Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Sezonas sākuma darbiem mums ir pietiekami resursi, biznesa portālam db.lv stāsta ogu audzētāja "Blueberry land" vadītājs Aleksejs Fomičovs.

"Uz turpmāko sezonu gan skatāmies ar bažām, jo jau daudzus gadus sezonas darbu veikšanai pieņemam viesstrādniekus, kas šogad nebūs iespējams. Varētu teikt, ka šogad ir daudz brīvu darba roku Latvijā, bet tas ir samērā riskanti, jo potenciālie darbinieki, kas piesakās darbā, ir raduši pārsvarā strādāt citās nozarēs. Neskatoties uz to, ka darbs augļu dārzā fiziski nav ļoti smags, cilvēki nespēj pielāgoties, jo organismam nav rūdījuma vienveidīgu darbu veikšanai piespiedu pozā, piemēram, ravējot. Atsakās muguras, neklausa plaukstas un nākas izbeigt darbu mūsu saimniecībā," novērojis A. Fomičovs.

Vasaras vidū, kad saimniecībā izaudzētās krūmmellenes dod ražu, uzņēmuma laukos audzētās ogas var iegādāties daudzos Latvijas tirdzniecības tīklos, atsevišķos veikalos, degvielas uzpildes stacijās, Centrāltirgū, bet aptuveni 40% tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās īpašnieki ir Lita un Jānis Gipšļi, kas nodibinājuši SIA Tauru oga. Pagaidām krūmmelleņu audzēšana gan ir tikai pašā sākumā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd, izmantojot saulaino laiku, Jānis krūmiem cītīgi veido vainagus, kā arī izgriež sausos zariņus. «Mazliet jau esmu paslinkojis, tagad jāsarauj. Lai savestu kārtībā tikai vienu krūmu rindu, paiet visa diena. Rēķiniet, ja kopumā ir 24 simts metrus garas rindas, tad ar vienu pavasari vien nepietiek, lai katram krūmam izveidotu pareizu vainagu,» skaidro saimnieks.

«Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā,» stāsta Jānis Gipslis.

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Sākot ar šo nedēļu, veikalos ELVI tirgo Latvijā audzētās krūmmellenes un avenes. Pašmāju lielogu mellenes audzē zemnieku saimniecība Dālderi.

Pārdošanā ir arī avenes, kuras tirgotājs iepērk no Z/S Unkšas, informēja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūlijā veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 39% ir Latvijā audzēta produkcija. «Latvijā audzētu labumu piedāvājums ir sezonāls. Arī vēsie laikapstākļi, kādi tie ir šovasar, var ietekmēt ražu. Tomēr iespēju robežās cenšamies piedāvāt vietējus dārzeņus, ogas, zaļumus un augļus,» skaidro L.Vārtukapteine.

ELVI sadarbojas ar vairākām zemnieku saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze, kas vieno 53 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "Flydubai" ir atteikusies no plāna šogad rudenī sākt lidojumus starp Dubaiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, tostarp Rīgu, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas pārstāve Ilze Salna.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, aizkavējoties jauno lidmašīnu piegādei no ražotāja, kā arī patlaban "Flydubai" nevar precizēt, kad jaunos maršrutus varētu atklāt.

Lidostas pārstāve aicināja pasažierus, kuri ir iegādājušies "Flydubai" lidojumus, vērsties aviokompānijā vai tūrisma aģentūrā, kur biļetes iegādātas.

Vienlaikus lidojumus no Rīgas lidostas maršrutā Rīga-Dubaija turpina nodrošināt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" - trīs reizes nedēļā vasaras sezonā, kā arī piecas reizes nedēļā ziemas sezonā, norādīja Salna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā no šā gada 11.oktobra bija plānots, ka darbu sāks aviokompānija "Flydubai", kas trīs reizes nedēļā piedāvātu ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Šīs nedēļas otrajā pusē un nākamās nedēļas sākumā Latvijā gaidāms vasarīgi silts un pat karsts laiks, liecina jaunākās laika prognozes.

Augstākā gaisa temperatūra, visticamāk, būs 19.-21.maijā, kad valsts lielākajā daļā gaiss sakarsīs līdz +24..+28 grādiem.

Tuvākajās divās naktīs vietām valstī - galvenokārt ziemeļaustrumu novados - vēl gaidāma neliela salna zāles augstumā. Siltākajās naktīs nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra nav gaidāma zemāka par +9..+15 grādiem.

Šonedēļ nokrišņi vairs netiek prognozēti, lai gan nedēļas nogalē dažviet Kurzemē iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Nākamnedēļ visā Latvijā palielināsies īslaicīga lietus un pērkona negaisa varbūtība.

22.maijā gaisa temperatūra var krasi pazemināties.

Jau ziņots, ka dienas garums un saules staru krišanas leņķis šajās dienās ir tikpat liels kā jūlija izskaņā. Pavasarī, uzturoties saulē, jāievēro īpaša piesardzība, jo nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu. Saules stari visspēcīgākie ir dienas vidū - laikā no plkst.12 līdz 15.

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Lidosta "Rīga" pēc 8.marta vakarā notikušā incidenta ar aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģi ir atsākusi darbu un lidostas skrejceļš pēc pārbaudes ir atvērts gaisa kuģu kustībai.

Skrejceļš tika slēgts uz trim stundām, ietekmējot sešus ielidojošos reisus, kas aizlidoja uz rezerves lidostām Viļņā un Tallinā. Savukārt astoņi izlidojošie reisi dosies uz saviem galamērķiem ar kavēšanos vai ir pārcelti.

"Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" apstiprina, ka 8.marta plkst.23.17 spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss "BT694" no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu "Airbus A220-300" noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga"", teikts "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Lidostas "Rīga" terminālī darbu sākuši jaunie pasažieru iekāpšanas karšu pārbaudes e-vārti, kas uzlabos pasažieru apkalpošanas kvalitāti un ātrumu, dodoties uz lidojumu, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Uzlabojot lidostas "Rīga" tehnoloģisko nodrošinājumu, izlidošanas terminālī nomainīti četri dokumentu kontroles e-vārti, tehniski modernizējot un paātrinot pasažieru apkalpošanu un mazinot nepieciešamību pēc manuālas dokumentu pārbaudes.

"Moderns pasažieru piekļuves kontroles aprīkojums ir daļa no lidostas drošības sistēmas, un ir svarīgi to uzturēt atbilstošā kvalitātē, lai mūsu pasažieri saņemtu ātru, drošu un kvalitatīvu lidostas pakalpojumu," skaidro lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Iekārtu modernizācijas - iegādes, uzstādīšanas un garantijas servisa izmaksas ir 83 tūkstoši eiro, ko lidosta sedz no saviem līdzekļiem. Iekārtas piegādā Francijas ražotājs "Impression Enregistre Resultat SAS".

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.