DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Māris Sirmais un koris Latvija 28.maijā plkst. 19:00 aicina uz koncertu Rīgas Domā.

M. Sirmais koncertprogrammas centrā šoreiz licis jauktā kora, čella un ērģeļu saspēli. Klausītājiem būs iespēja baudīt skaņdarbus, ko daudzi ierindo starp skaistākajām kompozīcijām čellam un korim - pasaulslavenā brita Sera Džona Tavenera opusu Svyati un norvēģu komponista Knuta Nīsteda Stabat Mater. Savu pirmatskaņojumu piedzīvos arī Latvijā dzimušā vācu čellista un komponista Dona Jaffes jaundarbs Todesfuge.

Vairāk informācijas par koncertu www.koris.lv.

No šī gada 12. līdz 15. septembrim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji piedalās tirdzniecības misijā vides, biotehnoloģiju un bioenerģijas jomā Austrijā, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Tirdzniecības misijas ietvaros uz Austriju devās četri Latvijas uzņēmumi- AS Biotehniskais centrs, SIA Bekoteks, SIA Advanced Technologies, IK BaltBelPartner. Misijas dalībnieki pārstāv arī nesen dibināto SIA Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs, kā arī Latvijas Biotehnoloģijas asociāciju un Latvijas Biogāzes asociāciju.

Paralēli vizītēm uzņēmumos notiks individuālas tikšanās ar potenciālajiem biznesa partneriem, kas organizētas sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Austrijā.

Pirmajā vizītes dienā 12. septembrī zinātnieki un uzņēmēji piedalīsies seminārā par Latvijas un Austrijas sadarbības iespējām vides jautājumos. Seminārā tiks apskatīti atjaunojamās enerģijas jautājumi Austrijā un Baltijas valstīs.

Elektroenerģijas OIK tālākais pieaugums apdraud energoietilpīgus ražotājus Latvijā. Ražotāji prasa izveidot īpašu fondu, lai apturētu šīs komponentes sloga kāpumu.

Rūpnieki, it īpaši tie, kuri nodarbojas ar dziļākas pārstrādes produktu ražošanu, nonākuši lejupejošā spirālē, kur, pieaugot obligātās iepirkuma komponentes (OIK) cenai, šā gada aprīlī sarūk peļņa, jo pircēji nav gatavi paaugstināt iepirkuma cenu. Faktiski ir sarukusi pašmāju ražotāju konkurētspēja salīdzinājumā ar citu valstu konkurentiem. Iespējamais OIK samaksas pieaugums nākamajos gados būtībā svītro Latviju no energoietilpīgu un dziļākas pārstrādes produktu investīcijām piemērotu valstu vidus.

Jārēķinās, ka pat vietējā kapitāla uzņēmumi šādas investīcijas varētu vairs neveikt Latvijā, bet gan ārzemēs – kaimiņos Igaunijā. Lai šo situāciju novērstu vai vismaz samazinātu OIK pieauguma triecienu, uzņēmēju organizācijas piedāvā izveidot īpašu OIK fondu pie valsts budžeta. Šajā fondā tiek piedāvāts ieskaitīt Latvenergo (ir lielākais OIK saņēmējs) valstij – īpašniekam – izmaksājamās dividendes.

#Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no «KVV Liepājas metalurga» iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. «Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,» skaidroja Hmieļevskis.

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Viens no Ziemeļeiropā vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "TietoEVRY" piedāvā bezmaksas norvēģu valodas apguvi, stipendiju apmācību laikā un karjeras iespējas IT nozarē mērķtiecīgākajiem un aktīvākajiem akadēmijas dalībniekiem.

Norvēģu valodas akadēmijai pieteikumus "TietoEVRY" gaida līdz septembra beigām, pirmās nodarbības plānotas novembrī.

"Valodu zināšanas ir stūrakmens profesionāla servisa nodrošināšanā mūsu klientiem," stāsta Jānis Špunders, "TietoEVRY" Rīgas pakalpojuma centra vadītājs, kura komandā jaunajiem speciālistiem būs iespēja veidot savu karjeru informāciju tehnoloģiju jomā.

Latvijā tiek pārstāvēti vairāki "TietoEVRY" grupas biznesi, tajā skaitā klientu atbalsta centrs, lai sniegtu dažāda līmeņa servisu klientiem Skandināvijā un citos pasaules reģionos. Digitalizācija šobrīd ir galvenā biznesa vides aktualitāte un pieprasījums pēc augsti kvalificētiem informācijas un komunikāciju nozares speciālistiem visā pasaulē turpina palielināties, tāpēc "TietoEVRY" piedāvātā bezmaksas norvēģu valodas apguves iespēja ir arī efektīvs veids, kā atlasīt un veiksmīgi sagatavot potenciālos darbiniekus.

Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji izrāda interesi par norvēģu tirgu, tādu viedokli intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Norvēģijā Dina Grūbe.

"No pakalpojumu nozarēm lielu interesi par norvēģu tirgu izrāda Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji, un tur teorētiski varētu būt interese arī no norvēģu puses," norādīja Grūbe, pamatojot to ar praksi, ka daudzas sievietes Norvēģijā "pēc krūts vēža operācijām stāv rindā uz krūšu plastisko rekonstrukciju ar implantu palīdzību".

Taču viņa uzsvēra, ka "medicīnas pakalpojumu nozarē jārēķinās ar to, ka uzticība sistēmai ir jābūvē pakāpeniski".

Kā labu piemēru sadarbībai attīstīšanai viņa min norvēģu studentus, kas studē medicīnu Rīgā.

2009.gadā Norvēģija bija Latvijas 10.lielākais preču eksporta un 17.lielākais preču importa partneris.

Atšķirība algās padara Latviju interesantu investoriem, bet mūsu uzņēmējiem paver ceļu uz Norvēģijas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Turīgā Skandināvijas valsts Norvēģija nebūt nav vērienīgākais Latvijas ekonomiskais partneris, taču nenoliedzami svarīgs, tādēļ arī šopavasar Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar ministriem un paprāvu uzņēmēju delegāciju devās draudzības vizītē, kur liela uzmanība tika veltīta tieši abu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Galvenais, kas norvēģus interesē Latvijā, ir «salīdzinoši lētais, bet kvalificētais darbaspēks», vizītes laikā Dienai atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), turklāt attiecības valstu starpā, kuru ekonomiskais līmenis tik ļoti atšķiras, vienmēr ir interesantas, «jo ir tāds savienoto trauku princips» – mazāk attīstītā valsts būs lielākā ieguvēja.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Staburadze maizes cepumu Korn ražošanā ieguldījusi 70 tūkstošus latu.

Cepumi tiek ražoti norvēģu uzņēmumam Kavli, ar kuru NP Foods ietilpstošā Staburadze noslēgusi ilgtermiņa sadarbības līgumu. Gada laikā paredzēts saražot 450 t tradicionālo skandināvu cepumu, kas tiks realizēti eksporta tirgos ne tikai Skandināvijas valstīs, bet perspektīvā ar Selgas zīmolu arī Krievijā, Izraēlā, Vācijā.

NP Foods eksporta direktore Ieva Jonsone stāsta, ka darbs pie šī projekta ildzis pusgadu. Staburadzes vadību uzrunājuši paši norvēģi, kas meklēja sadarbības partneri šo cepumu ražošanas izvietošanai ārpus norvēģu ražotnes, kur turpmākā darba nodrošināšanai bija jāiegulda lielas investīcijas. Viņi vairākkārt ieradušies Staburadzē, izpētot visus procesus un veicot auditu, līdz nonāca pie izšķirošā lēmuma. Iespējams, svarīgs apstāklis bija tas, ka Staburadze pēdējo divu gadu laikā realizējusi uzņēmuma modernizāciju un ieviesusi energoefektivitātes pasākumus, kopumā ieguldot 380 tūkstošus latus. Tieši ražošanas efektivitāte un energoefektivitāte īpaši interesējusi norvēģu sadarbības partnerus.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Norvēģu naftas kompānijas Statoil tīrā peļņa otrajā ceturksnī bijusi 3,1 miljrd. norvēģu kronu jeb 503 milj. ASV dolāru, raksta oilru.com.

Pamatdarbības peļņa augusi par 9,5% un sasniegusi 26,6 miljrd. Norvēģu kronu (4,32 miljrd. ASV dolāru). Savukārt koriģētā operacionālā peļņa palielinājusies par 25% un bija 36,4 miljrd. Kronu (5,91 miljrd. ASV dolāru).

Finanšu rādītāju straujais lēciens saistīts ar šķidro naftas produktu cenu kāpumu par 32% un ieguves kāpumu par 6% salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Ogļūdeņražu ieguve šā gada otrajā ceturksnī veidojusi aptuveni 1,96 milj. barelu naftas ekvivalenta dienā.

Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

(Priekškars ciet. Uvertīra. Tālumā dzirdams ieslēgts radio.)

Dombrovska un Kampara kundzes (fonā runā patriotisku priekšvēlēšanu runu): Latvijā mazajiem uzņēmējiem tagad būs viss labi! Piemēram, ja lauksaimnieks Pēteris konsultēs citus amata brāļus gada laikā par ne vairāk kā Ls 70 000, tad nomaksās 9% un dzīvos bez bēdu.

Fonā piebalso arī koris «9.Saeima»: Bez bēdu, bez bēdu! Redz, kur ir labais likums! Balsojiet par mūūūms!

(Priekškars atveras. VID pieņemšana zāle.)

Pēteris: Labdien, dārgais VID! Gribēju te kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs reģistrēties. Dzirdēju, ka esot krietni izdevīgāk kā līdz šim, ja man nav pārāk daudz pirkumu, lai varētu pārdot savas konsultācijas.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.