Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad otrajā ceturksnī strādājis ar pmatdarbības peļņu 266 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 247 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts otrdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pieaudzis par 12% un sasniedzis 246 miljonus, bet ikmēneša aktīvo lietotāju skaits kopumā veido 626 miljonus.

"Spotify" vēl nekad nav strādājis ar gada peļņu.

Uzņēmums decembrī paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Reaģējot uz Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta "Spotify" iesniegtajām sūdzībām, Eiropas Komisija (EK) piemērojusi ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple" 1,8 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences prakses īstenošanu attiecībā uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu "Apple Music".

""Apple" ierīču lietotāji Eiropas Savienībā (ES) nevarēēja brīvi izvēlēties, kur, kā un par kādu cenu iegādāties mūzikas straumēšanas abonementus," norādīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Piemērotais naudassods ir saistīts ar "Apple" praksi iekasēt no uzņēmumiem 30% maksu par pārdošanu, kas veikta caur lietotnēm, kas darbojas operētājsistēmā "iOS" viedtelefonos "iPhone" un planšetdatoros "iPad".

Uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no šīs maksas un tādējādi samazināt cenas, bija jāveic pārdošana ārpus lietotnes.

Taču "Apple" arī aizliedz uzņēmumiem izmantot "iOS", lai informētu lietotājus par cenām vai sniegtu saiti uz reģistrēšanās lapu, skaidro EK.

ASV autobūves uzņēmums "Ford" trešdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 4000 darbavietu, šādu lēmumu skaidrojot ar ekonomiskās situācijas radītajiem šķērļiem un vājāku par prognozēto elektrisko automobiļu tirdzniecību kontinentā.

Darbavietas paredzēts likvidēt Lielbritānijā un Vācijā, un tās veidos aptuveni 14% no kopējā darbavietu skaita Eiropā.

Tāpat uzņēmums saīsinās darba stundas strādājošajiem Ķelnes rūpnīcā, kur tiek ražoti "Capri" un "Explorer" elektriskie automobiļi.

"Ford" viceprezidents Eiropā transformācijas un partnerību jautājumos Deivs Džonstons norāda, ka nepieciešams īstenot šos sarežģītos, taču svarīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropā.

Viņš arī sacīja, ka globālā autoražošanas nozare joprojām saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, tai pārprofilējoties uz elektrisko mobilitāti.

"Ford" jau pērnā gada sākumā paziņoja, ka Eiropā likvidēs 3800 darbavietas, tostarp 1300 Lielbritānijā.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums "Unilever" līdz nākamā gada beigām Eiropā likvidēs 3200 biroja darbavietu, paziņoja uzņēmumā.

Plānotais darbavietu samazinājums skars apmēram trešdaļu "Unilever" biroja darbavietu Eiropā.

Kompānijā apliecināja, ka ir saprotams darbinieku satraukums par plāniem un konsultācijas ar darbiniekiem sāksies jau drīzumā.

Martā "Unilever" paziņoja par plašu restrukturizāciju, kas paredz atdalīt saldējumu ražošanas biznesu un likvidēt ap 7500 darbavietu, galvenokārt biroja amata pozīcijas, visā pasaulē.

Grupā visā pasaulē strādā ap 128 000 cilvēku un tā plāno trīs gadu laikā ietaupīt 800 miljonus eiro.

"Unilever" tīrā peļņa pērn saruka par 15% līdz 6,5 miljardiem eiro, jo apgrozījums samazinājās saistībā ar to, ka izmaksu kāpuma dēļ tika paaugstinātas produktu ceas.

Spānijas telekomunikāciju kompānija "Telefonica" valstī līdz 2026.gadam likvidēs gandrīz 5100 darbavietas jeb aptuveni trešdaļu no kopējā darbavietu skaita, pirmdien paziņoja arodbiedrība.

Informācijas avots arodbiedrībā norāda, ka darbavietu likvidēšana skars visas "Telefonica" biznesa jomas Spānijā.

Spānijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums valstī nodarbina aptuveni 16 500 cilvēkus, bet pasaulē kopumā - vairāk nekā 100 000.

"Telefonica" apstiprinājusi darbavietu likvidēšanu, taču konkrētu skaitu šobrīd nesniedz.

Vairāki Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, tostarp BT un "Vodafone", šogad paziņojuši par strādājošo skaita samazināšanu, ņemot vērā sīvo konkurenci.

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

Vācijas rūpniecības koncerns "Bosch" sadzīves tehnikas ražošanas struktūrvienībā BSH līdz 2027.gadam likvidēs 3500 darbavietas, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un vāju pieprasījumu.

BSH norāda, ka uzņēmumam nepieciešams samazināt organizatorisko sarežģītību un izdevumus, lai sarežģītā ekonomiskā vidē saglabātu konkurētspēju.

Aptuveni 1000 darbavietu paredzēts likvidēt jau šogad.

BSH 1967.gadā tika izveidots kā "Bosch" un "Siemens" kopuzņēmums, taču gandrīz desmit gadus vēlāk tas kļuva par "Bosch" pilnībā piederošu meitasuzņēmumu.

Kompānija pasaulē nodarbina aptuveni 60 000 cilvēku, tostaro 17 000 Vācijā.

BSH ir kārtējais Vācijas ražotājs, kas paziņojis par darbavietu likvidēšanu laikā, kad valsts uz eksportu orientētā nozare saskārusies ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un augsto inflāciju.

Vācijas automobiļu detaļu ražotājs ZF piektdien paziņoja, ka valstī likvidēs līdz 14 000 darbavietu jeb ceturtdaļu no kopējā darbavietu skaita, ņemot vērā nozares piedzīvotās grūtības, ko rada pāreja uz elektroauto ražošanu.

ZF norāda, ka līdz 2028.gadam Vācijā strādājošo skaits, kas šobrīd veido aptuveni 54 000, tiks samazināts par 11 000-14 000.

Šāds lēmums pieņemts, "lai reaģētu uz izmaiņām mobilitātes sektorā, jo sevišķi elektromobilitātes jomā," skaidro uzņēmums.

"Ņemot vērā sīvo konkurenci, izmaksu radīto spiedienu un vājo pieprasījumu pēc elektriskajiem automobiļiem, šī restrukturizācija galvenokārt kocentrēsies uz ZF elektromotoru ražošanas struktūrvienību," teikts kompānijas paziņojumā.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" pirmdien paziņoja, ka likvidēs vairākus tūkstošus darbavietu, lai samazinātu izdevumus laikā, kas nozari skāruši būtiski sarežģījumi.

Uzņēmums norāda, ka nav vēl izlēmis par precīzu likvidēšanai paredzēto darba vietu skaitu, bet tas varētu veidot vairākus tūkstošus.

Šī iecere saistīta ar plānu izdevumus samazināt par 400 miljoniem eiro gadā.

Vācijas lietišķais žurnāls "Manager Magazin" iepriekš vēstīja, ka "Continental" plāno pasaulē likvidēt 5500 darbavietas, tostarp 1000 Vācijā.

"Continental" šobrīd pasaulē nodarbina aptuveni 200 000 cilvēku.

Vācijas automašīnu komplektējošo detaļu ražotāji saskārušies ar problēmām, kuras rada aizvien straujāka autobūves nozares pāreja uz elektrisko mobilitāti.

ASV sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "Nike" plāno pasaulē likvidēt aptuveni 2% darbavietu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus un restrukturizēt kompānijas vadību, tā liecina uzņēmuma iekšējais paziņojums darbiniekiem.

"Nike" pasaulē nodarbina aptuveni 83 700 cilvēkus, tādējādi šī iecere varētu ietekmēt vairāk nekā 1600 strādājošos.

Darbavietu likvidēšanu paredzēts īstenot divos posmos, pirmajam sākoties piektdien, bet otro posmu noslēdzot līdz uzņēmuma ceturtā ceturkšņa beigām.

Plānotā darbavietu likvidēšana ir saistīta ar "Nike" decembrī prezentēto plānu, ar kuru nākamajos trīs gados paredzēts ietaupīt līdz pat diviem miljardiem dolāru.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" šogad otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts otrdien publiskotajā autoražotāja paziņojumā.

Peļņas kritums tiek skaidrots ar sīvo konkurenci elektrisko automobiļu tirgū un cenu samazināšanu.

Tikmēr autoražotāja ieņēmumi ceturksnī pieauguši par 2% līdz 25,5 miljardiem dolāru.

"Tesla" pagājušajā ceturksnī piegādājis 443 956 automobiļus, kas ir kritums par 4,8% gada griezumā.

Kā vēstīts, uzņēmums aprīlī paziņoja, ka pasaulē likvidēs vairāk nekā 10% darbavietu, kas palīdzēs ietaupīt vairāk nekā miljardu dolāru gadā.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Domājot par šī gada aktuālajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem, uzņēmēji visbiežāk jeb 40% gadījumu norāda, ka nāksies pielāgoties inflācijai un paaugstinātām izmaksām, – tā noskaidrots Luminor bankas Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā.

Tāpat nozīmīgāko jautājumu augšgalā aizvien saglabājas nodarbinātības jautājumi – darbavietu saglabāšana un jaunu darbinieku meklējumi, kā arī pakalpojumu kvalitāte un produktu klāsts.

Salīdzinot ar uzņēmēju atbildēm pagājušā gada izskaņā, nemainīgi saglabājas bažas par inflāciju, kā arī augošiem izdevumiem un enerģijas cenām. Tāpat gandrīz katru trešo uzņēmumu (29%) joprojām satrauc arī darbavietu saglabāšana.

“Lai gan inflācija Latvijā jau kādu laiku ir nostabilizējusies, redzam, ka uzņēmēji aizvien nav pavisam atguvušies no ekonomiskajām grūtībām un joprojām bažījas par spēju pielāgoties dažādām izmaksām. Tomēr, ja ekonomistu prognozes piepildīsies, arī atlikušais gads būs ekonomiski samērā mierīgs un drīzāk gaidāma izaugsme nekā sarežģījumi, tāpēc uzņēmēji pakāpeniski savu uzmanību varēs arvien vairāk pievērst attīstībai plāniem. Tiesa, uzņēmumu situācija un noskaņojums ir atšķirīgs dažādās nozarēs un reģionos. Ievērojamu daļu uzņēmēju satrauc arī jautājumi, kas saistās ar nodarbinātību – darbavietu saglabāšana esošajā līmenī un jaunu darbinieku atlase. Tomēr darba tirgus prognozes liecina, ka šogad nodarbināto skaitam ir tendence pieaugt, tādēļ pastāv cerība, ka tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neradīs problēmas un nekavēs darbību vai attīstības plānus,” norāda Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" paziņojis, ka plāno likvidēt 10% darbavietu, ņemto vērā prognozes par vērienīgiem zaudējumiem trešajā ceturksnī, kas skaidrojami ar strādājošo ilgstošo streiku Sietlas reģionā.

Uzņēmuma vadītājs Kellijs Ortbergs norādīja, ka "mums nepieciešams pielāgot darbaspēku mūsu finansiālajai realitātei," piebilstot, ka pasaulē paredzēts likvidēt 17 000 darbavietu.

Viņš sacīja, ka sīkāka informācija par gaidāmo darbavietu likvidēšanu tiks publiskota tuvākās nedēļas laikā.

Vienlaikus "Boeing" pavēstīja vēl par vairākiem izmaksu samazināšanas pasākumiem saistībā ar 33 000 uzņēmuma mehāniķu streiku, kas ilgst jau kopš 13.septembra.

Šī streika dēļ kompānija no 2025.gada līdz 2026.gadam atliek lidmašīnu "777X" pirmās piegādes. Klientiem šo lidaparātu pirmās piegādes jau bija jāsāk saņemt 2020.gada janvārī.

Tāpat 2027.gadā plānots pārtraukt kravas lidmašīnu "767 Freighter" ražošanu, līdzko tiks pabeigta pašreizējo pasūtījumu izpilde.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" Francijā investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, valstī radot vairāk nekā 3000 jaunu darbavietu, paziņojis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.

Šīs investīcijas palīdzēs attīstīt uzņēmuma struktūrvienības "Amazon Web Services" mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp mākslīgā intelekta iespējas, un sūtījumu piegādes pakalpojuma loģistikas infrastruktūru.

"Amazon" komentārus saistībā ar šādu Makrona biroja paziņojumu šobrīd nesniedz.

Uzņēmums jau iepriekš pavēstīja, ka Francijā šogad radīs 2000 jaunu darbavietu, kopējam kompānijas darbavietu skaitam Francijā pieaugot līdz 24 000, galvenokārt loģistikas centros.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Augot pieprasījumam pēc preču un pakalpojumu abonēšanas, Baltijas reģionā labus rezultātus uzrādījuši šī tirgus jaunpienācēji - auto abonēšanas platforma MyBee.

Pēdējos gados abonēšanas biznesa modeļa attīstību strauji veicinājuši tādi tehnoloģiju un straumēšanas milži kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon, kā rezultātā šobrīd savus produktus un pakalpojumus abonēt piedāvā ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Jaunpienācējs šajā biznesā ir auto abonēšana. Līdz šim pierasts, ka, izmantojot dažādu uzņēmumu veidotās aplikācijas telefonā, automašīnas iespējams lietot īstermiņā, taču kopš marta, kad darbu Latvijā sāka platforma MyBee, kas ietilpst Modus grupas saimē, arī pie mums, ar pāris klikšķu palīdzību, var iegūt tiesības braukt ar pilnīgi jaunu mašīnu arī ilgtermiņā.

Mazāk risku

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atsakās no īpašumtiesībām, tā vietā izvēloties dažādas preces vai pakalpojumus abonēt, atzīmē Arvis Enģelis, uzņēmuma MyBee vadītājs Latvijā, uzsverot, ka šādi pakalpojumi sniedz brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses. “Ja runājam tieši par auto abonēšanu, jāsaka, ka Baltijā tas ir salīdzinoši jauns pakalpojums. Lietuvā, kur MyBee šajā tirgū bija pirmais spēlētājs, auto ilgtermiņa abonēšana klientiem pieejama divus gadus, Igaunijā – gadu, bet Latvijā – gandrīz sešus mēnešus. Galvenā lieta, kas šajā gadījumā klientiem ir jāpārvar – pāreja no īpašumtiesībām uz lietošanas tiesībām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un Ķīnas paziņojumu par pasākumiem ekonomikas atbalstīšanai.

Mūzikas straumēšanas kompānijas "Spotify" akcijas cena pieauga par 3,9% pēc tam, kad tās peļņa pārspēja prognozes un analītiķi uzlaboja tās akciju novērtējumu.

Globālie investori vēl turpināja samierināties ar perspektīvu, ka ASV procentllikmes saglabāsies augstā līmenī ilgāk, nekā bija cerēts.

Lai gan inflācija turpina samazināties, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas neizrāda vēlmi pazemināt procentlikmes jau nākamajā sanāksmē martā.

FRS Klīvlendas nodaļas prezidente Loreta Mestera otrdien atzina, ka būtu "kļūda" FRS pārāk ātri sākt procentlikmju pazemināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 38 521,36 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4954,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 15 609,00 punktiem.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.