Gada nogale un jauna gada sākums ir labākais laiks, lai apkopotu gada laikā paveikto un sastādītu plānus nākošajam 2021. gadam. Diemžēl 2020. gada sākumā sastādītie rīcības plāni, budžeta projekti, darba un atvaļinājumu ieceres izkusa kopā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu.

Vēl gada sākumā, kad pirmās ziņas par vīrusu sāka parādīties Ķīnā, neviens nevarēja iedomāties, ka tas tik plaši un strauji izplatīsies pa visu pasauli. Nevar noliegt, ka aviosatiksme veicināja vīrusa sākotnējo izplatību. Šobrīd Covid-19 ir izplatījies visos kontinentos, pat Antarktīda nav izņēmums. Līdz ar to, uzsākot cīņu ar šī vīrusa izplatības ierobežošanu globālā mērogā, sākās aviācijas nozares sabrukums, kura sekas mēs izjutīsim vēl vairākus gadus.

Salīdzinot ar 2020. gada sākumu, situācija ir mainījusies. Ir veikti neskaitāmi pētījumi, ieviesti individuāli un lokāli piesardzības pasākumi, notiek regulāra iedzīvotāju testēšana. Šai kontekstā jautājums, ko aviācijas nozare visā pasaulē un arī Latvijā vēlas uzdot politikas veidotājiem un infektoloģijas zinātniekiem – vai esošajos apstākļos, kad vīrusa izplatība jau ir notikusi, aviācijas nozarei uzliktie aizliegumi joprojām ir efektīvi un sniedz sākotnēji definēto mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu?

«Aviopasažieru - respektīvi, tūristu, kas ierodas Latvijā, - skaita pieaugumu es neredzu. Protams, tūristu piesaiste nav vienas dienas darbs. Turklāt svarīgi būtu valsts mērogā domāt stratēģiski. Ja jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Gaismas pilī būtu atvērta starptautiska mēroga konferenču zāle, lidostā Rīga ierastos vairāk biznesa tūrisma grupu,» intervijā laikrakstam Diena norādījis va/s starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Diemžēl, lai gan būsim uzcēluši sapņu pili - Gaismas pili, Rīgā joprojām nav konferenču zāles, kurā varētu organizēt plašas starptautiska mēroga konferences. Kaut arī - būtu bijis noderīgi un gudri, būvējot jaunu bibliotēku, arī par mūsdienu prasībām atbilstošu konferenču zāli padomāt,» uzskata lidostas vadītājs.

Savukārt, jautāts, par savulaik apspriesto ieceri Baltijas lidostas savienot ar dzelzceļu, A. Mūrnieks atbildējis:

«Jā, plāns Baltijas lidostas savienot ar dzelzceļu joprojām ir spēkā, bet realizācija gaidāma tālā nākotnē - te nav runa par gadiem, bet desmitgadēm.»

«Visi attīstības plāni un skices, kas lidostā tiek izstrādātas, paredz arī dzelzceļa iespējamību. Tomēr šobrīd es neredzu aviopasažierus, kuri gribētu izmantot vilcienu. Ceļotājs, kas pāris stundās atlidojis no Kopenhāgenas uz Rīgu, negribēs daudz ilgāku laiku pavadīt vilcienā, braucot uz Tallinu. Iespējams, pašreizējie vilcieni ceļotājiem šķiet par lēnu, un Baltijas dzelzceļa infrastruktūra nav vēl gatava, lai to saslēgtu vienotā sistēmā ar lidostu,» viņš skaidrojis.

Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, kuru laikā cilvēki dodas uz ārvalstīm, Eiropas Komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savām tiesībām, lai ceļojums neizvērstos par nepatīkamu piedzīvojumu.

Kā liecina līdzšinējās PTAC veiktās aptaujas, mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 40% zina, kādas ir viņu tiesības, izmantojot aviopakalpojumus. Līdzīgu situāciju rāda arī Eiropas Komisijas statistika - lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina par savām tiesībām, izmantojot ne tikai aviotransportu, bet arī autobusus, vilcienus, prāmjus. Tādēļ cilvēki arvien vairāk ir jāinformē par savām – pasažieru – tiesībām.

Aviopakalpojumu jomā PTAC sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru jau vairākus gadus organizē vienas dienas kampaņas par aviopasažieru tiesībām, lai atgādinātu par tiesībām, izmantojot aviopakalpojumus, un uzzinātu pasažieru informētības līmeni.

Pieaicinot šefpavāru žūriju no ārvalstīm, trešo gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā.

Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2015 nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā vietējie žurnālisti, gardēži un restorānu jomas eksperti nobalsoja par viņuprāt labākajiem restorāniem, katru no tiem izvērtējot, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās starptautiska žūrija, kuru šogad veidoja 14 pieredzējuši profesionāļi no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Dānijas, Šveices, Somijas un Norvēģijas, informē konkursa organizētāji.

Apmeklējot restorānus, žūrija katram no tiem individuāli piešķīra punktus. Maksimālais punktu skaits, ko restorāns varēja iegūt, bija 200 punkti - 80 punktus par ēdienu; 50 punktus par apkalpošanu; 40 punktus par dzērieniem un 30 punktus par atmosfēru restorānā.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.