Berlīnes Zaļā nedēļa lauksaimniecības un pārtikas jomā esot tikpat nozīmīgs pasākums kā Davosas forums politiķiem un ekonomistiem. Tā Eiropā lielāko pārtikas gadatirgu, kurā šogad piedalās vairāk neka 1,6 tūkst. dalībnieki no 57 pasaules valstīm, raksturo Vācijas lauksaimniecības un patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilze Aignere.
Diemžēl nu jau otro gadu Latvijas stendā ražotāju skaits esot ļoti mazs, turklāt atšķirībā no daudzu citu valstu stendiem apmeklētajiem netiek piedāvāta ēdināšana, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem, kā izstādes viesiem likt vairāk interesēties un uzzināt par konkrēto valsti. Kā skaidro Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāve Ineta Vilciņa, kas ir atbildīgā par Latvijas ražotāju klātbūtnes organizēšanu, valsts šim pasākumam varēja atlicināt tikai aptuveni 25 tūkstošus latu.
Iepriekšējos gados ēdināšanu nodrošinājis Lido, kam valsts maksāja par Latvijas pārstāvēšanu izstādē. Lai to nodrošinātu, dalības izmaksas šogad nāktos palielināt četras reizes, saka I. Vilciņa. Arī nelielais ražotāju skaits izstādē skaidrojams ar izmaksām. Šogad uzņēmējiem pašiem bija jāsedz pusi no izmaksām par aizņemtajiem izstādes kvadrātmetriem, iepriekšējos gadus to apmaksāja valsts. Tas nozīmē, ka katrs ražotājs par vietu izstādes organizētājiem samaksāja 600 latu.
Laikraksts arī piebilst, ka vēl līdz pat novembrim nebijis skaidrs, vai Latvijai ir jēgas piedalīties, jo sākotnēji valsts piedāvāja segt tikai 30% no izstādes laukuma izmaksām.
Nebraucu, lai nopelnītu, galvenais ir patērētajiem par sevi atgādināt un nepievilt tos, kas ražoto preci izstādē pērk katru gadu, saka uzņēmuma Dienvidi Plus pārstāvis Andris Eihvalds. To, ka piedalīšanās izstādē ir saistīta pamatā ar valsts tēla veidošanu un to Eiropas patērētāju skaita palielināšanu, kas valsti iepazīst, tā teikt, caur vēderu, atzīst arī Užavas alus ražotāja Zaksi pārstāve Īrisa Roze. Viņa necer, ka kādreiz varētu eksportēt alu uz Vāciju. Taču atbraukt ar savu preci uz alus lielvalsti un no pircējiem saņemt uzslavas esot ļoti patīkami.
Savukārt kaimiņvalstu stendos esot ne tikai pārtikas piedāvājums no gaļas un piena produktiem līdz pat alum un degvīnam, bet tiek piedāvāti arī bukleti par tūrisma objektiem, dabu un valsti kopumā.