Latvijas maiznieks apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 21,6 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2013. gadā, kad apgrozījums bija 18,8 miljoni eiro, stāsta kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Maizes tirgus 2014. gads ir bijis ļoti dinamisks. To ir ietekmējusi gan sīva konkurence, gan turpinās patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien biežāk savos iepirkuma groziņos liek maizes ar dažādām piedevām – sēklām, graudiem. Pie augošiem segmentiem uzņēmums min arī maizes ar Latvijā ne tik pierastām garšām un formām. Turpretī tradicionālu rudzu un kviešu maižu patēriņš samazinās, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Daugavpils ražotājs a/s Latvijas maiznieks noslēdzis vairāk nekā 2,82 miljonus eiro vērtu iepirkumu konkursu par rudzu un saldskābās maizes ražošanas līnijas iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par ražošanas līnijas piegādi pieteicās trīs uzņēmumi: Igaunijas Sveba-Dahlen Baltic OU un Cooltec OU, kā arī Somijas Vulganus Oy, kas arī tika atzīts par uzvarētāju.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada janvāra beigās Latvijas maiznieks saņēma pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 22000:2006. Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstību noteiktiem standartiem.

Latvijas maiznieks šobrīd ražo aptuveni 30 dažādus maizes veidus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī, un tās maizes ceptuve darbojas kopš 1968. gada. Uzņēmumā strādā vairāk kā 220 cilvēki.

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā maizes ražošanas uzņēmumam Latvijas Maiznieks. Līdzekļi paredzēti jaunas saldētās produkcijas noliktavas ēkas būvniecībai Daugavpilī.

Daugavpilī jau atrodas uzņēmuma Latvijas Mazinieks esošā rūpnīca, taču, lai iegūtu vairāk vietas produktu uzglabāšanai un nodrošinātu operatīvāku piegādi tirdzniecības vietām, uzņēmums blakus esošajai rūpnīcai uzsācis jaunas noliktavas būvniecību.

Noliktava paredzēta saldētās produkcijas uzglabāšanai ar aptuveni 4000 palešu vietām, un tā būs aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, piemēram, mobilo palešu plauktu sistēmu un horizontālo automātisko pakošanas līniju maizes izstrādājumu fasēšanai. Šo investīciju projektu uzņēmums īsteno ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2 miljoni eiro, no kuriem Luminor bankas finansējums veido vairāk nekā 1,8 miljonus eiro.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas eksportu uz Skandināvijas valstīm. Pirmais lielais pasūtījums Skandināvijas klientiem tiks izpildīts jau šī mēneša beigās. Gada laikā uz Skandināviju aizceļos vairāk nekā miljons ciabattu, informē uzņēmumā.

Iepriekšējo gadu 5,5 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ražotnes attīstībā un jaunas produktu līnijas izveidošanā vainagojušās panākumiem. Līdz ar pēdējo gadu investīcijām uzņēmuma ražošanas apjoms ir krietni palielinājies, tas ir ļāvis sekmīgi darboties ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. Veiksmīgo sadarbību ar Skandināviju ietekmējuši arī investīciju ieguldījumi kvalitātes prasību nodrošināšanā, to apliecina iegūtie ISO un BRC sertifikāti, kas šajās valstīs tiek vērtēti ļoti augstu.

2018. gadā A/S Latvijas maiznieks eksports ir pieaudzis par 39%. Arī turpmākajos gados plānots eksportu būtiski palielināt. «Mūsu eksporta attīstības plāni ir diezgan vērienīgi. Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 10 valstīm, un Skandināvija mūsu eksporta plānos ir nākamais stratēģiski svarīgākais reģions. Šo valstu tirgu pētām jau vairākus gadus, un prasības tajā ir ļoti augstas gan kvalitātes, gan apjomu ziņā. Esam neizsakāmi priecīgi, ka tagad arī Skandināvijas ģimenēs ēdīs Latvijā ražotu maizi,» jauno sadarbības līgumu komentē uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

No šā gada 18. janvāra līdz 28. martam norisinājās uzņēmuma Latvijas Maiznieks loterija Uzcep sev auto. Tās galvenā balva bija jauna automašīna Kia cee'd.

Par automašīnas ieguvēju kļuvusi Ilze Konstante no Brocēnu novada Gaiķu pagasta.

Automašīnas Kia cee'd laimētājai galvenais laimests tika pasniegts 1. aprīlī.

«Sākumā neticēju, pārjautāju trīs reizes, kamēr aptvēru, ka esmu laimējusi galveno balvu. Tā īsti tam, ka esmu laimējusi auto, noticu tikai tagad, to saņemot. Kaimiņi un paziņas priecājas ar mani un apgalvo, ka arī sāk ticēt tam, ka ikviens var laimēt,» pārdomās dalās loterijas uzvarētāja, kura loterijai bija reģistrējusi 7 čekus.

Dibināta 1968. gadā, a/s Latvijas Maiznieks ir viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī.