Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās biznesa ideju sacensību «Firmas Noslēpums» finālu varēs vērot televīzijā, bet sacensību uzvarētāju noteiks ar skatītāju telefonbalsojuma palīdzību.

«Firmas Noslēpuma» tiešraidi būs iespējams skatīties šovakar, 12. janvārī, plkst. 21.15 Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Viens no trīs finālistiem topošo uzņēmēju sacensībās saņems galveno balvu – 10 tūkstošus latu starta kapitālu, kas kalpos kā pirmais solis viņa jaunā uzņēmuma izveidošanai. Sacensību uzvarētāju noteiks skatītāju telefonbalsojums, kas veidos pusi no kopvērtējuma kopā ar žūrijas locekļu balsojumu.

Sacensības finālisti ir Artis Žentiņš ar ideju «Velo seifs», Andris Lūsis un Trīsritenis pieaugušajiem «Matilde», kā arī Indra Gora ar biznesa projektu «Mobila notekūdeņus pašfiltrējoša automazgātava».

Noskaidroti biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums finālisti, kas turpinās cīņu par galveno balvu – 10 000 latu starta kapitālu.

Raidījuma finālā ceturtdien, 12. janvārī, pulksten 21.15 LTV1 piedalīsies Artis Žentiņš ar ideju Velo seifs, Andris Lūsis ar ideju Trīsritenis pieaugušajiem Matilde, kā arī Indra Gora ar biznesa projektu Mobila notekūdeņus pašfiltrējoša automazgātava.

Finālisti tika izvēlēti, saskaitot visu piecu žūrijas locekļu individuālos vērtējumus, kas katrs par sevi varēja atšķirties no kopējā rezultāta. «Finālistu izvēle tika veikta ļoti neatkarīgi vērtējot katra pretendenta veikumu,» žūrijas izvēli komentē tās pārstāvis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Jānis Caune. Tāpat žūrjā bija arī biznesa ideju sacensību galveno organizatoru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, uzņēmuma Lienama Alūksne vadītāja Gundega Sauškina, SIA Autonams vadītājs Edvīnds Panders un Lattelecom mārketinga direktors Toms Ābele.

Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

No pārtikas produktu iepakojuma ar laiku varētu pazust tādi apgāžami apgalvojumi kā «Bez E vielām» un citi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas ražotāji Latvijā aizvien biežāk izvēlas uz produkta iepakojuma izmantot papildmarķējumus «Bez E vielām», «Nesatur E vielas», «Bez pievienotām E vielām» un līdzīgus. Kā novērojusi Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietniece Inuta Kaļķe, mūsu valstī tā ir ļoti izplatīta prakse. Tā vietā, lai uz produktu iepakojuma informētu patērētājus par ražošanā izmantotām augstas kvalitātes izejvielām, ražotāji starmešus virza uz apgalvojumiem par produkcijai nepievienotām kaitīgām vielām.

«Ja tiek izmantotas šādas papildu norādes, tās nedrīkst maldināt patērētājus un marķējumam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas ES Regulā par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Ja produkta ražošanā netiek izmantotas pārtikas piedevas (fiziski kāda no pārtikas piedevām netiek pievienota), tad attiecīgi papildu marķējumu «Bez pievienotām E vielām» vai līdzīgu ir atļauts izmantot ar nosacījumu, ka tas nemaldina patērētājus,» skaidro I. Kaļķe. Pārtikas ražotājiem jābūt uzmanīgiem, lūkojot pēc daiļskanīga saukļa norādei uz iepakojuma, jo pēc būtības gandrīz katrs produkts svaigā vai neapstrādātā veidā jau dabiski satur vielas, kas ķīmiskā sastāva ziņā ir līdzvērtīgas pārtikas piedevām, piemēram, pienā ir pienskābe E 270, brūklenēs un dzērvenēs atrodas konservants benzoskābe E 210, svaigā gaļā garšas pastiprinātājs E 621, spinātos nitrāti E 249 – E 250, tomātos krāsviela likopēns E 160d, burkānos karotīns E 160a, kartupeļos citronskābe E 330.

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

«Vērtēju to kā diezgan skumju Teiču purva kopiju. Ir akači, ir arī ciņi, bet to drošums ir mānīgs. Pat dzērvenes uz ciņiem nav īstas..,» atbildot uz jautājumu: «Kā pilsonis Krīgers vērtē priekšvēlēšanu politisko ainavu?», laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Neviena politiskā partija nedod cilvēkiem skaidras atbildes uz viņu sāpīgākajiem jautājumiem. Tās kārtējo reizi runā par sociālām problēmām, nedodot ekonomisko pamatu to risinājumam. Ja runājam, ka politikā jānāk jaunām sejām, tad šīs jaunās sejas faktiski nav no kurienes ņemt. Tās paliek otrajā plānā, jo no spēles tiek izmestas jaunās un mazās partijas,» stāstījis LBAS priekšsēdētājs.

Viņš arī norādījis: «Protams, šobrīd tāpat kā visi gaidām vēlēšanu rezultātus. Tas, kā izveidosies jaunā valdība, kā tā spēs strādāt, noteiks arī mūsu tālāko rīcību. Ja valdība spēs precizēt savas pozīcijas, to skaitā - sadarbību ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (uzskatu, ka daudzas no viņu prasībām dzen mūs ilgstošā stagnācijā), tad šo valdību atbalstīsim. Ja būs pretējs rezultāts, ko redzēsim diezgan ātri, tad pavasaris šajā valstī var nest lielas pārmaiņas.»

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.

Mūzikas ieraksti ar latviešu dziesmām un pašmāju uzņēmumos darinātas rotas, pagatavoti saldumi, dzērieni un dizaina priekšmeti - šādus Latvijas suvenīrus saņems Saeimas viesi, kuri šajā pusgadā ieradīsies Rīgā uz parlamentārajām konferencēm, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai popularizētu Latvijas dizainu, suvenīru autori ir jauni mazie uzņēmēji un mākslinieki, kuri mūsu valstij tradicionālo mākslu, mūziku un produktus piedāvā mūsdienīgā veidolā.

Aproču pogas un auskari ar prezidentūras logo ir Valmieras mākslinieču māsu Špatu darināti, savukārt papīra vējdzirnavas visu dalībvalstu karogu krāsās ir dizainera Riharda Funta veidots suvenīrs.

Parlamenta viesiem tiks arī dāvinātas Ilzes Garančas no Latvijas ogām un žāvētiem augļiem pagatavotās šokolādes konfektes, Libertu bērzu sulas degvīns, kā arī žāvētas dzērvenes no uzņēmuma Rāmkalni.

Tāpat Saeimas viesus priecēs kora Nāc līdzās!, kurā dzied jaunieši ar īpašām vajadzībām, mūzikas disks, kā arī latviešu tautasdziesmu izlase 17 ārvalstu komponistu apdarēs jauniešu kora Kamēr… izpildījumā.

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Dārzeņi šoruden būtiski sadārdzinājušies, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, vislielākais cenu pieaugums no augļiem un dārzeņiem mazumtirdzniecības tīklos Rīgā bija baltajiem galviņkāpostiem - par 43%, sarkanajai paprikai - par 32%, zemenēm - par 28% un apelsīniem - par 24%. Savukārt galda bietes šogad vidēji 10 mēnešos maksāja par 20% un burkāni par 17% lētāk nekā pagājušajā gadā.

Šī gada oktobrī vislielāko cenu kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, piedzīvoja baltie galviņkāposti - par 151% un lielogu dzērvenes par - 106%, bet redīsus un dzelteno papriku bija iespējams nopirkt lētāk nekā pagājušā gada oktobrī. Savukārt ražotāju cenas šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir palielinājušas sīpoliem par 55% un baltajiem galviņkāpostiem par 33%, bet visbūtiskāk šajā periodā tās ir samazinājušās lapu salātiem par 18% un galda bietēm par 15%.

Kad apnīk katru dienu mazgāt, mizot un blendēt augļus, dārzeņus un zaļumus kokteiļiem pašu ģimenei, tie jāpiedāvā plašākam cilvēku lokam.

Šobrīd ir aptuveni gads, kopš klientiem Siguldā ir pieejami Rūtas zaļie kokteiļi. Ligija Zariņa, šī kokteiļa autore, izmēģinājusi dažādas augļu, ogu, dārzeņu un zaļumu kombinācijas, ko tagad piedāvā arī citiem, pievedot kokteiļus līdz durvīm. Kopumā katrā kokteilī ir teju 20 dažādas sastāvdaļas, no kurām 60-70% ir augļi un ogas un pārējais – zaļumi. Atkarībā no gadalaika tie satur dažādu dabas labumu kombinācijas – pētersīļus, rukolu, spinātus, seleriju, dilles, biešu lapiņas, piparmētras, lucernas dīgstus, linsēklas, sezama sēklas, redīsus, ingveru, apelsīnus, ābolus, kivi, banānus, mango, dzērvenes, smiltsērkšķus, avokado, u.c.

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015./2016. saimnieciskajā gadā tiesības iegādāties dīzeļdegvielu, tādējādi samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Jaunā kārtība paredz, ka dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Noteikts, ka ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem. Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, būs atbilstoši iezīmēta (marķēta) ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

SEB banka piešķīrusi Latvijas lielākajam savvaļas ogu un sēņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumam Pharmeko Lettland finansējumu ilgtermiņa investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī faktoringam kopumā 2 miljonu eiro apmērā.

Ilgtermiņa aizdevums tiks ieguldīts jaunas ražošanas ēkas būvniecībā Madonā ar mērķi paplašināt uzņēmuma ražošanas apjomus. Jaunā ražošanas ēka paredzēta sēņu iepirkšanas un pārstrādes apjomu audzēšanai, un tajā tiks ierīkotas arī papildus saldētavas telpas. Šis projekts uzņēmumam ļaus arī uzlabot efektivitāti, samazinot produkcijas uzglabāšanas, saldēšanas un transportēšanas izmaksas. Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu atbalsts 40% apmērā no tā kopējām izmaksām.

Pharmeko Lettland valdes loceklis Alesandro Monesi (Alessandro Monesi): «Mēs esam pateicīgi SEB bankai par atbalstu mūsu uzņēmuma mērķu īstenošanā, jo tas ļaus uzņēmumam attīstīt jaunas tirgus nišas, radīt jaunas darba vietas un straujāk kāpināt apgrozījumu.»

Atkārtoti veiktas izmaiņas atpūtas parka "Rāmkalni" pārvaldītāja SIA "Rāmkalni serviss" īpašnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Saskaņā ar izmaiņām, turpmāk 39,05% kompānijas kapitāldaļu piederēs Kasparam Timermanim.

Tādējādi Viktoram Grūtupam "Rāmkalni serviss" kapitāldaļas tiešā veidā vairs nepieder. Vienlaikus pastarpinātā veidā Grūtups turpina būt kompānijas lielākais kapitāldaļu turētājs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 19.maijā.

LETA jau vēstīja, ka aprīlī par "Rāmkalni serviss" lielāko īpašnieku tiešā un pastarpinātā veidā kļuva Grūtups, tostarp tiešā veidā Grūtups ieguva 39,05% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus kompānijas kapitālā 36,89% īpašnieks ir SIA "Parking Services", kuras vienīgais īpašnieks pastarpināti arī ir Grūtups.

Tāpat kompānijas kapitālā 11,87% šobrīd pieder SIA "Rāmkalni Nordeco", kuras īpašnieki ir Grūtups (80%) un Liene Ozoliņa (20%).

Berlīnes Zaļā nedēļa lauksaimniecības un pārtikas jomā esot tikpat nozīmīgs pasākums kā Davosas forums politiķiem un ekonomistiem. Tā Eiropā lielāko pārtikas gadatirgu, kurā šogad piedalās vairāk neka 1,6 tūkst. dalībnieki no 57 pasaules valstīm, raksturo Vācijas lauksaimniecības un patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilze Aignere.

Diemžēl nu jau otro gadu Latvijas stendā ražotāju skaits esot ļoti mazs, turklāt atšķirībā no daudzu citu valstu stendiem apmeklētajiem netiek piedāvāta ēdināšana, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem, kā izstādes viesiem likt vairāk interesēties un uzzināt par konkrēto valsti. Kā skaidro Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāve Ineta Vilciņa, kas ir atbildīgā par Latvijas ražotāju klātbūtnes organizēšanu, valsts šim pasākumam varēja atlicināt tikai aptuveni 25 tūkstošus latu.

Iepriekšējos gados ēdināšanu nodrošinājis Lido, kam valsts maksāja par Latvijas pārstāvēšanu izstādē. Lai to nodrošinātu, dalības izmaksas šogad nāktos palielināt četras reizes, saka I. Vilciņa. Arī nelielais ražotāju skaits izstādē skaidrojams ar izmaksām. Šogad uzņēmējiem pašiem bija jāsedz pusi no izmaksām par aizņemtajiem izstādes kvadrātmetriem, iepriekšējos gadus to apmaksāja valsts. Tas nozīmē, ka katrs ražotājs par vietu izstādes organizētājiem samaksāja 600 latu.