Citas ziņas

Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars Finanšu dati – LR Uzņēmumu reģistrs, Lursoft,30.10.2008

Jaunākais izdevums

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Vērtējumā iekļauto uzņēmumu skaits un to vērtība radīja sīvu konkurenci par iekļūšanu labāko pieciniekā, turklāt šie pieci uzņēmumi arī visi pārsnieguši 500 miljonu latu vērtības robežu, kas pērn pa spēkam bija tikai Hansabankai.

Līderu loks aptver divas bankas un trīs dabiskus monopolus, turklāt pirmā un otrā vieta vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ir ļoti tuvas – tās ieņem Hansabanka un Latvenergo (katrs vērtīgāks par 1 miljardu eiro), kuru atšķirīgie biznesa apstākļi var sekmēt vietu maiņu nākošajā gadā, kad Latvijas ekonomiskā situācija varētu likt Hansabankai dot ceļu gaismas devējam Latvenergo.

Turklāt, lai gan abu līderu pulciņā esošo banku (Hansabanka 1. vietā un SEB banka 4. vietā) darbības apjomu un peļņas pieaugums 2007. gadā bija ievērojams, tieši banku sektorā pirkšanas-pārdošanas darījumu dalībnieku skepse šajā gadījumā ietekmējusi vērtību.

Līderu pieciniekā esošie monopoli – Latvenergo, Latvijas Valsts meži un Latvijas Gāze – attiecīgi ieņem 2., 3. un 5.vietu, tomēr to vērtības rezultāti uztverami ar dalītām jūtām. Ja Latvijas Gāzes un Latvenergo vērtības pieaugumu uzņēmumi un iedzīvotāji sametuši no savām kabatām, tad Latvijas Valsts mežu vērtība ir paša uzņēmuma pārdomātas vadības nopelns, uzskata Laika Stara vērtētāji.

Šis ir arī pirmais gads, kad ārpus piecinieka palikuši Latvijas telekomunikāciju giganti, tiesa gan, visi trīs tomēr atrodami pirmajā desmitniekā.

Ekonomiskās krīzes sekas: aisberga redzamā daļa

Daudzi interesenti, iepazīstoties ar šā gada sarakstu, ar nepacietību meklēs ekonomiskās stagnācijas tieši skartās nozares, pētot, cik zemu krituši pirms gada vēl tik varenie uzņēmumi. Jāsaka gan, ka viņi būs vīlušies.

Vērtējuma autori norāda, ka 2007. gads nebija īstais krīzes gads, ko pierāda arī uzlabojušies banku darbības rezultāti – krīzes stipri skartais sektors turpināja izsniegt kredītus un gūt peļņu visa 2007. gada garumā. Tāpat arī vairums citu uzņēmumu 2007. gadu kopumā pavadīja uz pirmajā pusgadā gūtajiem lauriem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērtība pieaugusi visiem auto tirdzniecības un servisa uzņēmumiem, neraugoties uz to, ka pašlaik jau visi sūdzas par apjomu kritumu. Iemesls – apjomi patiesībā samazinājās šogad, tāpēc krīzes sekas varēsim vērtēt pēc gada, kad zem lupas liksim 2008. gada finanšu pārskatus.

Būvnieki un būvmateriālu tirgotāji bija inflācijas apkarošanas plāna ierobežotā nozare Nr. 1, taču tajā vērojami pat dramatiski vērtības pieaugumi, kas izriet no darbības apjomu un peļņas uzlabošanās. Pārsteigums vai vienkārši inerce? Ne īpaši pārliecinošs 2007. gads gan padevies būvmateriālu ražotājiem – tur vērtības dinamika ir neviennozīmīga (gan kāpēji, gan kritēji), jo būvmateriālu pasūtījumu apsīkums, kas sākās jau 2007. gada otrajā pusgadā, ir ietekmējis šo uzņēmumu finanses.

"Tas viss liecina, ka reālos ekonomikas stagnācijas efektus un defektus mēs vērosim nākošgad, tāpēc šī gada saraksts un tā neviennozīmīgā dinamika vērtējama kā ekonomikas pieklusuma aisberga redzamā daļa," ir pārliecināts V. Jerošenko.

Simtmiljonu klubiņš

Laika Stara vērtēšanas ekspertiem interesants šķitis arī to uzņēmumu skaits, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus latu, it īpaši, ja salīdzinām šī klubiņa biedrus pērn un šogad. Jaunajā sarakstā to skaitā ir 28 biedri, kamēr pērn – tikai 23, turklāt šo uzņēmumu kopējā vērtība ir 8,5 miljardi latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada 5.6 miljardiem latu, ir vairāk nekā nozīmīgs vērtības pieaugums.

Tūlīt gan jāatzīmē iemesli šādam acīs krītošam kāpumam laikā, kad esam gatavi redzēt samazinājumu. Faktiski par to jāpateicas pāris uzņēmumiem, kas uz saviem pleciem iznesuši vienus no lielākajiem vērtības pieaugumiem saraksta vēsturē – Air Baltic (pārvadājumi), Latvijas Valsts meži (mežsaimniecība), Latvenergo (enerģētika), Elko (IT vairumtirgotājs). Tāpat atzīstamus rezultātus uzrādījuši arī telekomunikāciju nozares pārstāvji.

No visiem šeit uzskaitītajiem ekonomikas stagnācija tieši ietekmē vien Air Baltic, pēc kura pakalpojumiem šogad pieprasījums samazinājies un vienlaikus ievērojami kāpušas izmaksas, līdz ar to nākamgad paredzama vērtības korekcija. Pārējos muskuļu audzētājus Latvijas ekonomiskā situācija ietekmējusi pozitīvi, un arī nākotne viņiem, visticamāk, būs labvēlīga, uzskata Laika Stara vērtētāji.

Līdzīgi kā pērn, nozīmīgu simtmiljonu klubiņa biedru skaitu (septiņi) veido bankas, kas ir Latvijas tautsaimniecības flagmaņi un naudas devēji citu nozaru attīstībai. Tikpat pārstāvju klubiņā ir transporta un tranzīta nozarei, kurai vērtības pieaugumu ziņā iepriekšējais gads bijis sekmīgs.

Vadošās nozares

Visplašāk arī kopējā divsimtniekā pārstāvētas bankas – 14 vietas pirmajā simta. Pasažieru un/vai kravu pārvadātāji šogad nedaudz piekāpušies un ar 12 vietām pirmajā simtniekā ir otra populārākā nozare vērtīgāko skaitā. Vadošās nozares šogad izdarījušas savdabīgu rokādi, un tas ir saprotams – bankām kopumā 2007. bija izdevies gads, lai noturētu un dažām pat palielinātu savas vērtības (lai gan dažām tās jau kritušās).

Pirmajā simtniekā pārstāvēti arī septiņi ar būvniecību saistīti uzņēmumi (viens ražotājs, viens tirgotājs un pieci būvnieki) un divi nekustamā īpašuma attīstītāji, kuri faktiski izbaudīja uzsākto projektu inerces efektu. Tomēr, vērtējot šībrīža situāciju, gandrīz droši var teikt, ka nākamajā gadā būvniecības jomas uzņēmumu pārstāvniecība sarakstā būs stipri vājāka.

Tā kā saraksts tiek veidots jau vairākus gadus pēc kārtas, tad interesanti arī salīdzināt nozaru panākumus šogad un pērn. Vienīgie neveiksminieki, izrādās, ir kokapstrādes nozarē (-19%), kuras visi trīs pirmā simtnieka pārstāvji uzrādīja vērtības samazināšanos. Iemesli – apgrozījums, peļņa, pievienotā vērtība – faktori, kurus jau 2007. gadā kā nozīmīgākos minēja šīs nozares uzņēmumu pārstāvji.

Savukārt straujākie vērtības pieaugumi vērojami būvniecības (+75%), enerģētikas (+72%), degvielas tirgotāju (+50%), farmācijas (+45%) un telekomunikācijas nozarē (+42%). "Domājot par šo nozaru uzņēmumu nākotnes perspektīvām, sagaidāms, ka būvniecības uzņēmumu vērtība kritīsies, enerģētika turpinās iet uz augšu, pārējās nozares būs atkarīgas no vadošo dalībnieku iespējām un konkurences situācijas, kas spiedīs uz leju peļņas rezultātus," atzīst V. Jerošenko.

Interesantu tendenci uzrāda bankas – vērtības pieaugums vien par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šis skaitlis jau var likt saausīties visu pārējo nozaru pārstāvjiem, jo investoru piesardzība starptautiskajā tirgū attiecībā uz banku sektoru drīz vien atsauksies un jau atsaucas uz citām nozarēm. Uzņēmumu vērtību arvien mazāk sāk raksturot apgrozījums un aktīvu bāze, dodot priekšroku peļņas rādītājiem, jo ekonomiskās stagnācijas apstākļos spēja nopelnīt neapšaubāmi ir atšķirības zīme.

Uzticama vērtēšanas metodika

Līdzīgi kā pērn, arī šogad Laika Stara vērtēšanas eksperti nozīmīgāko Latvijas uzņēmumu tirgus vērtību aprēķināja, balstoties uz tikai publiski un oficiāli (Lursoft datu bāzē un Uzņēmumu reģistrā) pieejamo informāciju, un uzskata, ka šādi iegūto rezultātu atbilstību patiesajai situācijai var vērtēt aptuveni 70-75% robežās.

Vērtēšanas metodikas ziņā tirgus datu salīdzināšanas instruments ir kļuvis vēl piemērotāks, jo ekonomiskās situācijas lejupslīdes periodos uzņēmumu vērtību vēl precīzāk palīdz noteikt tieši salīdzinošā pieeja – cik par līdzīgu uzņēmumu ir samaksājis vai ir gatavs maksāt tā pircējs. Investorus mazāk interesē nākotnes sazīmētie ieņēmumi (naudas plūsmas vērtēšanas metodika), jo to neizpildīšanās ir kļuvusi par normu.

Sākotnējā atlasē tika iekļauti gandrīz 500 finansiāli spēcīgākie uzņēmumi, no kuriem, balstoties uz salīdzinošo analīzi, arī veidots vērtīgāko uzņēmumu saraksts. Vērtības rezultāti raksturo faktisko situāciju, kādā šie uzņēmumi atradās 2007. gada 31. decembrī.

Kuri iegūst, kuri zaudē

Vadims Jerošenko, korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS valdes priekšsēdētājs

"Laika Stars jau četrus gadus veido Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100, kas ir saistoša informācija jebkuram interesentam. Nedaudz analītiskāka informācija tiek sniegta Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kas arī jau kļuvis par ikgadēju tradīciju Latvijas finanšu vidē. Šis TOPs ļauj vērtēt uzņēmumu izaugsmes dinamiku, spriest par pērnā gada zaudētājiem un ieguvējiem no uzņēmuma vērtības viedokļa, kā arī sniedz materiālu uzņēmējiem un citiem ar finanšu pasauli saistītiem cilvēkiem par vērtības ziņā perspektīvajām nozarēm un iespējamām finanšu grūtībām, dod idejas jaunām biznesa iespējām un perspektīvām..

Vērtības pieauguma ziņā pateicīgākās nozares (neskaitot monopolus):

- Tranzīta un transporta nozares

Tranzīta nozare patlaban vēl var justies labi, jo tranzīts bija un ir nozīmīgs Latvijas ekonomikas stūrakmens. Baumas par alternatīva tranzīta koridora izveidi, no austrumu puses apejot Baltijas valstis (caur Baltkrieviju un Poliju), varētu tranzīta biznesa nākotni padarīt mazāk pievilcīgu, tomēr tās ir pagaidām tikai baumas.

- Telekomunikācijas

Nozare, kurā sagaidāms tikai pieaugums, vismaz apjomu ziņā. Izveidojusies konkurence tirgū var ietekmēt peļņas rādītājus, līdz ar to zināms spiediens uz vērtības rādītājiem nākotnē būs, tomēr citu nozaru pārstāvjiem klāsies vēl grūtāk.

Problemātiskās nozares:

- Kokapstrāde

Problemātiska nozare uz citu nozaru fona jau 2007. gadā bija kokapstrāde, kas uzrādīja strauju vērtības samazinājumu (visiem pārstāvētajiem uzņēmumiem).

- Tirdzniecība

No 2007. gada pozīcijām lūkojoties – kas gan tur problemātisks? Tikpat kā visi tirgotāji uzrādīja vērtības pieaugumu. Tiesa gan, vērtības kāpums panākts, pateicoties 2007. gadam, kad iedzīvotāji tērēja, tērēja un tērēja. Turpmāk gaidāms vērtības kritums, kas prasīs aktīvu rīcību no nozares pārstāvjiem.

Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi (miljonos latu)

UzņēmumsNozare20082007
1. Hansabanka, ASbankas860,9718
2. Latvenergo, VAS (kons.)enerģētika799,36408,27
3. Latvijas Valsts meži, VASmežsaimniecība574,92140,47
4. SEB banka, ASbankas517,3464
5. Latvijas gāze, ASenerģētika509,75337,58
6. Latvijas Mobilais telefons, SIA (kons.)telekomunikācijas466,09334,52
7. Lattelecom, SIA (kons.)telekomunikācijas436,26311,44
8. Parex banka, ASbankas409,7403,4
9. Latvijas dzelzceļš, VAStransports289,69267,45
10. Tele 2 holdings, SIAtelekomunikācijas264,97168,92
11. Rietumu banka, ASbankas253,2291
12. Latvijas kuģniecība, AStransports250241,36
13. Ventspils nafta, AStranzīts230135,64
14. DnB NORD Banka, ASbankas218172,5
15. Liepājas metalurgs, AS (kons.)metālapstrāde209,94147,27
16. AS Aizkraukles banka, ASbankas185,4235,7

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

100 vērtīgākie Latvijas uzņēmumi zaudē trešo daļu vērtības

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Māris Ķirsons, Sanita Igaune, Db,21.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada rezultāti: Latvijas 100 vērtīgākajiem uzņēmumiem «uz papīra» ir dramatiski kritumi. Latvijas simt vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība «uz papīra» gada laikā samazinājusies par gandrīz trešo daļu - no 11.5 līdz 7.9 miljardiem latu: to rāda jaunais korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars sadarbībā ar Baltic Screen sastādītais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksts, kurā jau otro gadu iekļautas Latvijas 200 vērtīgākās kompānijas.

«Lieliskais piecnieks» vērtīgāko uzņēmumu divsimtniekā ir palicis gandrīz nemainīgs - divas bankas, divi valsts uzņēmumi un viens telekomunikāciju pārstāvis, kas izstūmis no vietas Latvijas Gāzi.

Lai arī šīs izmaiņas varētu šķist diezgan nenozīmīgas, jāatzīmē, ka piecu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu vērtība gada laikā samazinājusies par 17 %: ja pieci pērnā gada vērtīgākie «kopā sameta» 3,3 mljrd. Ls, tad šogad tie ir vien 2.7 mljrd. Ls.100 vērtīgākie Latvijas uzņēmumi zaudē trešo daļu vērtības img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grāmatā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi

Dienas Bizness,10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Miljoni komandējumu koferos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā četri pasaulē vērtīgākie zīmoli ir Apple, Google, Microsoft un IBM, kuru kopējā vērtība tiek lēsta 203 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt pirmajā esošā Apple vērtība gada laikā augusi par 129% līdz 70,6 miljardiem dolāru.

Tā liecina jaunākais pasaules zīmolu apskats Global 500 2012.

Tehnoloģiju pasaules zīmoliem pirmās piecas vietas ieņemt patraucējis mazumtirdzniecības sektora līderis Walmart, kura zīmola vērtība ir 38,3 miljardi dolāru. Tādējādi Walmart par 123 miljoniem dolāru apsteidzis Samsung, kas ierindojas pasaules vērtīgāko zīmolu saraksta 6. vietā.

Mazumtirdzniecības sektorā vērtīgākie zīmoli bez Walmart ir McDonald’s (22,2 miljardi dolāru), Home Depot (20,9 miljardi dolāru), Target (15,3 miljardi dolāru) un IKEA (15,2 miljardi dolāru).

Vērtīgākais automašīnu zīmols 2012. gadā ir Toyota (24,5 miljardi dolāru), kam seko BMW (21,3 miljardi dolāru) un Mercedes-Benz (19,8 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts uzņēmumi varētu papildināt budžetu par gandrīz 200 miljoniem latu

Vēsma Lēvalde, Db,26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Latvijas Valsts meži 79 miljonus latu tur gan bankā, gan arī par to uzņēmums pircis dažādus vērtspapīrus. Pavisam valsts kapitāla uzņēmumu uzkrājumos ir vairāk nekā 180 miljoni latu, atklāj TV 3 raidījuma Nekā personīga sižets.

Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Latvijas Valsts meži 79 miljonus latu tur gan bankā, gan arī par to uzņēmums pircis dažādus vērtspapīrus - tātad izvēlējies nodarboties nevis ar savu tiešo pienākumu – pārvaldīt mežus, bet spekulēt finanšu tirgos. Kontroliere secina, ka šādi uzkrājumi radušies, jo valsts mežu pārraugam par velti nodod apsaimniekošanai savu īpašumu, precīzi nenosakot, cik no tā vēlētos saņemt, piemēram, par katru uzņēmuma pārdoto kokmateriālu kubikmetru.

"Tieši tāpat akciju sabiedrība Nekustamie īpašumi, kurai valsts ir nodevusi ļoti daudz nekustamos īpašumus akciju sabiedrības pārvaldīšanā, bet nav pateikusi, kā šie īpašumi jāpārvalda – cik daudz no šiem īpašumiem valsts grib iegūt. Cik ir jābūt minimālajai nomas maksai vai minimālam ienākumam no kvadrātmetra. Kā šie īpašumi jāatjauno, kā šajos īpašumos jāiegulda, lai būtu kvalitāte un lai nesabruktu šie te īpašumi un nepazustu vispār viņu vērtība,” raidījumā atklāj valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz jebkuram uzņēmumam birojs ir neatņeama sastāvdaļa, kas attiecīgi nozīmē arī neizbēgamus izdevumus. Lai gan priekšvēlēšanu gaisotnē solītas tiek drīzas krīzes beigas, drošāk ir pašiem rūpēties par sevi un izvērtējot «kur ietaupīt» der paskatīties arī uz izdevumiem biroja uzturēšanai.

Lielākā daļa uzņēmēju jau ir izvērtējuši savus telpu nomu līgumus un, iespējams, atraduši izdevīgākus variantus, bet ar nomas maksājumiem iespējas ietaupīt birojā nebeidzas.

Konsultējoties ar biroju vadītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un personīgās pieredzes vadīti DB piedāvā 7 veidus, kā iespējams samazināt izmaksas birojā

Un tapa gaisma…

Ja birojā vēl ir «aizķērušās» parastās kvēlspuldzes, šodien ir īstais laiks tās nomainīt uz ekonomiskākām. Atkarībā no spuldžu veida un lietošanas intensitātes apgaismojumam patērējamo elektroenerģijas apjomu iespējams samazināt pat līdz 90 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplūkojot pērn debitējušās elektropreces, Time.com izveidojis 2009. gada ierīču TOP 10, kurā apkopotas ievērību cienīgākie produkti.

Plazmas televizors Panasonic G10 Series

Šis televizors ne vien patērē mazāk elektroenerģiju, salīdzinot ar citiem šāda veida televizoriem, bet tas ir arī THX-sertificēts. Tas nozīmē, ka filmas attēls uz G10 televizora ir tieši tāds, kādu filmu veidotāji to bija iecerējuši. Tāpat to var pieslēgt internetam un izmantot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā YouTube, Picasa u.c.

Austiņas Beats Solo

Šīs austiņas speciāli izveidotas, lai, klausoties mūziku, to lietotājs nedzirdētu nekādus nevajadzīgus pasīvos trokšņus. Tām ir iebūvēta MP3 atskaņotāju kontrole, kas savietojama, piemēram, ar iPod, kā arī mikrofons, kas ļauj izmantot brīvroku sistēmu, ja austiņas tiek savietotas ar mobilo telefonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa,10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Desmit vērtīgākie Latvijas uzņēmumi

Dienas Bizness,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskots Prudentia un Nasdaq Riga kopīgi veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Svinīgajā ceremonijā Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu saņēma AS Latvenergo. Atzīmējot TOP101 desmitgades jubileju, īpašu balvu par Straujāko vērtības izaugsmi TOP101 desmitgadē saņēma AS Olainfarm, informē Prudentia administratīvā direktore Elina Morozļi.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2015.gada topa augšgalā savas pozīcijas saglabājušas AS Latvenergo un AS Swedbank. Abu uzņēmumu vērtību šķir mazāk nekā viens procents. Līdzšinējā Top 101 vēsturē pirmo divu vietu ieguvēji tik tuvu vēl nekad nebija atradušies. Trešajā vietā topā ierindojas AS Latvijas Valsts meži.

Būtisku vērtības pieaugumu 2015. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 piedzīvojusi arī AS Olainfarm, kas spējusi ielauzties TOP101 pirmajā desmitniekā, pakāpjoties no 16. uz 10. vietu.

Svinīgajā ceremonijā tika paziņoti un godināti ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas TOP10 vērtīgākie uzņēmumi 2015.gadā. Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 tiek veidots jau otro gadu. Tā galvgalī arī šogad pozīcijas saglabājusi Swedbank Grupa, kurai seko SEB Banka Grupa un Tallink Grupp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmums iesūdz valsts iestādi par tarifu necelšanu, prasot kompensāciju. «Tas ir skandāls, ka valsts uzņēmums Latvenergo var atļauties iesūdzēt tiesā valsts iestādi — regulatoru tāpēc, ka mēs esošajā situācijā un pēc šī uzņēmuma mums iesniegtajiem dokumentiem uzskatījām par nepamatotu tarifu celšanu,» Db uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Pastāvēšanas laikā pret SPRK tiesā iesniegtas 42 prasības, kuras visas SPRK vinnējis, taču valsts uzņēmums pret regulatoru vērsies pirmoreiz.

Db jau 25. martā rakstīja, ka SPRK, pamatojoties uz pārāk augstām Latvijas nacionālā energokoncerna a/s Latvenergo un tā meitas uzņēmumu administratīvajām izmaksām, atteica a/s Augstsprieguma tīkls (AT) tarifu pacelšanu par 43.9%, bet a/s Sadales tīkls (ST) tarifu pacelšanu (ar iekļautām plānotajām AT tarifu pieauguma izmaksām) par 15.1%.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaulē vērtīgākie tehnoloģiju uzņēmumi

Žanete Hāka,30.08.2016

Facebook
Uzņēmums, publicējot otrā ceturkšņa finanšu rezultātus, patīkami pārsteidza lielāko daļu analītiķus. Kompānija piedāvā ne tikai sociālo vietni, bet arī dažādas aplikācijas, virtuālās realitātes tehnoloģiju un citas ierīces. Uzņēmuma tirgus vērtība patlaban ir 358,84 miljardi dolāru. Analītiķu vienotā mērķa cena ir 153,71 dolārs, bet akcija patlaban maksā 124,96 dolārus.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka tehnoloģiju sektoram akciju tirgū šajā gadā nav veicies īpaši labi, piecas pasaulē vērtīgākās kompānijas ir tieši ASV tehnoloģiju uzņēmumi, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānijas kļūst aizvien lielākas un katra no tām dominē tajā tehnoloģiju apakšsektorā, kuru tās pārstāv, turklāt tās kļuvušas tik milzīgas, ka ir gandrīz neiespējami tās apsteigt. Investori, kuri vēlas ieguldīt akcijās, patlaban lūkojas uz šo uzņēmumu vērtspapīriem.

Dati apkopoti par jūlija beigām, taču pēc tam vietu sadalījums nedaudz pamainījies un pieciniekā cenšas ielauzties Exxon Mobil un Berkshire Hathaway.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri tehnoloģiju uzņēmumi ir vērtīgākie pasaulē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(331).jpg

Norma, par ko sūdzas akcionāri, ļāva Ministru kabinetam vienpersoniski lemt par valstij piederošās bankas pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi samazinot pārējo akcionāru līdzdalību kredītiestādes pamatkapitālā.

Kā informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, sūdzību iesniedzis advokāta Grūtupa birojs, kas šajā lietā pārstāv septiņus uzņēmumus - DCF FUND (II) Baltic States, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, East Capital Asset Management Aktiebolag, East Capital.

ST priekšsēdētājam trīs dienu laikā ir jāizvērtē iesnieguma atbilstība formālajām prasībām., bet tiesnešu kolēģija mēneša laikā lems pēc būtības, vai ierosināt lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10

Zane Atlāce - Bistere,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.8 līdz pat 36 miljoniem latu - šādi pēdējos četros gados ir svārstījusies četru vērtīgāko Labklājības ministrijai (LM) piederošo uzņēmumu akciju pakete, liecina biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas-Melalksnes aplēses. Par to raksta laikraksts Diena.

Taču ne tirgus kāpuma periodā, ne arī tagad, kad valstij jātiek galā ar dramatiskiem budžeta samazinājumiem, LM sev piederošās kapitāldaļas pārdot neplāno, lai arī visos uzņēmumos ir mazākuma akcionārs un lēmumu pieņemšanu ietekmēt nevar.

Patlaban LM pieder daļas vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumos - šīs akcijas valsts pensiju speciālajam budžetam tika nodotas privatizācijas procesā. Vērtīgākie LM vērtspapīri ir Grindeka, Liepājas metalurga, Valmieras stikla šķiedras un Latvijas kuģniecības akcijas, kuru kopējā vērtība 16.oktobrī veidoja 12.3 miljonus latu. Šie uzņēmumi tiek kotēti biržā, tātad - to akcijas no juridiskā viedokļa pārdot ir vienkārši, un birža vairākkārt aicinājusi LM pieņemt lēmumu attiecībā uz tai piederošo akciju pārdošanu investoriem. Taču ministrija ar šī jautājuma risināšanu joprojām vilcinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP: Latvijas vērtīgākie uzņēmumi

Lelde Petrāne,12.10.2016

Jau devīto reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo. Tās novērtējums 2016.gada topā ir sasniedzis 1 307,4 milj. EUR (pirms gada – 1 067,8 milj. EUR), uzrādot vērtības pieaugumu par 22% vairāk nekā 2015.gada topā.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 12.oktobrī, publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP.

Vairāk lasāms raksta galerijā!

Svinīgajā ceremonijā tika paziņoti un godināti arī Baltijas TOP10 vērtīgākie uzņēmumi 2016.gada topā. Tā galvgalī jau trešo reizi pēc kārtas līderpozīcijas saglabājusi Swedbank Grupa. Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 tiek veidots trešo gadu.

Šā gada TOP101 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība ir sasniegusi 15,7 miljd. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ar būvmateriāliem startē virtuālajā vidē

Linda Zalāne,26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības preču segmentā iepirkšanās internetā uzņem apgriezienus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar interneta veikala prof.lv un noliktavas izveidi 2010. gadā nozarē sevi pieteica SIA Uniserviss. Tā specializācija ir būvniecības materiālu tirdzniecība e-vidē. Pirmais darbības gads bijis ieskrējiens, bet 2011. gadā uzņēmums sasniedzis pieklājīgu apgrozījumu 400 tūkstošu eiro apmērā. Nākamajos darbības gados tas audzis krietni straujāk – no 1,67 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 3,55 miljoniem eiro 2014. gadā. Šā gada apgrozījuma prognoze – vismaz pieci miljoni eiro. Straujais izrāviens uzņēmumam nodrošināja vietu DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā, kurā apkopoti vērtīgākie Latvijas uzņēmumi pēc apgrozījuma kāpuma no 2011. līdz 2013. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 10 Baltijas biržu vērtīgākās kompānijas

Db.lv,01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Nasdaq Baltijas biržās tirgoto uzņēmumu kopējā tirgus vērtība sasniedza 7,5 miljardus eiro, liecina biržu dati.

Mēneša laikā uzņēmumu tirgus vērtība sarukusi par 0,88%

Nasdaq Riga uzņēmumu tirgus vērtība bija 782,92 miljoni eiro, Nasdaq Tallinn – 2,9 miljardi eiro, bet Nasdaq Vilnius – 3,83 miljoni eiro.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri ir Baltijas biržu vērtīgākie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn trīs vērtīgākie darījumi Baltijas valstīs notikuši Latvijā, lielākais darījumu skaits pēdējos gados jau stabili vērojams Lietuvā

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos Baltijas valstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dati rāda, ka pagājušajā gadā 44% no kopējā darījumu skaita notikuši Lietuvā, 30% – pie mums Latvijā, bet 26% – Igaunijā. Pētījums arī atklāj – neskatoties uz to, ka 2015. gadā bija vērojams kritums uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumos visās Baltijas valstīs, perspektīvas 2016. gadā ir pozitīvas.

Jāpiebilst, ka darījumu apjoms visās Baltijas valstīs ir krietni virs vidējā reģionā. Tomēr kopējā darījumu vērtība pērn nokritusies par 46% – līdz 558 milj. eiro. Vēl viena būtiska iezīme Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes jomā bija ievērojamā aktivitāte saistībā ar Ziemeļvalstīm, proti, 21% no ienākošās vērtības jeb 87 milj. eiro ienāca no Ziemeļvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Nasdaq Baltijas biržu vērtīgākie uzņēmumi februārī

Žanete Hāka,04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Baltijas biržu tirdzniecības apgrozījums februārī sasniedza 26,8 miljonus eiro, kas ir par 30,65% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina biržu dati.

Kopējā uzņēmumu vērtība mēneša laikā saruka par 1,01% līdz 7,032 miljardiem eiro.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri mēneša beigās bija Baltijas biržu vērtīgākie uzņēmumi!

Komentāri

Pievienot komentāru