Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) militārajiem novērotājiem ceturtdien nav ļauts iekļūt Krimā, paziņoja EDSO preses sekretāre Nataša Radžakoviča.

«Mēs tagad varam apstiprināt, ka militārajiem novērotājiem tiešām nav ļauts iekļūt Krimas teritorijā,» apliecināja amatpersona.

«Viņi tagad ir atceļā [uz Hersonu, Ukrainas dienvidos], kur viņi rīkos sanāksmi un izlems par turpmākajiem soļiem,» norādīja Radžakoviča.

Avots Rietumu diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP jau iepriekš bija apliecinājis, ka bruņoti cilvēki nav ļāvuši 40 EDSO militārajiem novērotājiem, kas pārstāv 21 valsti, iekļūt Krimā.

«Viņi ir iestrēguši, bet negriezīsies atpakaļ. Viņus neielaiž divas bruņotu cilvēku grupas,» atklāja anonīmais avots, piebilstot, ka šie cilvēki ir «ļoti profesionāli, ļoti labi apmācīti».

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Vācija, ASV un Šveice pēc Kijevas lūguma nosūtījusi uz Ukrainu neapbruņotus kara novērotājus, ziņo Korrespondent.

Lēmums uz Ukrainu nosūtīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus tika pieņemts pēc tam, kad Ukraina nosūtīja organizācijas biedriem šādu lūgumu.

«Uz šo aicinājumu pagaidām ir atsaukusies Vācija, ASV un Šveice,» teikts EDSO paziņojumā. Tiesa gan, uz Ukrainu nosūtīti novērotāji nevis no pašas EDSO, bet gan no minētajām valstīm.

Novērotāju mērķis ir uzraudzīt un novērst konfliktu, nodrošināt minoritāšu cilvēktiesību aizsardzību, veicināt teritoriālās integritātes ievērošanu un miera uzturēšanu, kā arī stabilitāti un drošību reģionā.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Latvija sniegs palīdzību Ukrainai 20 000 eiro vērtībā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs norādīja, ka Latvija var sniegt arī dažādu citu veidu atbalstu Ukrainai, galvenokārt ekspertu jomā. «Mums ir pieredze tieslietu sistēmas stiprināšanā, kā arī korupcijas novēršanā. Ukraiņiem ir jālemj, kāda veida palīdzība viņiem ir nepieciešama, jo tā dzīvot vairs nevar,» sacīja ministrs.

Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē norādīja, ka Ukrainai ir jārēķinās ar divām prezidenta vēlēšanu kārtām, tādēļ būtu jāmobilizē spēki, norādot uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbības nodrošināšanu visā Ukrainas teritorijā.

«Būtu vēlams, lai EDSO spēki būtu izvietoti visā valsts teritorijā, taču novērotāju drošība ir Ukrainas atbildība,» atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka pašlaik Ukrainā darbojas pieci novērotāji no Latvijas un drīzumā varētu tikt lemts par papildu trīs ekspertu nosūtīšanu.

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Maskava paudusi bažas par «bezprecedenta» ASV un NATO militārajām aktivitātēm netālu no Krievijas robežas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (Серге́й Шойгу́) telefonsarunā esot savam ASV kolēģim Čakam Hāgelam (Chuck Hagel) aicinājis «pieklusināt retoriku». Tāpat viņš esot galvojis, ka Krievija neiebruks Ukrainā.

Vienu stundu ilgā S. Šoigu telefonsaruna ar ASV kolēģi esot bijusi «vaļsirdīga», tā pauda Krievijas aizsardzības ministrs. S. Šoigu uzsvēris, ka Maskavu satrauc ASV un NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, kuras turklāt pavada «provokatīvi» paziņojumi par vajadzību «saturēt» Krieviju.

ASV uz Poliju un Baltijas valstīm nosūtījusi 600 karavīrus. Vašingtona skaidroja, ka papildu militārie spēki izvietoti Austrumeiropā, lai nomierinātu satrauktās NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijai.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viņi arī prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Parlaments pauž bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā. Tas mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsver deputāti, un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

Eiropas Savienība (ES) devusi Krievijai laiku līdz pirmdienai mainīt savas aktivitātes pret Ukrainu, pretējā gadījumā to sagaida jaunas sankcijas, piektdien Briselē vienojās ES līderi.

Krievijai trīs dienu laikā jārealizē četri konkrēti soļi, ja tā vēlas izvairīties no jaunām starptautiskām sankcijām, teikts ES līderu izplatītajā paziņojumā.

Līdz pirmdienai jāatbrīvo prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, jānodod Ukrainas spēku kontrolē trīs robežpunkti uz Ukrainas un Krievijas robežas, kuros pašlaik saimnieko prokrieviskie kaujinieki. Caur kaujinieku sagrābtajiem Izvarino, Dolžanskas, Krasnopartizanskas robežpunktiem Ukrainā no Krievijas tiek ievesti algotņi un Krievijas smagā bruņutehnika bez atšķirības zīmēm.

Tāpat līdz pirmdienai jāpanāk vienošanās par pamiera un robežkontroles uzraudzības mehānismu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē, kā arī jāsāk vērā ņemamas sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Krievijai piemēroto ekonomisko sankciju loks varētu kļūt vēl plašāks, ja tā nepastiprinās pūles izbeigt konfliktu Ukrainā, trešdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa norādījusi Vācijas parlamentam, ka Maskavas progress, tuvojoties pamiera panākšanai, ir pārāk lēns, raksta The Wall Street Journal. Viņas izteikumi sekoja Krievijas parlamenta augšpalātas balsojumam atcelt iepriekšējo lēmumu, kas paredzēja atļaut Krievijas Prezidentam Vladimiram Putinam izvietot karavīrus Ukrainā.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija sākumā Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji panākuši saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā, pirmdien vēsta Ukrainas mediji.

Trīspusējās kontaktgrupas locekļi panākuši saprašanos par galveno posmu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko plānā situācijas miermīlīgai noregulēšanai Austrumukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministriju, ziņo tīmekļa medijsKorrespondent.net.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Pirmdienas pievakarē apkopoti 73,92% Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu, kas liecina, ka vairākums – 53,97% - vēlētāju savu balsi atdevuši saldumu ražotāja Roshen īpašniekam un vienam no bagātākajiem Ukrainas pilsoņiem, miljardierim Petro Porošenko (Петро Олексійович Порошенко), vēsta Korrespondent.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš jau apsveicis jaunievēlēto Ukrainas prezidentu, kurš kampaņas laikā solīja ciešākju integrāciju ar Rietumvalstīm. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji atzinuši, ka vēlēšanas Ukrainā kopumā noritēja leģitīmi.

Laikā no 2007. līdz 2012. gadam P. Porošenko, kurš sava saldumu biznesa dēļ iemantojis iesauku «saldumu karalis» vadīja Ukrainas Bankas padomi. Laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa pārziņā bija Ārvalstu ministrija.

P. Porosošenko dzimis 1965. gadā un izglītību guvis ekonomikas jomā Kijevas Valsts universitātē.

Opozīcija un Ukrainā pie varas esošās amatpersonas trešdienas vakarā vienojās par pamieru un sarunu sākšanu, pavēstījusi prezidenta Viktora Janukoviča kanceleja.

Sarunas sāktas, lai «pārtrauktu asinsizliešanu un stabilizētu situāciju valstī», kā arī lai panāktu «pilsonisku mieru».

Tāpat šodien ārlietu ministri no Francijas, Vācijas un Polijas piedalīsies sarunās ar Ukrainas valdības vadošajām amatpersonām, kā arī opozīcijas pārstāvjiem. Tikšanās notiks pirms ES valstis Briselē pieņems lēmumu, vai uzsākt sankcijas pret Ukrainu, ziņo BBC.

Jaunākās ziņas liecina, ka otrdien un trešdien vismaz 28 cilvēki miruši sadursmēs starp protestētājiem un miličiem. Vairāki tūkstoši ir ievainoti. Kā vēstīts, jauns mēģinājums iznīdēt protestus sākās pēc tam, kad prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka vairākus mēnešus ilgstošajos nemieros un cilvēku nāvēs ir vainojama opozīcija.

Eiro gaidās Lietuva piedzīvo paaugstinātu pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem. Latvijas cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Rubrikā «Mazais bizness: Mana pieredze» lasiet par restorāna Kuk Buk veidošanu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

Rubrikā Dienas Biznesa viedoklis šodien lasiet - augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Tikmēr Ukraina, Krievija un EDSO esot panākušas saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.