Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Mobilais internets ir spēcīgs konkurents fiksētajam internetam?

Mobilais internets ir nostājies blakus fiksētā interneta veiktspējai. Cilvēki dod priekšroku mobilitātei, un līdz ar 4G interneta izplatību redzam, ka iedzīvotāji aizvien vairāk lieto mobilo internetu - ne tikai planšetdatoros, piezīmju datoros, bet arī izmanto kā vienīgo interneta pieslēgumu mājās. Šovasar mēs būtiski paplašinājām 4G tīkla pārklājumu Rīgā un tās apkārtnē, 4G tīklu mēs turpināsim plānveidīgi attīstīt arī nākamgad, lai drīzumā tas būtu pieejams jau 80-90% valsts iedzīvotāju.

Ja vērtē vairāku operatoru tarifu plānus, rodas iespaids, ka operators varētu vairāk pelnīt no lietotāju maksājumiem tieši par internetu, nevis par sarunām.

Pēdējos gados tieši mobilais internets - ja raugāmies uz visiem nozares sektoriem - ir visstraujāk augošais telekomunikācijas nozares sektors, un tā tas ir arī Latvijā. Tomēr viens no vērtīgākajiem pakalpojumiem mobilo sakaru nozarē ir tieši balss pakalpojumus - no lietotāja viedokļa raugoties. Taču nozares regulēšana un asā konkurence radījusi situāciju, kad balss pakalpojumu cenu vairs neraksturo atšķirības, vienīgā atšķirība ir tas mobilo datu apjoms, kas nāk līdzi konkrētajam tarifa piedāvājumam. Šī tendence saglabāsies arī nākotnē. Mobilā interneta lietošanas apjoms būs tas, kas atšķirs, kāda cena tiek prasīta par mobilo sakaru lietojumu.

Pirms vairākiem gadiem cilvēki sūdzējās, ka nomaļākos apvidos ar mobilo sakaru kvalitāti - visiem operatoriem - ir bēdīgi. Situācija ir mainījusies?

Latvijā mobilo sakaru kvalitāte ir ļoti augstā līmenī, salīdzinot ar vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni. To mēs bieži nenovērtējam, jo vienkārši esam pieraduši pie kvalitatīviem mobilajiem sakariem. Pirms gadiem 15 neviens neiedomājās, ka jau drīz Latvijā būs pieejams kvalitatīva mobilā interneta pārklājums. Tagad, kad cilvēki brauc sēņot vai ogot, viņi pieņem, ka pat meža vidū būs interneta pārklājums, un parasti tā arī ir.

Iepriekš esat uzsvēris, ka Latvijā mobilo sakaru nozarē saglabāsies augsta konkurence un būs jācīnās par katru klientu. Trīs mobilo sakaru operatoru ir par daudz mūsu valsts tirgum?

Četru mobilo sakaru operatoru noteikti būtu par daudz Latvijas tirgum, ja būtu divi, tad konkurence nebūtu tik asa. Tomēr nevar noliegt, ka tieši konkurencei ir arī ļoti pozitīva ietekme, konkurence liek domāt, kā uzlabot efektivitāti, pakalpojumus, servisu. Ja raugāmies no klientu viedokļa, asa konkurence ir ļoti laba, jo klients var iegūt labāku pakalpojumu. No uzņēmuma viedokļa asa konkurence rada grūtības, bet vienlaikus ir arī nozīmīgs stimuls uzņēmuma attīstībai.

Mobilo sakaru nozare ir bēdīgi slavena ar tajā strādājošo uzņēmumu konfliktiem. Kāpēc, jūsuprāt, tā?

Konkurence arī ir galvenais iemesls.

Kā vērtējat regulējumu, kāds ir telekomunikāciju nozarei Latvijā?

Latvijā ir viena no pārdomātākajām sakaru nozares regulēšanas sistēmām, to apliecina arī situācija, kādā mūsu valsts telekomunikāciju nozare patlaban atrodas - respektīvi, apsteidz daudzas citas valstis vairākos parametros. Ir nianses, ko varētu koriģēt, bet globālu problēmu regulējumā nav.

Visu interviju Lietotāji no konkurences tikai iegūst lasiet ceturtdienas 23. oktobra, laikrakstā Diena (12.-13. lpp.)!