Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.

«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.

Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.

Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" ierindots otrajā pozīcijā prestižā Lielbritānijas biznesa medija "Financial Times" reitingā, kur apkopotas 1000 visstraujāk augošās Eiropas kompānijas.

Uzņēmumam no Latvijas izdevies sasniegt saraksta pirmo piecdesmitnieku pirmo reizi vēsturē.

"Financial Times" ikgadēji publicētajā reitingā iekļauti 1000 visstraujāk augošie uzņēmumi Eiropā, kas pēdējo četru gadu laikā spējuši organiski uzrādīt vislielāko kopējo ieņēmumu pieaugumu. Attiecīgajā periodā "Sun Finance" ieņēmumu rādītājs pieaudzis aptuveni 619 reizes.

"Kopš uzņēmuma pirmsākumiem vienmēr esam domājuši globālā kontekstā, ko apliecina straujā izaugsme no trim darbiniekiem līdz 750 cilvēku komandai septiņās valstīs un sasniegtais apgrozījums virs 100 miljoniem eiro ceturtajā darbības gadā. Fakts, ka esam pamanīti starptautiskajā biznesa arēnā, ir ārkārtīgi apjomīga komandas darba un izvēlētās stratēģijas rezultāts," norāda "Sun Finance" vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu "Zvaigžņu reitingā" par sasniegumiem 2023./2024.mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas, liecina reitings.

"Zvaigžņu reitings" novērtē skolas, kuru audzēkņiem ir ievērojami un augsti panākumi starptautiskās olimpiādēs.

Reitinga augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otrajā vietā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola. Tās savas vietas reitingā saglabā jau piekto gadu.

Savukārt top trijniekā iekļuvusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija, iegūstot trešo vietu. Ceturtajā vietā palikusi Druvas vidusskola.

Piekto vietu dala Ādažu vidusskola, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija un Starptautiskā vidusskola "Ekziperī".

Reitingā devītā vieta tikusi Jūrmalas Pumpuru vidusskolai, desmito vietu ieņem Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 11.vieta ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ceturtdien noliedza neatkarīgā izmeklēšanā pausto informāciju, ka savā iepriekšējā darbavietā Pasaules Bankā (PB) viņa likusi darbiniekiem mainīt reitingu "Doing Business", lai izpatiktu Ķīnai.

Balstoties uz šo informāciju, PB paziņoja, ka nekavējoties aptur "Doing Business" veidošanu, jo izmeklēšanā atklātas neprecizitātes 2018. un 2020.gada izdevumos.

Georgijeva, kura 2019.gada oktobrī stājās SVF vadītājas amatā, noliedz savu līdzdalību šajā jautājumā.

"Es pilnībā nepiekrītu šiem atklājumiem un interpretācijai par datu neprecizitātēm saistībā ar manu lomu PB veidotajā 2018.gada "Doing Business" reitingā," norāda Georgijeva.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šie ir nopietni atklājumi un tā veic sīkāku informācijas izvērtēšanu.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Nodokļu maksātāja reitings pagaidām vērsts uz paša uzņēmēja informēšanu, nākamgad tas tiks paplašināts ar PVN darījumu un aplokšņu algu risku novērtējumu

Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātais Nodokļu maksātāju reitings pašlaik atrodas sava veida pilotprojekta režīmā, turklāt tas neietver visus nodokļu saistību izpildes riskus. Reitinga lietošana uzņēmējiem ir brīvprātīga, taču pēc savas iniciatīvas uzņēmējs ar to drīkst dalīties arī ar saviem sadarbības partneriem vai citām trešajām pusēm.

Jo sārtāks, jo lielāka iespēja, ka tiks pārbaudīts, jo zaļāks, jo mazāka iespēja sagaidīt kontroli

Atjaunos ik mēnesi

Nodokļu maksātāju reitinga klienti ir visi uzņēmumi, kuri iesniedz gada pārskatus. Katra uzņēmuma reitingu veido 12 rādītāji, kur katrā iespējams iegūt maksimālo vērtējumu piecu ballu sistēmā. Turklāt šis reitings un rādītāji aktualizēsies reizi mēnesī – 20.–23. datumā. Pašlaik šī rīka svarīgākais uzdevums esot informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm, vienlaikus motivējot nodokļu maksātājus sekot ne tikai savai nodokļu samaksas disciplīnai, bet arī savlaicīgai nodokļu deklarāciju iesniegšanai. Kā uzsvēra VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča, uzņēmējam tādējādi būs instruments, ar kuru vairāk sekot līdzi tam, kāds viņa vadītais uzņēmums izskatās nodokļu administrācijas acīs – jo sārtāks, jo lielāka iespēja, ka tiks pārbaudīts, jo zaļāks, jo mazāka iespēja sagaidīt kontroli.

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.