Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) militārajiem novērotājiem ceturtdien nav ļauts iekļūt Krimā, paziņoja EDSO preses sekretāre Nataša Radžakoviča.

«Mēs tagad varam apstiprināt, ka militārajiem novērotājiem tiešām nav ļauts iekļūt Krimas teritorijā,» apliecināja amatpersona.

«Viņi tagad ir atceļā [uz Hersonu, Ukrainas dienvidos], kur viņi rīkos sanāksmi un izlems par turpmākajiem soļiem,» norādīja Radžakoviča.

Avots Rietumu diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP jau iepriekš bija apliecinājis, ka bruņoti cilvēki nav ļāvuši 40 EDSO militārajiem novērotājiem, kas pārstāv 21 valsti, iekļūt Krimā.

«Viņi ir iestrēguši, bet negriezīsies atpakaļ. Viņus neielaiž divas bruņotu cilvēku grupas,» atklāja anonīmais avots, piebilstot, ka šie cilvēki ir «ļoti profesionāli, ļoti labi apmācīti».

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Latvija sniegs palīdzību Ukrainai 20 000 eiro vērtībā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs norādīja, ka Latvija var sniegt arī dažādu citu veidu atbalstu Ukrainai, galvenokārt ekspertu jomā. «Mums ir pieredze tieslietu sistēmas stiprināšanā, kā arī korupcijas novēršanā. Ukraiņiem ir jālemj, kāda veida palīdzība viņiem ir nepieciešama, jo tā dzīvot vairs nevar,» sacīja ministrs.

Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē norādīja, ka Ukrainai ir jārēķinās ar divām prezidenta vēlēšanu kārtām, tādēļ būtu jāmobilizē spēki, norādot uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbības nodrošināšanu visā Ukrainas teritorijā.

«Būtu vēlams, lai EDSO spēki būtu izvietoti visā valsts teritorijā, taču novērotāju drošība ir Ukrainas atbildība,» atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka pašlaik Ukrainā darbojas pieci novērotāji no Latvijas un drīzumā varētu tikt lemts par papildu trīs ekspertu nosūtīšanu.

Maskava paudusi bažas par «bezprecedenta» ASV un NATO militārajām aktivitātēm netālu no Krievijas robežas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (Серге́й Шойгу́) telefonsarunā esot savam ASV kolēģim Čakam Hāgelam (Chuck Hagel) aicinājis «pieklusināt retoriku». Tāpat viņš esot galvojis, ka Krievija neiebruks Ukrainā.

Vienu stundu ilgā S. Šoigu telefonsaruna ar ASV kolēģi esot bijusi «vaļsirdīga», tā pauda Krievijas aizsardzības ministrs. S. Šoigu uzsvēris, ka Maskavu satrauc ASV un NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, kuras turklāt pavada «provokatīvi» paziņojumi par vajadzību «saturēt» Krieviju.

ASV uz Poliju un Baltijas valstīm nosūtījusi 600 karavīrus. Vašingtona skaidroja, ka papildu militārie spēki izvietoti Austrumeiropā, lai nomierinātu satrauktās NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijai.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viņi arī prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Parlaments pauž bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā. Tas mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsver deputāti, un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Pirmdienas pievakarē apkopoti 73,92% Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu, kas liecina, ka vairākums – 53,97% - vēlētāju savu balsi atdevuši saldumu ražotāja Roshen īpašniekam un vienam no bagātākajiem Ukrainas pilsoņiem, miljardierim Petro Porošenko (Петро Олексійович Порошенко), vēsta Korrespondent.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš jau apsveicis jaunievēlēto Ukrainas prezidentu, kurš kampaņas laikā solīja ciešākju integrāciju ar Rietumvalstīm. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji atzinuši, ka vēlēšanas Ukrainā kopumā noritēja leģitīmi.

Laikā no 2007. līdz 2012. gadam P. Porošenko, kurš sava saldumu biznesa dēļ iemantojis iesauku «saldumu karalis» vadīja Ukrainas Bankas padomi. Laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa pārziņā bija Ārvalstu ministrija.

P. Porosošenko dzimis 1965. gadā un izglītību guvis ekonomikas jomā Kijevas Valsts universitātē.

Eiro gaidās Lietuva piedzīvo paaugstinātu pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem. Latvijas cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Rubrikā «Mazais bizness: Mana pieredze» lasiet par restorāna Kuk Buk veidošanu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

Rubrikā Dienas Biznesa viedoklis šodien lasiet - augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Tikmēr Ukraina, Krievija un EDSO esot panākušas saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Ķīnas valsts uzņēmumi iegādājušies 10% Eiropas konteinerterminālu kapacitātes, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No mazāk nekā 1% līdz desmitajai daļai – tā šajā dekādē pieaugusi Ķīnas valsts uzņēmumu kontrolētā konteinerterminālu kapacitāte Eiropā, vēsta Splash247.com, atsaucoties uz pēdējo EDSO Transporta foruma statistiku. Lielāko lomu šajā ziņā ievākusi Ķīnas valstij piederošā kuģniecība Cosco.

Līdz ar Ķīnas Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, kas ietver Āziju un Eiropu savienojošus infrastruktūras projektus, lielākais kāpums Eiropas aktīvu iegādē novērots 2017. gadā. Pērn Eiropas konteinerterminālu ar ķīniešu iesaisti skaits pieaudzis no 6,5% līdz 10%. Tai pašā laikā statistikas dati parāda arī to, ka Eiropas un Ķīnas uzņēmumi nebūt nav vienlīdzīgās pozīcijās. Proti, ķīnieši ir varējuši iegādāties kontrolpaketes Eiropas ostu uzņēmumos, bet nevienam Eiropas terminālam nav kontrolpaketes kādā no Ķīnas ostām. Eiropiešu termināli gan nav vienīgie neapmierinātie ar situāciju šajā Āzijas tirgū. Konteinerlīnijas sūkstās, ka Ķīnas kabotāžas noteikumi liedz ārvalstu komersantiem darboties šīs valsts iekšējos maršrutos.

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Krievijai piemēroto ekonomisko sankciju loks varētu kļūt vēl plašāks, ja tā nepastiprinās pūles izbeigt konfliktu Ukrainā, trešdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa norādījusi Vācijas parlamentam, ka Maskavas progress, tuvojoties pamiera panākšanai, ir pārāk lēns, raksta The Wall Street Journal. Viņas izteikumi sekoja Krievijas parlamenta augšpalātas balsojumam atcelt iepriekšējo lēmumu, kas paredzēja atļaut Krievijas Prezidentam Vladimiram Putinam izvietot karavīrus Ukrainā.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija sākumā Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji panākuši saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā, pirmdien vēsta Ukrainas mediji.

Trīspusējās kontaktgrupas locekļi panākuši saprašanos par galveno posmu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko plānā situācijas miermīlīgai noregulēšanai Austrumukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministriju, ziņo tīmekļa medijsKorrespondent.net.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Savienība (ES) devusi Krievijai laiku līdz pirmdienai mainīt savas aktivitātes pret Ukrainu, pretējā gadījumā to sagaida jaunas sankcijas, piektdien Briselē vienojās ES līderi.

Krievijai trīs dienu laikā jārealizē četri konkrēti soļi, ja tā vēlas izvairīties no jaunām starptautiskām sankcijām, teikts ES līderu izplatītajā paziņojumā.

Līdz pirmdienai jāatbrīvo prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, jānodod Ukrainas spēku kontrolē trīs robežpunkti uz Ukrainas un Krievijas robežas, kuros pašlaik saimnieko prokrieviskie kaujinieki. Caur kaujinieku sagrābtajiem Izvarino, Dolžanskas, Krasnopartizanskas robežpunktiem Ukrainā no Krievijas tiek ievesti algotņi un Krievijas smagā bruņutehnika bez atšķirības zīmēm.

Tāpat līdz pirmdienai jāpanāk vienošanās par pamiera un robežkontroles uzraudzības mehānismu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē, kā arī jāsāk vērā ņemamas sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu.

Rīgā darbu sācis SIA Nukleārās medicīnas centrs (NMC) ciklotrona komplekss, kura izveide apliecina Latvijas potenciālu un spējas augsto medicīnas tehnoloģiju attīstības un pētniecības jomās, informē NMC pārstāvji.

Ciklotrona komplekss nodrošina radiofarmaceitisko preparātu izstrādi onkoloģisko slimību diagnostikas vajadzībām, kā arī veicinās nukleārās medicīnas, radioķīmijas un radiofarmācijas inovāciju un tehnoloģiju attīstību Baltijas reģionā. NMC ir šobrīd vienīgais uzņēmums Baltijas reģionā, kas nodrošina pilnu ciklu, sākot no diagnostikai nepieciešamo preparātu ražošanas ciklotronā līdz onkoloģisko pacientu izmeklēšanai ar PET/CT metodi.

Līdz ar ciklotrona kompleksa izveidi, Latvijā kļuvusi pieejama pacientu izmeklēšana ar pasaulē progresīvākajām attēldiagnostikas metodēm Jau šobrīd vēža pacientiem vairs nav jābrauc uz ārvalstīm, lai veiktu PET/CT izmeklējumu, jo, pateicoties ciklotronam, tas pieejams Rīgā, diagnostikas centrā MedVision. Nākotnē ciklotronā ražotie preparāti ļaus veikt arī kardiovaskulāro un neirodeģeneratīvo saslimšanu vizuālo diagnostiku. Tāpat NMC plāno ciklotronā izstrādāt radiofarmaceitiskos preparātus arī citu Baltijas reģiona diagnostikas centru vajadzībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Ukrainas prezidents Petro Porošenko izlēmis nepagarināt uguns pārtraukšanas termiņu un atsākt uzbrukumu Krievijas atbalstītajiem separātistiem, kas darbojas valsts austrumdaļā.

«Pēc situācijas izvērtēšanas kā bruņoto spēku virspavēlnieks esmu izlēmis nepagarināt vienpusējo uguns pārtraukšanu,» vēlu pirmdienas vakarā uzrunājot pilsoņus, paziņoja Porošenko. «Mēs uzbruksim un atbrīvosim savu zemi.»

«Lēmums nepagarināt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem un marodieriem,» norādīja prezidents.

Piektdien Kijevas varasiestādes nolēma pagarināt vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu uz 72 stundām līdz pirmdienai plkst.22, lai dotu iespēju turpināt sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, kurās piedalījās bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī Krievijas vēstnieks Kijevā.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.