Sekojot citu valstu piemēram, ārējā parāda un sociālo izdevumu pieauguma māktā Anglijas valdība aicinājusi bagātākos valsts iedzīvotājus segt budžeta deficītu, raksta The Washington Post.

Valdības aicinājuma taustāmais rezultāts ir likumprojekts, kas paredz nodokļu likmes pieaugumu no 40 % līdz 50 % tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 250 tūkstošus dolāru, raksta laikraksts. Piemēram, par Londonas santehnikas karali dēvētais Čarlijs Mallins (Charlie Mullins) lēš, ka no viņa 2.5 miljonu ieņēmumiem gadā nodokļi, saskaņā ar jauno likumprojektu, būs ne mazāk kā 236 tūkstoši dolāru.

Piemēram, ASV izskata iespēju, apliekot ar nodokļiem bagātākos, nodrošināt medicīnisko palīdzību 46 miljoniem neapdrošināto iedzīvotāju. Indijā valdība rosinājusi piedzīt «melno naudu» - miljardus dolāru nelegālās peļņas, Vācijā pieņemts likums, kas liek bagātajiem deklarēt savu aktīvu atrašanās vietu. Kopš krīzes sākumā nodokļi bagātajiem pieauguši Nīderlandē, Īrijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs. Tik lielu spiedienu uz turīgajiem cilvēkiem vairāku valstu valdības izdarīja arī pagājušā gadsimta 80. gados.

Arī luksus preču tirgu beidzot ir skārusi krīze, miljardieri par šādu notikumu attīstību ir šokēti, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Arī bagātnieki naudu neizdod vairs ar tik vieglu roku kā iepriekš, secina dažādu luksus preču ražotāji un tirgotāji, piebilstot, ka šī niša līdz šim uzskatīta par drošu pret jebkuru krīzi. Juvelieru ķēde Wempe Vācijā šogad rēķinās ar 10%, ASV ar 30%, bet Spānijā ar vēl lielāku apgrozījuma kritumu.

Tas ir pārsteidzoši tāpēc, ka līdz šim luksuspreču tirgus skaitījās pret krīzi drošs. Taču šajā krīzē viss ir savādāk. Miljardu īpašumi ir sarukuši līdz miljoniem, skarot arī pašus bagātākos pasaules iedzīvotājus — vismaz uz papīra daudzi ir kļuvuši nabadzīgāki. Ja 2007. gadā pasaulē vismaz 10 milj. cilvēku īpašuma vērtība pārsniedza vienu miljonu ASV dolāru, tad pērn šādu cilvēku bija tikai 8.6 miljoni.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Nākamais gads – pēdējais

2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.

Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Šodien Zviedrijas Biznesa gada balvas 2017 apbalvošanas ceremonijā tika noskaidroti šā gada laureāti. Kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» balvu izpelnījies «Tele2 Shared Service Center», kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» atzinību saņem Aivars Gailums, kas pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», savukārt kategorijā «Tehnoloģiju un inovāciju balva» laurus plūc Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next».

Zviedrijas Biznesa gada balvu devīto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Latvijas ekonomikai nozīmīgajā kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» žūrija visaugstāk novērtējusi uzņēmumus, kas attīstās sabalansēti, rūpējas par darbinieku izaugsmi, atbalsta dažādas studiju iniciatīvas. Par labāko šajā kategorijā eksperti atzina dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center».

Arī šogad eksperti kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» saņēmuši kuplu skaitu kvalitatīvu pieteikumu. Tika iesūtīti dažādu nozaru uzņēmumu pieteikumi gan no galvaspilsētas, gan arī citiem Latvijas reģioniem. Novērtējot jauno uzņēmēju centienus un straujos panākumus, šīs kategorijas balvu saņem Aivars Gailums. Viņš pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», kas sniedz izstāžu un galeriju iekārtošanas pakalpojumus Latvijā un ārvalstīs.

Viesturs Dūle, mūziķis Gustavs Butelis jeb Gustavo un režisors Aivars Čivželis grasās ienākt politikā, dibinot jaunu partiju Skaistā nākotne, kuras mērķis būs politiskajos procesos iesaistīt vairāk jauniešu, kā arī aizstāt «vecāko politiķu paaudzi, kas iegrimusi finanšu mahinācijās, korupcijā un krāpniecībā».

«Lielākoties godīgi, nesavtīgi, altruistiski cilvēki pašlaik politikā neiesaistās, precīzāk izsakoties, viņus tur vienkārši nelaiž bezkaunīgi, viltīgi un divkosīgi «lietu bīdītāji» un karjeristi, kuriem valsts amats ir drošākais veids, lai iespējami drīzāk uzlabotu savu un radinieku materiālo stāvokli,» pauž viens no partijas līdzdibinātājiem Viesturs Dūle.

Kā norādīts partijas dibinātāju paziņojumā, viņi «domubiedri apvienojušies Latvijas politiskās kārtības radikālai uzlabošanai un kvalitatīvai atjaunošanai ar mērķi bez kavēšanās un apņēmīgi paātrināt valsts ekonomisko attīstību».

«Zviedrijas Biznesa gada balvas 2012» ieguvēji – kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» uzvaras laurus plūc Livonia Print, kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva» atzinību saņem Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!», par «Gada jauno uzņēmēju» atzīts Toms Ērenpreiss no Ērenpreiss Original, savukārt «Vides balvu» saņem uzņēmums Spodrība.

«Zviedrijas Biznesa gada balvu» jau ceturto gadu Latvijā pasniedz Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Eksporta padome Latvijā sadarbībā ar Swedbank, lai akcentētu abu valstu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus. Kopumā šogad balvai pieteikti 98 uzņēmumi, kas liecina par arvien lielāku uzņēmēju atsaucību.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad bija iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi. Balvas ieguvējs ir poligrāfijas uzņēmums Livonia Print, kas specializējas dažāda veida grāmatu ražošanā un izceļas ne tikai ar augošiem pārdošanas apjomiem un ievērojamiem eksporta rādītājiem, bet arī atbalstu studentiem no Latvijas reģioniem, labdarības projektiem un rūpēm par vidi visā ražošanas procesā.

Šodien noskaidroti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2015 ieguvēji – kategorijā Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā laurus plūc Dinair Filton, kategorijā Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva atzinību izpelnījies uzņēmums Rimi Latvija, savukārt kategorijā Gada jaunais uzņēmējs balvu saņēma Andra Katkeviča un Līga Elmane, SIA Gusto, informē pasākuma organizētāji.

Zviedrijas Biznesa gada balvu jau septīto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tidzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus. Klātesot augstām Zviedrijas un Latvijas amatpersonām, apbalvošanas ceremoniju atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Kategorijā Gada jaunais uzņēmējs šogad tika iesūtīts līdz šim lielākais pieteikumu skaits, kas ļauj ticēt, ka Latvijā ne vien ir liels uzņēmējdarbības potenciāls, bet tas tiek arī realizēts. Novērtējot jauno uzņēmēju centienus, balvu Andrai Katkevičai un Līgai Elmanei pasniedza Latvijas Republikas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. SIA Gusto ir neliels ģimenes start – up uzņēmums Gailīšu biznesa inkubatorā Bauskā, kas ražo augstas kvalitātes dabīgu un videi draudzīgu kosmētiku bez parabēniem.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Mazāk darbinieku, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, ir uzskatāmas sekas negatīvu faktoru buķetei

Darba ņēmēju skaita dinamika, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pērnā gada otrajā pusē sāka zīmēt nepatīkamu noslīdējumu, decembrī jau sasniedzot 783,8 tūkst. darbinieku pret 785,4 tūkst. 2015. gadā un 789,1 tūkst. pirms diviem gadiem. Var diskutēt par to, vai 5,3 tūkst. «pazudušu» darbinieku divos gados ir daudz vai maz, bet tendence atklājas pat ļoti skaidri. Kamēr politiķi paši pūta un paši dega, tikmēr ekonomikai arvien pietrūkst labas dukas plēšās. Līdz šim neviens no ekonomiskā izrāviena plāniem nav Latviju izrāvis no lēnattīstības slazda, kur mūsu valsts daudzās jomās ir iestigusi. Pateicoties neveiksmīgajai politretorikai, vārdu savienojums «ekonomiskais izrāviens» ir ieguvis samērā sliktu pieskaņu. Tiklīdz tas izbirst no kādā kroņa žaketes valkātāka mutes, tā tiek uztverts ar pamatotu skepsi. Iemeslu tam netrūkst, un viens no tiem ir arī darba ņēmēju skaita neiepriecinošie rādītāji. Un tiem pretstatā – valsts budžets un pašvaldību budžeti tikai kāpj uz augšu, iespējams, tuvojoties arī savam liktenīgajam lūzumpunktam, kas būtu loģisks moments Latvijas (un arī plašāk – ES) ekonomiskajā scenārijā.

Šodien noskaidroti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2016 ieguvēji.

Zviedrijas Biznesa gada balvu jau astoto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Apbalvošanas ceremoniju atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks. Zviedrijas Biznesa Gada balvas ceremonijas dalībniekus ar uzrunu sveica arī LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Zviedrijas Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta direktore Karina Nilsdottera (Karin Nilsdotter).

Kategorijā Ilgtspējīgas attīstības balva šogad žūrija izvirzījusi četrus pretendentus. Eksperti visaugstāk novērtēja un par labāko atzina Baltic Candles, kas ir lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem ražotājiem Eiropā. Šajā kategorijā goda rakstu saņēma arī mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia par ilggadēju dalību Zviedrijas Biznesa gada balvā, kā arī par izciliem sasniegumiem un neatlaidību ilgtspējīgas attīstības un sociālās atbildības jomā.

ASV 20 turīgāko cilvēku bagātība patlaban sasniedz 732 miljardus ASV dolāru, kas nozīmē, ka viņi ir bagātāki par 152 miljoniem cilvēku, kuri veido vismaz 50% bagātāko ASV mājsaimniecību, atsaucoties uz Politikas studiju institūta datiem, raksta MarketWatch.

Kā liecina jaunākais Forbes 400 bagātāko cilvēku saraksts, viņiem pieder bagātība 2,34 triljonu dolāru vērtībā

«Palielinās bagātības koncentrācija,» saka eksperts Džošs Hoksijs.

Ja 1% bagātāko amerikāņu maksātu 1% nodoklī, tas desmit gadu laikā radītu 2,6 triljonus ASV dolāru, kas ir vairāk nekā valdība tērē izglītībai un vides aizsardzībai.

ASV vidējā klase patlaban atgūstas no Lielās recesijas. Amerikāņu ģimeņu neto vērtība, kas ir starpība starp viņu aktīviem un saistībām, ir aptuveni 81,4 tūkstoši dolāru, kas ir tālu no 2007.gadā sasniegtās vērtības – 135,7 tūkstošiem dolāru.

Tikmēr Forbes miljardieru sarakstā iekļauti 1826 bagātnieki, kuru kopējā vērtība ir 7,05 triljoni dolāru. Šajā gadā sarakstam pievienojušies 400 jauni miljardieri, palielinot kopējo bagātības vērtību par nepilniem 2 triljoniem dolāru.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi, cīnoties ar deflācijas draudiem eirozonā, varētu sastapties ar ieņēmumu nevienlīdzības problēmu, raksta Bloomberg.

Patlaban, kad procentu likmes ir tuvu nullei, ECB īstenos aktīvu iepirkšanas programmu, lai paaugstinātu inflāciju līdz bankas noteiktajam mērķim. Taču, jo tuvāk viņš tuvojas programmas īstenošanai, kuru jau veikusi ASV Federālo Rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka, jo vairāk viņš riskē padarīt bagātākos vēl bagātākus, norāda vairāki ekonomisti.

ASV aug starpība starp bagātāko un nabadzīgāko cilvēku ieņēmumiem. Kaut arī monetāro institūciju pārstācji saka, ka obligāciju iepirkumi tiek veikti, lai stabilizētu ekonomikas situāciju un balstītu atveseļošanos, ekonomisti un citi eksperti aizvien biežāk uzdod jautājumu, vai viens no šādas politikas blakusefektiem nav lielāka ienākumu plaisa.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien pieņēma plānu par globāla minimālā ienākuma nodokļa 15% apmērā noteikšanu daudznacionāliem uzņēmumiem, dalībvalstu līderiem dodot galīgo piekrišanu pēc mēnešiem ilgām diskusijām.

Apmēram 140 valstu vienošanās par šādu minimālo ienākuma nodokli ir pieņemta ar nodomu izbeigt valstu centienus ar nodokļu samazināšanu piesaistīt pasaules bagātākos uzņēmumus savai teritorijai.

"Šodien Eiropas Savienība ir spērusi svarīgu soli uz nodokļu godījumu un sociālo taisnīgumu," paziņoja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

"Minimālā nodokļa noteikšana ir atslēga, lai risinātu izaicinājumus, kurus rada globalizēta ekonomika."

Plāns tika izstrādāts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadībā un to jau bija atbalstījušas ASV un vairākas lielās ES ekonomikas. Tā ieviešanu ES tomēr aizkavēja tas, ka dalībvalstis pauda iebildumus vai izmantoja bloķēšanas taktiku.

Itālijas finanšu un ekonomikas nedienas skārušas pat bagātākos itāļus, par ko liecina tas, ka šajā valstī sarukuši luksusa Ferrari un Maserati automašīnu pārdošanas apjomi, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā Ferrari pārdošanas apjomi vietējā tirgū samazinājušies par vairāk nekā 56%, bet Maserati pārdošanas apjomi sarukuši par 72%.

Pagājušajā gadā Ferrari iegādājušies vien 248 itāļi, bet Maserati - 115.

Itālija patlaban atrodas recesijā, un valdība turpina īstenot taupības pasākumus, lai mazinātu deficītu. Faktā, ka samazinās Ferrari un Maserati pārdošanas apjomi, auto eksperti vaino nodokļu politiku.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.