Ievērojami palielinot pacientu līdzmaksājumus valsts kompensējamiem medikamentiem, par ko 27. janvārī gatavojas lemt valdība, vairāk nekā 400 000 hroniski slimo pacientu izdevumi par veselības saglabāšanai nepieciešamajām zālēm pieaugts par 100%, proti – dubultosies!

Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kompensācijas apmēra samazinājums no 90% uz 75% skars aptuveni 70 000 pacientu, bet samazinājums no 75% uz 50% - ap 350 000 pacientu.

Šāds lēmums šā brīža ekonomiskajos apstākļos, neapšaubāmi, būs smaga nasta katra pacienta personīgajam budžetam.

Vienlaikus tas ir ļoti neizdevīgs lēmums arī Latvijas ekonomikai. Nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu vienkāršu sakarību - gaidītais 8,6 miljonu latu ietaupījums veselības aprūpes budžetā būs iluzors un izkusīs kā sniegs, kad nākamajos gados daudz lielāki miljoni būs jātērē ielaisto saslimšanas gadījumu ārstēšanai tikai tāpēc, ka cilvēkiem nebūs bijis naudas zāļu iegādei.

«Kurš iet garām, to rauj iekšā,» nosmej Pāvilostas audēja Vilma Reinharde. Sākot no pilsētas svētkiem 19. maijā līdz 29. augustam, ikviens Pāvilostas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts ieaust savu rakstu, lai radītu garāko kājceliņu novadā ar nosaukumu Ceļš kāpās, vēsta laikraksts Kursas Laiks.

Katru piektdienu Pāvilostas Mūzikas skolas telpās interesentus sagaida Vilma Reinharde. Audēja pastāsta, ka biežākie viesi ir vietējie, tomēr iegriežas arī tā saucamie Pāvilostas rīdzinieki, kā arī ceļotāji no Francijas, Austrālijas un citām zemēm. Ieaust dzīparu bieži piesakās arī jaunie pāri. Katram audējam ir iespēja izvēlēties kādu no košajiem auduma strēmeļu kamoliņiem. Tos projekta organizatori ieguvuši no humānās palīdzības, kur cilvēki tos izbrāķējuši, bet aušanai tie der. Katrs no projekta dalībniekiem tiek uzskaitīts, V. Reinharde atklāj, Kursas Laika ciemošanās laikā tie ir 105.

Vēl gan nav zināms, cik metri jau noausti, tomēr uzvilkti tika 16 m gari diegi. V. Reinharde atzīst, ka daudz vairs nav palicis. Aušana notiek ar divām paminām, un process ir pavisam vienkāršs. Piemēram, aužot Sakas tautas tērpu, vajadzīgas 12 paminas un 12 nīškārtas. Audēja atklāj, ka sarežģītākais ir steļļu sagatavošana, šoreiz tam tika veltītas piecas stundas. V. Reinharde 30 centimetru kājceliņu var noaust vienā stundā, grūtāk ir, aužot segas, tur 30 centimetrus var noaust trīs stundu laikā.

MFD sāka izmantot patoloģisko veidojumu datormeklēšanas sistēmu datortomogrāfijas izmeklējumiem

2008. gada 08. augustā Medicīniskā firma Dziedniecība (MFD) Latvijā pirmā sāka izmantot patoloģisko veidojumu datormeklēšanas sistēmas (Computer Aided Detection - CAD) datortomogrāfijas izmeklējumos. Jaunās CAD sistēmas papildina mākslīgā intelekta sistēmu arsenālu, kas tiek izmantotas MFD, Db.lv informē Vivita Vircava, SIA Dziedniecība biroja vadītāja.

Pirms diviem mēnešiem MFD ieviesa ļaundabīgo audzēju datormeklēšanas sistēmu visiem mammogrāfijas izmeklējumiem, kura jau ir paspējusi sevi lieliski parādīt, paaugstinot veikto izmeklējumu efektivitāti un kvalitāti. Jaunās sistēmas harmoniski papildina MFD diagnostiskās iespējas, kas ir līdere jaunāko tehnoloģiju izmantošanā diagnostikā.

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Par Starptautiskā Viroterapijas centra Baltijas reģionālo medicīnas pārstāvi kļuvis ārsts Aldis Rozenbergs, kas iepriekš strādājis par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības biroja vadītāju, informē centra pārstāvji.

Jaunajā amatā viņa pienākumos būs viroterapijas attīstība un komunikācija ar ārstiem Baltijas valstīs.

Aldis Rozenbergs starptautiski zināms kā sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanas ar dabas vielām speciālists. Viņš ir Latvijas un Eiropas kardiologu asociācijas biedrs. Aldis Rozenbergs ir 16 zinātnisko publikāciju, tostarp starptautiski citējamu publikāciju par dabas vielu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību autors. Tāpat, viņš ir līdzautors Eiropā patentētam uztura bagātinātājam – resveratrolam, kurš balstīts uz dabas vielām un spēj samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Aldis Rozenbergs atzīst, ka jaunais amats ir liels profesionāls izaicinājums un vienlaikus lieliska iespēja pielietot uzkrāto pieredzi un zināšanas Starptautiskā Viroterapijas Centra darbības attīstībā. «Mana līdzšinējā pieredze bija vairāk saistīta ar sirds veselību un tās pētniecību, un jaunu preparātu izstrādi. Taču arī sirds veselības jomā attīstās tendences, kas norāda uz dabas vielu nozīmi efektīvas ārstniecības procesā. Tādējādi dabas vielu nozīme saslimšanu ārstēšanas procesā ir kopīga gan sirds un asinsvadu veselības, gan vēža ārstēšanas jomā,» stāsta Aldis Rozenbergs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir daudz pasūtījumu

Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

No Latvijas un Jaunzēlandes

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Veselības ministrijas aicinājums pārtikas ražotājus samazināt sāli 12 produktu grupās atsevišķiem ražotājiem liekas neizpildāms uzdevums.

Uzņēmēji uzsver, ka jaunā iecere var izmainīt pārtikas produktu garšas īpatnības un novest pie tā, ka pircēji tos vairs nepirks. Veselības ministrijas (VM) nosūtītā vēstule pārtikas ražotāju asociācijām liecina, ka EK izveidojusi Augsta līmeņa darba grupu uztura un fizisko aktivitāšu jautājumos, kuras viens no uzdevumiem ir panākt sāls satura samazināšanu gatavajos pārtikas produktos, kas ir lielākais sāls patēriņa avots uzturā.

Katru gadu pa 4%

Nevar akli vadīties

Pirmajā Veselības ministrijā notikušajā darba grupas sanāksmē par sāls satura samazināšanu pārtikas produktiem diskusijas galvenokārt notika par sāls satura samazināšanu maizes izstrādājumiem, savukārt nākamajās darba grupās tiks runāts par citām potenciālajām produktu kategorijām, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektore Laura Krastiņa. «Nevar akli vadīties pēc EK ieteikumiem, bet ir jāveic plašs izvērtēšanas darbs, lai saprastu, ko darīt tālāk. Jāvērtē katrs produkts, piemēram, mūsu rupjmaizi nevar salīdzināt ar kādu citu, lai nav tā, ka, samazinot sāls daudzumu, pircēji vairs nepērk produktu,» tā LPUF izpilddirektore. Visi diskusijas dalībnieki secinājuši, ka šai ziņā Latvija ir labās pozīcijās, salīdzinot ar citām ES valstīm. Pirmās diskusijas laikā visi dalībnieki atbalstījuši iniciatīvu par informatīvo pasākumu veikšanu. Db aptaujātie uzņēmēji norāda, ka patlaban produkcija nav pārsālīta un būtu ļoti stingri jāizvērtē, vai maz šāds pasākums būtu jāievieš un kurās produktu grupās, jo pretējā gadījumā produkti var kļūt bezgaršīgi un tos neviens nepirks. Arī Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Daiga Kunkulberga teic, ka, piemēram, Latvijas maizes ražotāji jau sāls daudzumu ir samazinājuši un vairāk to nedrīkst darīt, jo pretējā gadījumā maize būtu bezgaršīga un ķipīga. «Esam līmenī. Ja Eiropā uz 100 kg miltu sāls daudzums ir 2 %, tad Latvijā - 1,5 %. Cik zinu, tad Vācijas maizes cepēji neko negrasās mainīt,» viņa piebilda.

Pētot Latvijas iedzīvotāju veselības riska faktorus, zinātnieki atklājuši, ka jau gados jauniem vīriešiem ir daudz vairāk risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tā paša vecuma sievietēm.

Vidējais mūža ilgums Latvijā sievietēm ir 78, savukārt vīriešiem – 68 gadi. Pēc Veselības ministrijas datiem, puse vīriešu Latvijā nenodzīvo līdz 65 gadiem, raksta Neatkarīgā.

Paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs ir vairāki no šiem riska faktoriem. Pirmajā sirds veselības jomas pētījumā Latvijā, iesaistot turpat 4000 Latvijas iedzīvotāju, atklājies, ka 60% vīriešu smēķē, sievietes – piektā daļa. Paaugstināts asinsspiediens ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju, un, ja salīdzina dzimumus, vīriešiem tas konstatēts biežāk – 61%, bet sievietēm – 48%.

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Gados vecākiem cilvēkiem, kas lieto aspirīnu katru dienu, ir divreiz lielāka iespēja slimot ar nopietnām acu slimībām, kuras var izraisīt aklumu, nekā cilvēkiem, kas nelieto šo medikamentu, atsaucoties uz Eiropā veiktu pētījumu, vēsta Reuters.

Nīderlandes Neirozinātnes un Akadēmiskā medicīnas centra veiktajā pētījumā tika ievākta informācija par vairāk nekā 4,7 tūkstošiem cilvēku, kas bija vecāki par 65 gadiem. No tiem 839 lietoja aspirīnu katru dienu, bet 36 cilvēkiem to vidū bija progresējusi slimība, kas tiek saukta par mitro makulas deģenerāciju.

Makulas deģenerācija ir galvenais vājas redzes iemesls gados vecākiem cilvēkiem. 90% gadījumu slimībai attīstās sausā forma, bet atlikušajos 10% gadījumos – mitrā forma, kas ir daudz smagāka. Šai saslimšanas formai ir raksturīga jaunveidotu asinsvadu ieaugšana zem acs tīklenes, kas izraisa saasiņojumus un rada aklu plankumu tieši redzes lauka centrā.

Latviešu zinātnieks Ivars Kalviņš nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai, informē Eiropas Patentu iestāde.

Ivars Kalviņš ir viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā, kurš radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera un vēža ārstēšanā un novēršanā.

Šī ir pirmā reize, kad nozīmīgajai balvai ir nominēts zinātnieks no Latvijas. I.Kalviņa nozīmīgākais izgudrojums meldonijs ir pamatā preparātam Mildronāts, vienam no veiksmīgākajiem medicīniskajiem preparātiem, kas radīti Latvijā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un ķīmijas doktors I. Kalviņš var lepoties ar teju 260 izgudrojumiem un vairāk kā 900 patentiem un patentu pieteikumiem. Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks Kalviņš savā zinātniskajā darbībā ir fokusējies uz mazām organiskas izcelsmes molekulām, kas regulē enerģijas ražošanas ceļus cilvēka ķermenī. Pārliecināts, ka šīs molekulas spēlē nozīmīgu lomu slimību novēršanā un ārstēšanā, 67 gadus vecais Latvijas zinātnieks ir radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi, kas imitē dabiskus organiskos savienojumus. Viņa radītie preparāti spēlē nozīmīgu lomu sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, iekaisuma un hronisku sāpju novēršanā un ārstēšanā, un ir pierādīta to iedarbība veiksmīgā cīņā pret vēzi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Eiropas Parlamenta deputāti nākamnedēļ otrdien lems, vai piemērot veto Eiropas Komisijas priekšlikumam atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā, paskaidroja EP Informācijas birojā Latvijā.

Ņemot vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, deputāti otrdien balsos par Komisijas piedāvājumu kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti aicināja neatļaut šo fosfātu pievienošanu kebabu gaļai, pirms nav saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums. Ja Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu (vismaz 376 balsis) atbalstīs komitejas priekšlikumu, Eiropas Komisijas priekšlikums tiks bloķēts.

ES noteikumi fosfātu pievienošanu ES tirgū pārdodamai gaļai atļauj tikai atsevišķos gadījumos, kas uzskaitīti noteikumos. Iekļaušana noteikumos iespējama tikai tad, ja pastāv tehnoloģiska nepieciešamība, netiek radīti riski veselībai un patērētājs netiek maldināts. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu noteikumos tiktu iekļauti arī «vertikāli saldētas gaļas iesmi».

Daudzas priekšrocības un plusi, jo sejas, kakla un dekoltē zonas āda tiek vienmērīgi atjaunota, pievēršot īpašu uzmanību problēmzonām. Šīs metodes kalpo arī kā starta mehānisms audu reģenerācijai un atjauno ādā tās bioloģiskos procesus.

• Modernā ārstnieciskā kosmetoloģija piedāvā plašu šādu metožu klāstu. Vācijas kompānija WEYERGANS HIGH CARE jau 30 gadu veic medicīnisko tehnoloģiju pētniecību un inovācijas, radot spēcīgu pamatu skaistumkopšanas nozares attīstībai.

• «Ir gudri rūpēties par savu veselību jau laikus, lai nākotnē varētu izvairīties no nepatīkamām problēmām,» skan WEYERGANS moto.

• Latvijā varam izbaudīt šīs kompānijas sniegtās veselīgās skaistumkopšanas iespējas WEYERGANS CENTROS un STUDIJĀS — licencētās iestādēs, kas piedāvā kompleksu pieeju cīņai ar novecošanos — daudzveidīgas aparātu procedūras, profesionālu kosmētiku ādas kopšanai mājas apstākļos, kā arī uztura bagātinātājus saistaudu nostiprināšanai. WEYERGANS speciālisti ir profesionāļi, kuri regulāri papildina zināšanas Latvijā un Vācijā atbilstoši firmas augstajiem standartiem un metodikām.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Eiropas Savienībai vajadzētu noteikt obligātus ierobežojumus rūpnieciski ražotajām transtaukskābēm (TTS), kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera, diabēta un aptaukošanās risku cilvēkiem, teikts trešdien apstiprinātajā EP rezolūcijā.

TTS iedzīvotāji galvenokārt uzņem, lietojot rūpnieciski ražotas daļēji hidrogenētas augu eļļas.

EP deputāti norādīja, ka fakts, ka tikai 1 no 3 patērētajiem Eiropas Savienībā zina par transtaukskābēm (TTS), apliecina, ka ar informāciju marķējumā (ja tāda ir) vien nav pietiekami līdzēts. Tādēļ Eiropas Komisijai cik drīz vien iespējams būtu jāierosina ES līmeņa juridiski saistoši ierobežojumi rūpnieciski ražoto trans-taukskābju saturam visos pārtikas produktos - vēlams divu gadu laikā, norāda deputāti.

EP deputāti kā pierādījumu minēja Dāniju, kur 2003. gadā ar likumu nacionālā līmenī ierobežotais trans-taukskābju saturs eļļā un taukos līdz 2% ir ļāvis ievērojami samazināt mirstības gadījumus, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības.

Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) 2024.gadā plāno sākt vēl viena vērienīga korpusa būvniecību, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Slimnīcas pārstāvis informēja, ka B korpusa provizoriskās izmaksas ir 136 991 266 eiro. Iecerēts, ka šajā korpusā būs 315 gultas, bet tā kopējā platība - 39 830 kvadrātmetri. Provizoriskās būvniecības izmaksas ir 100 578 716 eiro, tostarp projektēšanai tiks atvēlēti 5%, bet būvuzraudzībai - 2% no būvdarbu summas.

Pēc Komisāra sniegtās informācijas, lai izbūvētu jauno B korpusu, būs jānojauc jau vairākkārt par tehnisko stāvokli kritizētais 32.korpuss. Tā nojaukšanas provizoriskās izmaksas ir 1 210 000 eiro.

B korpusā iecerētas tādas struktūrvienības kā Latvijas Kardioloģijas centrs, ieskaitot kardioloģisko neatliekamo palīdzību, Asinsvadu ķirurģijas centrs, Sirds un asinsvadu operāciju bloks, Rehabilitācija un fizikālā medicīna, Diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas.