Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.
Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.
Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.
Mērot jau minētos parametrus - Latvijas autoparka lielumu, mehāniķa darba stundas, produktīvo laiku u.c.- secināts, ka darbinieku un servisu ir par daudz, bet apkalpoto auto krietni par maz. Proti, Latvijas autoparkā ir aptuveni 700 000 transportlīdzekļi. Autoservisu skaits - 4557 pret 1575, kas būtu optimāli. Darbinieku skaits 11258 pret 7875, kas būtu optimāli, tātad 3383 par daudz. Savukārt transportlīdzekļu skaits uz vienu servisu ir 153, taču pēc būtības vajadzētu būt 444 auto, kas nozīmē 291 par maz. «Nevar serviss būs rentabls, strādājošs, nodokļus maksājošs, nezogošs, ja viņam nepietiek darba. Lai serviss būtu efektīvs, tajā jābūt vismaz pieciem darbiniekiem, no kuriem trīs ir mehāniķi un 1,5 darbinieki ir sekretāre, grāmatvedis, sagādnieks utt. Nevar gaidīt nodokļu nomaksu no servisa, kurā ir 2,5 darbinieki. MUN režīmā vispār būtu jābūt tikai dažiem, piemēram, auto salonu restaurācijas darbnīcai, kur šuj ādas salonus antīkajiem automobīļiem. Bet neuzrādītais PVN 38 miljoni, šī nodokļa maksātāji tikai 29%. Viens mehāniķis, ļoti konservatīvi strādājot, dažādi mērot sastrādā starp 40 – 60 000 eiro gadā, ja viņš visu uzrāda, kas jau ir PVN maksāšanas slieksnis. Pēc būtības visiem būtu jābūt PVN maksātājiem, bet var nebūt tikai tāpēc, ka netiek uzrādīti ieņēmumi,» teic I.Rūtiņš. Viņš arī vērš uzmanību, ka daļēja laika darbs ir 55% no visiem servisu sektorā nodarbinātajiem, bet servisā nav tāda jēdziena, tur pat īsti nav sezonalitātes: «Jā, ir kaut kādas sezonālās lietas, piemēram, vasarai tuvojoties, kondicionieru lietas vai riepu maiņas pavasarī, rudenī utt. Bet funadamentāli tas servisu noslodzi nemaina. Līdz ar to starp 5-10% tie būtu griesti darbinieku skaitam, kas varētu būt sezonāls, pretējā gadījumā nē, visiem jābūt 100% noslogotiem. Daļēja laika darbs servisā – tas ir tikai veids, kā izvairīties no pārāk zemas uzrādītās likmes, jo tad nonāk VID nepareizajos sarakstos.»
Jautāts, kā sakārtot šo situāciju, I.Rūtiņš redz divas iespējas – autoservisu un mehāniķu licencēšanu, kā arī stingrāku nodokļu kontroli.«Būtu svarīgi panākt, ka tie cilvēki, kas skrūvē, saprot, ko viņi dara un nes arī pietiekami sāpīgu atbildību par to. Piemēram, iespēju zaudēt licenci, liegumu strādāt šo darbu arī citā vietā. Atbildībai jābūt uzņēmumam, īpašniekam, kurš pieņemt darbā citviet par bezatbildīgu rīcību atlaistu mehāniķi. Un otra lieta ir nodokļi. Viens no piemēriem ir Nīderlande – protams, cita valsts, cita sistēma utt. Bet kārtība ir tāda, ka ieņēmumu dienests uzņēmumu novērtē attālināti, secina, ka kaut kas īsti nav kārtībā, pabrīdina. Pēc trīs mēnešiem vai cita perioda veic mērījumu atkārtoti - ja nekas nav mainījies, ierodas klātienē un ja saprot, ka tā tas arī ir, tad bez jautājumiem visu atņem, vai arestē, ir kaudze ar jautājumiem, uz kuriem ātri jāatbild, ja to nespēj, tad uzņēmums tiek likvidēts. Un tur visi to saprot un zina, ka tas ir nopietni, un baidās uzrauties jau uz to pirmo brīdinājumu. Šos divus aspektus mēs runājam Saeimā komisijās, frakcijās, ar jauno satiksmes ministru šo pārrunājām, ir plāns arī ar VID vadību un finanšu ministru šo visu izrunāt» iecerēto ieskicē I.Rūtiņš.
