Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Pēdējā pusgada laikā par 30% pieaudzis kravas pārvadājumu apzagšanas gadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrība Balta dati par kravu apdrošināšanu.

Pieaug kravu pārvadājumu apzagšanas tendence, turklāt zagļi kļūst arvien nekaunīgāki un veic zādzības pat no kustībā esoša transporta.

«Eiropas teritorijā, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Spānijā, Zviedrijā un Itālijā apzagšana notiek samērā tradicionāli: nakts laikā vai brīžos, kad autovadītājs nolēmis atpūsties, apstājoties ceļmalās esošās stāvvietas vai degvielas uzpildes stacijās,» stāsta Balta drošības dienesta vadītājs Egils Sīlis-Jaunsīlis.

Ceturtdaļa jeb 25% no apzagšanas gadījumiem ir notikuši Krievijā. Krievijas teritorijā arvien biežāk apszagšana notiek no braucoša transporta, turklāt kravas zādzība ir samērā sarežģīts process, jo bieži vien tiek zagta, piemēram, aparatūra, kas atrodas masīvās, atbilstoši nostiprinātās kastēs, stāsta Balta pārstāvis. Zagļi labi pārzina kravu pārvadātāju maršrutus, atsevišķu ceļa posmu stiprās un vājās vietas, kurās, sarūpējot piemērotu tehniku, zādzības paveic tā, ka šoferis to pat var nepamanīt.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Kāds vīrietis ticis apzagts laikā, kamēr labojis savas automašīnas riepu. Zagļi, vīrietim neko nemanot, paspēja no auto salona paņemt portfeli un dokumentus.

Pagājušajā piektdienā, 25. oktobrī ap pulksten 15.00 mūsu Latgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Rīgā uz Salu tilta no automašīnas salona izzagta vīriešu rokas somiņa un dokumenti. Tika noskaidrots, ka vīrietis braucis pāri tiltam un pamanījis, ka viņa automašīnai ir bojāta riepa. Vadītājs apturējis automašīnu un pārliecinājies, ka riepa ir tukša un sācis to mainīt pret rezerves riepu. Pēc riepas nomaiņas vīrietis iesēdies atpakaļ automašīnā, taču konstatējis, ka automašīnas salonā nav viņa personīgās mantas - ne somiņas ne dokumentu. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par zādzību no automašīnas, un notiek izmeklēšana.

Rīgas policijas darbinieki aicina autovadītājus uzmanīties no viltīgiem zagļiem, kuri pārdur automašīnas riepu un brīdī, kad vadītājs maina cauro riepu, izzog no transportlīdzekļa salona vērtīgākās personīgās mantas.

Rīgas reģiona pārvaldes policijā septembrī reģistrētas vairākas zādzības no transportlīdzekļiem, kuras tiek pastrādātas, kamēr automašīnas vadītājs maina pārdurto riepu. Zagļi izstrādājuši viltīgu shēmu, kā īstenot šāda veida nelikumīgās darbības. Sākumā zaglis novēro pircējus pie bankām, lielveikaliem vai būvmateriālu veikaliem. Novēro, vai cilvēks ir viens, vai ir labi situēts.

Noziedznieki vēlāk pārdur nolūkotā autovadītāja transportlīdzekļa riepu - visbiežāk vadītāja pusē, aizmugurējo riepu. Šādi zagļi rīkojas, lai no ceļa nomales puses nemanāmi varētu veikt zādzību. Tad noziedznieki seko vadītājam un, kad tas ir pamanījis transportlīdzekļa bojājumus un mēģina tos novērst, veic zādzību no salona.

Iestājoties rudenim, būtiski pieaug pieteikto KASKO atlīdzību gadījumu skaits par automašīnu zādzībām un trešo personu prettiesiski nodarītajiem bojājumiem automašīnām, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) apkopotie dati. Septembra sākumā nedēļas laikā BTA saņēmusi sešus atlīdzību pieteikumus par nozagtajām automašīnām, kas ir trīs reizes vairāk nekā augustā kopumā, kad tika nozagtas tikai divas automašīnas.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad septembrī, kad vakaros arvien ātrāk paliek tumšs un zagļiem vieglāk netraucēti realizēt savus plānus, aktivizējušies automašīnu zagļi. BTA dati liecina, ka zagļi visvairāk iecienījuši Toyota markas automašīnas. Četras no šā gada septembrī sešām BTA klientiem nozagtajām automašīnām ir Toyota markas automašīnas, bet divas – Volkswagen markas automašīnas. Četras no nozagtajām automašīnām nav bijušas vecākas par pieciem gadiem.

«Izvērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām, jāsecina, ka automašīnu zagļi, tāpat kā pērn, arī šogad visaktīvāk darbojas Rīgā un Pierīgā, zogot automašīnas gan no neapsargātiem stāvlaukumiem, gan privātmāju pagalmiem. Šobrīd zagļu rīcībā ir pietiekami modernas tehnoloģijas, lai attālināti iegūtu datus un uzlauztu visjaunākās automašīnas, tādēļ auto īpašniekiem būtu arvien vairāk jādomā par papildu drošības pasākumiem. Ja, piemēram, automašīna ir aprīkota ar Keyless Go iedarbināšanas sistēmu, iesakām atslēgas glabāt pēc iespējas tālāk no mājokļa logiem un durvīm, lai samazinātu iespēju, ka tiek nolasīts automašīnas Keyless atslēgu signāls. Papildu aizsardzībai noteikti automašīnu īpašniekiem būtu vērts apsvērt iespēju uzstādīt automašīnās papildu drošības sistēmas. Lai sarežģītu apstākļus zagļiem, kuri vairumā gadījumu paļaujas uz savā rīcībā esošajām modernajām elektronikas iekārtām, noderīga varētu būt, piemēram, stūres saslēdzēju izmantošana, papildu imobilaizera, slepenās pogas vai meklēšanas sistēmas uzstādīšana automašīnā,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece

Latvijas laukos garnadži ne tikai zog visu, kas nav piesiets, bet sabojā labi iesāktas lietas. Viņus aizturēt nākas pašiem saimniekiem, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Vārves pagasta Akmeņkalnu saimnieks Kārlis Akums aprēķinājis, ka viņa īpašumā vien zagļi sapelnījuši vairāk nekā 100 gadus reāla un 120 gadus nosacīta soda.

18. augusta naktī zagļi no noliktavas iznesuši dažādu agregātu motorus un citas daļas. Zagļi nofilmēti, taču paspējuši aiziet. Saimniekam gribējies garnadžus noķert pie rokas ar visiem pierādījumiem, tāpēc naktī uz nākamo svētdienu zagļus jau gaidījuši īpaši kustību sensori, kas nosūtījuši signālu uz Akuma kunga mobilo telefonu.

Viņš ar pistoli zagļus devies aizturēt viens. 22. augusta naktī aizturētie izrādījušies vīrietis un sieviete no Kuldīgas. Lai abus nomierinātu, vajadzējis izšaut brīdinājuma šāvienu gaisā, likt apgulties un sasiet rokas. Pēc tam K. Akums izsaucis policiju, kam zagļi nodoti ne tikai kopā ar nozagtajām mantām un automašīnu, bet arī ar nofilmēto zādzību. Nu gaidāmi tiesas darbi. Vainīgie gan liedzoties: esot gājuši garām un meklējuši pajumti, kur pamīlēties... «Saimnieka zaudējumi no šīs «mīlēšanās» ir 4000 latu, kas galvenokārt salasās no darbgaldu izrautajām un sabojātajām elektriskajām detaļām – tāda ir cena dažiem simtiem elektrisko vadiņu, kas tā kārojās zagļiem,» vēsta laikraksts.

Iedzīvotāji dažkārt neveic pat elementārus mājokļa pasargāšanas pasākumus. Turklāt nereti viņu priekšstats par to, kā labāk pasargāt savu īpašumu no zādzībām, krasi atšķiroties no metodēm, kas patiešām spējot aizkavēt zagļus.

Rīgas reģionā pērn izdevies panākt īpašuma zādzību skaita samazinājumu par 5,3%, tomēr, citos reģionos to skaits pieaugot, liecina Valsts policijas darbinieku un apdrošināšanas sabiedrības Balta sniegtā informācija.

Pētījumu aģentūru Data Serviss veiktās aptaujas dati liecina, ka 47,1% no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām norādīja, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši. Turklāt 63% norādījuši, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un tās var notikt jebkurā diennakts laikā.

Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek zagta nauda un dažādas sīklietas: juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti.

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

81% pasažieru sabiedriskajā transportā nejūtas pasargāti no zādzībām, un lielāka nedrošības sajūta transportā ir sievietēm, secināts drošības uzņēmuma Grifs AG veiktajā pētījumā.

Ekspertu novērojumi liecina, ka par biežākajiem upuriem sabiedriskajā transportā kļūst cilvēki, kuri nerūpējas par personīgo lietu drošību un neievēro vienkāršus pašaizsardzības paņēmienus.

Pētījums atklāj arī to, ka sievietes sabiedriskajā transportā jūtas daudz neaizsargātākas: 90% sieviešu un 66% vīriešu atzina, ka brauciens sabiedriskajā transportā rada bažas tikt apzagtam.

Drošības eksperti apkopojuši biežāk sniegtos padomus, kas ļauj samazināt apzagšanas risku. Pārvietojoties sabiedriskajā transportā, nedrīkst turēt skaidru naudu viegli pieejamās vietās un seklās virsjaku un bikšu kabatās. Naudu labāk turēt uz kartes vai iekškabatās un garnadžiem grūti pieejamās vietās somā.

Kad 16. oktobra rītā lauksaimniecības uzņēmuma SIA Lestene vadītājs Egīls Seņkāns pamanīja, ka naktī kāds lauzies graudu un minerālmēslu noliktavā, viņam bija skaidrs gan paša, gan zagļu rīcības plāns, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Sapratu, ka zagļi nāks otrreiz, tāpēc aizbraucu uz Tukumu un mednieku veikalā par 250 latiem nopirku fotovideokameru LTL Acorn, kas spēj dažādos režīmos fiksēt notiekošo, tostarp arī naktī,» laikrakstam stāstījis E. Seņkāns.

Daudzas tonnas minerālmēslu un 300 tonnas kviešu bijis liels vilinājums. Acīmredzot zagļi cerējuši, ka iepriekšējās nakts nedarbi būs palikuši nepamanīti, un viņi bez bailēm uz noliktavu devās jau nākamajā vakarā, kad tikko kā bija sācis krēslot. Kā raksta Latvijas Avīze, viņi nepamanīja vai nenoticēja arī baltai uzlīmei «Tiek veikta video novērošana», kas vīdēja tieši cilvēka skatiena augstumā uz pelēki šīferotās noliktavas stūra. Šo uzlīmi E. Seņkāns bija uzlīmējis tajā pašā 16. oktobrī, kad noliktavas iekšpusē bija ielicis plaukstas lieluma kameru aizsargkrāsā. Ierīci, kas darbojas ar parastajām baterijām, zemnieks uzstādīja fotografēšanas režīmā ar intensitāti viena fotogrāfija desmit sekundēs pēc katras kustības sensora nostrādes. Pirmā bildīte tapa precīzi pulksten 18.37.

Gadījumi, kad zagļi īpašniekiem pieprasa izpirkuma maksu par nozagto automašīnu, praktiski pazuduši.

«Agrāk automašīnu atgriešana pret atlīdzību bija ļoti populāra. Šodien tie ir pāris gadījumi gadā. To var saistīt ar to, ka tiek zagtas arvien jaunākas automašīnas un tās lielākoties ir apdrošinātas un cilvēkiem zūd jēga automašīnu izpirkt. Protams, ir izņēmumi un nianses, uz ko zagļi var uzspiest. Arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, un cilvēkiem vairs nav tik lieli līdzekļi un viņi arī nav gatavi maksāt par mašīnām,» DB norādīja Valsts policijas pārstāvis Oskars Komuļs.

Šāda veida noziegumi aizsākušies 2000.gadā un turpinājušies līdz 2004. un 2005. gadam, kad tikai Rīgā reģistrēti aptuveni 100 šādi gadījumi gadā, pluss vēl tie, kas bijuši rajonos. Praktiski katru dienu kādu automašīnu piedāvāts atgriezt pret atlīdzību. Savukārt jau 2006.gadā šādu gadījumu skaits samazinājies.

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.

Dānijas komandai Itālijā nozagti 30 velosipēdi un 50 riteņu komplekti, vēsta cyclingnews.com.

UCI Pasaules čempionātam šosejas riteņbraukšanā (UCI Road World Championships) atkal uzbrukuši velosipēdu zagļi. Šoreiz - jau pēc čempionāta beigām - viņi uzlauzuši transportlīdzekli, kas pieder Dānijas Riteņbraukšanas savienībai.

Kā vēstīts, pirms dažām dienām Krievijas elites riteņbraucējiem no automašīnas viesnīcas priekšā tika izzagti visi viņu velosipēdi. Tādēļ krieviem grupas braucienā, ar ko beidzās pasaules čempionāts, bija jāizmanto rezerves divriteņus, kas nav tik augstas kvalitātes, cik nozagtie. Šoreiz zagļi piesavinājušies divriteņus un riteņus, no kuriem lielākā daļa piederējusi Dānijas jaunajiem riteņbraucējiem, kuriem aprīkojums jāiegādājas pašiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo drošības speciālisti janvārī Rīgā fiksējuši jau piecus auto zādzību gadījumus, kuros zagļi darbojušies saskaņā ar skaidri izstrādātu zādzību shēmu, informē Ergo pārstāvji.

Konstatēts, ka galvenais kritērijs nozagto auto izvēlē ir auto aprīkojums ar bezatslēgu atslēgšanas un iedarbināšanas sistēmu (Keyless Entry&Go), nevis klasisko atslēgu. Šāda strukturēta un plānota zagļu rīcība liecina par konkrēta pasūtījuma izpildi un labi organizēta grupējuma darbību, saka apdrošinātājs.

Novērots, ka zagļi savām prasībām atbilstošāko auto noskata lielveikalu stāvvietās, jo visos gadījumos auto tiek nozagti pāris stundu laikā pēc lielveikala apmeklējuma. Pašlaik konstatēts, ka visas autozagļu grupējuma nozagtās automašīnas ir Toyota markas.

«Operatīvā informācija liecina, ka zagļi izseko noskatīto auto pēc tam, kad tas pamet lielveikala stāvvietu un tad izvēlas piemērotāko brīdi zādzībai, kas parasti ir pie īpašnieka mājām. Raksturīgi, ka daļa nozagto auto bija aprīkoti tikai ar ražotāja uzstādītajiem drošības risinājumiem. Ieteicams automašīnas aprīkot arī ar papildus drošības līdzekļiem, kas apgrūtinās zagļu darbu un palielinās iespēju auto vēlāk atrast,» skaidro Ergo Atlīdzību nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Pēdējo mēnešu laikā vērojama tendence no luksusa automašīnām zagt lukturus. Trīs mēnešu laikā If Apdrošināšanā pieteikti pieci KASKO gadījumi, kad automašīnām Porsche Cayenne nozagti lukturi. Vidējā atlīdzība par Porsche Cayenne lukturu nomaiņu ir 2 900 eiro.

Divos gadījumos no iepriekšminētajām zādzībām ar nelielu laika distanci Rīgā apzagts viens un tas pats auto, informē apdrošinātājs. Automašīnai nodarīto zaudējumu kopējā summa ir gandrīz 9 000 eiro, kurā ietilpst gan jaunu kseona lukturu iegāde, gan zādzību laikā sabojātās virsbūves remonts.

«Auto lukturi pēdējo mēnešu laikā ir tā luksusa auto detaļu kategorija, kuras zagļi iemācījušies nozagt, netērējot daudz laika, un nereti auto apzog arī vietās, kurās tiek veikta videonovērošana. Visbiežāk lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot. Reizēm, lai nesabojātu lukturus un būtu iespējams tos realizēt, zagļi tos izgriež no automašīnas plastmasas virsbūves. Statistika liecina, ka zagļi iecienījuši arī Volkswagen Touareg auto lukturus, kuru nomaiņa vidēji izmaksā 3000 eiro. If Apdrošināšana dati liecina, ka no auto detaļām tiek zagtas arī dekoratīvās uzlikas (moldingi) un atpakaļgaitas sensori,» informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Gaidīšana rindā, lai iegūtu jaunāko Apple viedtālruni, droši vien nav patīkama pieredze, taču miljoniem planētas iedzīvotāju tas ir vienīgais veids, kā iPhone 5 iegūt tieši tā tirgū nonākšanas dienā.

Tas gan attiecas tikai uz likumpaklausīgajiem. Ir arī tādi planētas iedzīvotāji, kuri atraduši citu veidu, proti, ielaužoties veikalos un nozogot viedtālruņus iPhone 5 apmēram 100 tūkstošu ASV dolāru vērtībā. Tik izdomas bagāti izrādījušies zagļi Japānā, vēsta cultofmac.com.

Zagļi uzdarbojušies tikai dažas stundas pirms iPhone 5 tika laists pārdošanā. Japānas pilsētā Osakā apzagti trīs veikali, zagļiem līdzi aiznesot 191 iPhone 5.

Pagaidām nav skaidrs, vai šie trīs incidenti ir saistīti, bet, ņemot vērā, ka tie visi notikuši vienā pilsētā, vienā laikā, tam ir liela ticamība.

2019. gadā strauji audzis katalītisko konvertoru zādzību skaits no automašīnām, atsaucoties uz Londonas policijas sniegto informāciju, ziņo BBC.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos katalītisko konvertoru zādzību skaits palielinājies līdz 2894, salīdzinot ar 1674 zādzību gadījumiem visa 2018. gada laikā.

Tā, piemēram, kāds video liecina, kā zagļi katalītisko konvertoru no automašīnas gaišā dienas laikā nozaguši trīs minūšu laikā.

Zādzību skaita pieaugums saistāms ar metālu cenu kāpumu.

Londonas policija mudinājusi transportlīdzekļu īpašniekus būt īpaši modriem un veikt visus iespējamos drošības pasākumus attiecībā uz savām automašīnām.

Katalītiskais konvertors atrodas zem automašīnas, tādēļ zagļi noguļas zem spēkrata un izmanto lieljaudas griezējinstrumentus, lai detaļu atdalītu.

Lai gan ir 10 000 dažādu veidu konvertoru, zagļi visbiežāk uzglūn tieši hibrīdautomobiļiem. Tā kā hibrīdautomašīnām ir divi enerģijas avoti - elektrība un benzīns vai dīzeļdegviela -, katalītiskie konvertori tiek izmantoti retāk. Līdz ar to metāli ir mazāk pakļauti korozijai, kas nozīmē, ka tie ir pievilcīgi zagļiem.

Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits pieaudzis par 30%, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes. Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 703 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.