Mūzikas straumēšanas platforma "Spotify" paziņojusi, ka pievienos brīdinājumu visiem podkāstiem, kuros tiek apspriests Covid-19.

"Spotify" vadītājs Daniels Eks paziņoja, ja jaunais brīdinājums novirzīs lietotājus uz koronavīrusa faktu datu centru.

"Spotify" arī publicēja esošos noteikumus, kas aizliedz dalīties platformā ar nepatiesu informāciju, kas var nodarīt kaitējumu.

Eks "Spotify" mājaslapā paziņoja, ka viņam "kļuvis skaidrs, ka mūsu pienākums ir darīt vairāk, lai nodrošinātu līdzsvaru un piekļuvi plaši pieņemtai informācijai no medicīnas un zinātnes aprindām, kas mūs vada šajā bezprecedenta laikā".

Eks paziņoja, ka "Spotify" svētdien ir publicējis savas vadlīnijas veidotājiem par to, kāds saturs tiek uzskatīts par nepieņemamu. Šos noteikumus "Spotify" izstrādāja kopā ekspertiem un tie tiek regulāri atjaunoti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" pirmdien paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

"Spotify" oktobrī pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 32 miljonu eiro pamatdarbības peļņu, salīdzinot ar 228 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Platformas ikmēneša aktīvo lietotāju skaits gada griezumā pieauga par 26% un kopumā sasniedza 574 miljonus.

"Saprotu, ka daudziem tik vērienīga darbavietu likvidēšana varētu būt pārsteigums, ņemot vērā neseno ziņojumu par mūsu pozitīvajiem finanšu un darbības rādītājiem," vēstulē darbiniekiem norāda "Spotify" vadītājs Daniels Eks.

Viņš skaidro, ka šobrīd novērojama ļoti sarežģīta darbības vide, un neskatoties uz pūliņiem pēdējā gada laikā, uzņēmuma izmaksu struktūra joprojām esot parāk liela.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta «Spotify» tirgus vērtība otrdien sasniedza vairāk nekā 26 miljardus dolāru (21,1 miljardu eiro), uzņēmumam Ņujorkas fondu biržā īstenojot ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Vienā no visu laiku lielākajiem tehnoloģiju nozares IPO «Spotify» pirmajā akciju tirdzniecības dienā pārsniedza citu nesen akciju biržā nonākušu kompāniju, tostarp «Twitter», «Snap» un «Dropbox» tirgus kapitalizāciju.

Tirdzniecības sesijas sākumā «Spotify» akcijas cena veidoja 165,9 dolārus, uzņēmumam sniedzot tirgus vērtību 29,5 miljardu dolāru apmērā. Tirdzniecības sesijas noslēgumā kompānijas akcijas cena nokritās līdz 149,01 dolāram, noslēdzot dienu ar 26,5 miljardu dolāru vērtību.

«Spotify» Ņujorkas fondu biržā kotējis jau esošas akcijas, nevis emitējis jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli.

Uzņēmums iepriekš vēstīja, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Interneta mūzikas vietnes Spotify darbinieks Kriss Bevingtons (Chris Bevington) ir viens no četriem piektdien Zviedrijā notikušā uzbrukuma upuriem, vēsta ārvalstu mediji.

Četri cilvēki gāja bojā, kad kravas automašīna tika ietriekta Stokholmas universālveikalā. 41 gadu vecais Bevingtons bija divu bērnu tēvs un strādāja par Spotify globālās partnerības un uzņēmējdarbības attīstības direktoru.

Spotify vadītājs Daniels Eks apstiprinājis darbinieka nāvi: «Šokēts un ar smagumu sirdī es varu apstiprināt, ka Kriss Bevingtons no mūsu Spotify komandas zaudējis dzīvību piektdien notikušajā bezjēdzīgajā uzbrukumā Stokholmā. Kriss bijis mūsu komandas loceklis vairāk nekā piecus gadus. Viņš būtiski ietekmējis ne vien biznesu, bet ikvienu, kuram bijusi privilēģija viņu pazīt un kopā ar viņu strādāt.»

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

#Uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants «Spotify» trešdien paziņoja par ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kurā uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā «Spotify» norāda, ka Ņujorkas fondu biržā kotēs jau esošas akcijas, nevis emitēs jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli un izvairīties no Volstrītas galvotāju algošanas izmaksām.

Uzņēmums vēsta, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Zviedrijas mūzikas straumēšanas uzņēmums «Spotify» trešdien paziņoja, ka iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.», apsūdzot to konkurences ietekmēšanā tiešsaistes mūzikas tirgū.

«Pēdējos gados »Apple« ieviesis noteikumus [lietotņu veikalā] App Store, kas apzināti ierobežo izvēli un inovācijas uz lietotāju pieredzes rēķina, principā tam darbojoties gan kā spēlētajam, gan tiesnesim, lai tīši citus lietotņu izstrādātājus nostādītu neizdevīgā stāvoklī,» skaidro «Spotify».

Uzņēmums norāda, ka tas neveiksmīgi centies atrisināt šo situāciju tieši ar «Apple», un tagad lūdz EK rīkoties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.

«Spotify» ir 207 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 96 miljoni abonentu.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar viena miljona eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 142 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pirmajā ceturksnī gada griezumā palielinājies par 31% un sasniedzis 130 miljonus.

Savukārt aktīvo lietotāju skaits kopumā sasniedzis 286 miljonus.

Ienākumi no maksas abonentiem pirmajā ceturksnī veidojuši 1,7 miljardus eiro.

Vienlaikus "Spotify" pamatdarbības zaudējumi ceturksnī samazinājušies līdz 17 miljoniem eiro, salīdzinot ar 47 miljoniem eiro pirms gada.

Bijušais Spotify viceprezidents un korporatīvo finanšu vadītājs Johans Bergkvists (Johan Bergqvist) kļuvis par Eiropas kopbraukšanas platformas Bolt finanšu direktoru, informē uzņēmumā.

Jaunajā amatā Johans Bergkvists būs atbildīgs par visiem Bolt izaugsmes aspektiem, tostarp finansēm, juridiskajiem un regulatīvajiem jautājumiem, darbiniekiem, uzņēmuma kultūru, kā arī finanšu piesaisti.

Kā informē uzņēmumā, iepriekš 6 gadus strādājot Spotify, Johans Bergkvists palīdzēja uzņēmumam izaugt no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Viņš bija daļa no galvenās komandas, kas vadīja Zviedrijas uzņēmuma publisko akciju piedāvājumu (IPO) Ņujorkas Fondu biržā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā, padarot to par vērtīgāko Eiropas jaunuzņēmumu. Johans Bergkvists ir studējis jurisprudenci Stokholmas Universitātē un finanšu zinātni Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH).

ASV eksprezidenta Baraka Obamas un bijušās pirmās lēdijas Mišelas Obamas producēšanas uzņēmums «Higher Ground» parakstījis vienošanos ar mūzikas straumēšanas uzņēmumu «Spotify» par podkāsta formāta pārraižu gatavošanu šai kompānijai, kas cenšas panākt lielāku satura dažādību.

«Mēs esam saviļņoti, jo podkāsti rada īpašu iespēju sekmēt produktīvu dialogu, likt cilvēkiem smaidīt, likt cilvēkiem domāt un, cerams, pulcināt mūsu visus nedaudz ciešāk kopā,» paziņojumā, ko izplatījis «Spotify» un «Higher Ground», norādīja eksprezidents.

Arī bijusī pirmā lēdija atzina, ka ir «iepriecināta par iespēju spēcīgākas padarīt balsis, kas pārāk bieži tikušas ignorētas vai arī apklusinātas pavisam».

Obamu pāra producēšanas uzņēmums tika izveidots 2018.gadā, un tas jau ir parakstījis ekskluzīvu vienošanos ar straumēšanas uzņēmumu «Netflix» par filmu, televīzijas seriālu un dokumentālo pārraižu ražošanu šim straumēšanas lieluzņēmumam.

Aizvadītā gada laikā «Spotify», kas pamatā ir pazīstams kā mūzikas straumēšanas uzņēmums, izrādījis arvien lielāku interesi par podkāstu biznesu. Februārī tas samaksāja 230 miljonus dolāru atzītajam ASV podkāstu producēšanas uzņēmumam «Gimlet Media».