Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Būvkompānija SIA Selva Būve ir uzsākusi vēsturiskās ēkas Elizabetes ielā 18, Rīgā rekonstrukciju. Ēkā tiks izveidoti augstas klases dzīvokļi un komercplatības tās pirmajā stāvā. Objekta pasūtītājs ir SIA Transit Tandem.

Rolands Orlovskis, Selva Būve vadītājs, skaidroja: «Ēka Elizabetes ielā 18 ir vēstures piemineklis – tā celta 1885. gadā un mūsu uzdevums ir tās rekonstrukcija, saglabājot tās fasādes vēsturisko izskatu. Ēkā tiks izveidoti augstas klases dzīvokļi, kā arī koplietošanas telpas ar ekskluzīvu apdari. Darbus objektā paredzēts pabeigt 2014. gada pavasarī.»

Selva Būve objektā veiks galvenā būvuzņēmēja funkcijas, darba uzdevums ir ēkas rekonstrukcija, saglabājot tās fasādes vēsturisko izskatu.

Ēkā tiks veikti demontāžas darbi nenesošajām starpsienām un starpstāvu pārsegumiem līdz sijām, tiks izbūvēti jauni starpstāvu pārsegumi un veikta sienu izbūve.

Dzīvojamo māju rajons Kalaranna atradīsies jūras krastā, netālu no Tallinas centra. Paredzēts uzbūvēt divpadsmit daudzdzīvokļu mājas.

Projekta ietvaros plānota ne tikai dzīvojamo māju būvniecība, bet arī jahtu ostas renovācija, kā arī paredzēts izveidot atrakciju zonu un zivju tirgu, kas būs publiski pieejami.

Kā stāsta projekta attīstītājs uzņēmums Pro Kapital, lielu interesi par projektu izrāda vietējie iedzīvotāji, bet dažkārt nekustamos īpašumus iegādājas arī somi. Lai gan vēl nav saņemta būvniecības atļauja, tomēr šobrīd veiktas jau aptuveni 60 dzīvokļu rezervācijas.

Vidējā dzīvokļu cena būs ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Cena būs atkarīga no mājas tuvuma jūrai. Cenā ietilpst dzīvokļi ar pilnu apdari, bez virtuves iekārtas.

Kopējā projekta platība ir 29 813 kvadrātmetri, no kuras dzīvošanai paredzēto nekustamo īpašumu platība ir 22 200 kvadrātmetri un komercplatības – 7613 kvadrātmetri. Kopumā tiks izbūvēti 294 dzīvokļi un 458 autostāvvietas, kas atradīsies zem zemes. Dzīvokļu platība būs, sākot no vienistabas līdz četristabu. Nepieciešamības gadījumā attīstītāji ir gatavi dzīvokļus arī apvienot.

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā top Lofts&Rosegold projekts, kurā būs izvietoti skandināvu stila loft dzīvokļi un telpas biznesam, informē uzņēmums R.Evolution city.

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa, kas veidots neorenesanses stilā. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

«Veidojot interjeru mēs centāmies izveidot visu pēc skandināvu stila mājas noteikumiem - apgaismojums dzelteni oranžā krāsā, dabīgie materiāli apdarē un mēbelēm, trīs metrus garš kamīns. Tie ir nepieciešamie atribūti skandināvu stila mājas izveidē, un tam visam noslēgumā - stikla jumts,» komentē R.Evolution city pārstāve Agata Musatova.

Jaunajā ēkā būs 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums būs 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā tiks izveidotas komercplatības.

Sevišķi komercplatības kļūst par peļņu meklējošā kapitāla glābiņu; pasaulē cenas aug, bet ne Latvijā , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju kompānija Blackstone Group un banka Wells Fargo gatavojas pamatīgam darījumam nekustamo īpašumu jomā ar Geleral Electric, raksta The Wall Street Journal. Paredzami 30 miljrd. USD vērtais darījums iekļaujas globālā tendencē, rekordzemo bāzes procentlikmju dēļ kapitālam meklējot kādus daudzmaz peļņu sološus aktīvus, kas šai gadījumā vēl arī papildus silda nekustamo īpašumu tirgu.

Mieru mammai

Darījuma iemesls GE pusē ir kompānijas vadītāja Džefrija Immelta mērķis samazināt meitas uzņēmuma GE Capital apmērus, ieskaitot nekustamo īpašumu portfeli, vērtē Bloomberg. Tieši nekustamo īpašumu burbuļa dēļ izraisītās finanšu krīzes GE Capital sagādāja riskantu situāciju mātes kompānijai. Kopš krīzes gadiem GE Capital ir atbrīvojies no miljardus USD vērtiem aktīviem, ieskaitot ārvalstu banku akcijas. GE stratēģija ir stiprināt biznesa ražojošo pusi. Ziņa par gaidāmo lēmumu likusi arī celties GE akciju vērtībai.

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā tapis "Lofts&Rosegold" projekts, kurā izvietoti gan dzīvokļi, gan telpas biznesam, informē projekta attīstītājs "R.Evolution".

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

Jaunajā ēkā izvietoti 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums ir 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā izveidotas komercplatības, kuras plānots atvēlēt arī restorānam vai kafejnīcai.

Savukārt četru stāvu ēka ir arhitektūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO mantojuma reģistrā. Šajā ēkā ir vairākas iekārtojuma koncepcijas. Viena no tām - dalījums četros loft tipa dzīvokļos. To griestu augstums - no 3,11 metriem līdz 6,54 metriem.

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.

Iecavā, Edvarta Virzas un Baldones ielas stūrī sākta lielveikala top! un autostāvvietas būve, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Iepriekš šajā vietā atradās vecā pienotava, kas netika izmantota vairākus gadus.

Pērn pavasarī sliktā stāvoklī esošā būve nojaukta, jo objektu ar piegulošo teritoriju iegādājās veikalu tīkla top! īpašniece firma Mārksmens, iepriekš informējis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Broks.

Iecavas veikala būvniecība sākta augusta beigās, atvēršana paredzēta nākamā gada pavasarī, Bauskas Dzīvei pavēstījusi tīkla pārstāve, SIA Iepirkumu grupa mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

M. Broks informējis: «Lielāko daļu komercplatības esam iecerējuši aizņemt paši, taču tirdzniecības centrā varētu būt arī aptieka un pāris nomas vietu.»

Jaunveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus noslēgumam tuvojas lielākie dzīvojamo ēku būvdarbi. Garāmgājēju skatieniem jau ir atklāta ēkas fasāde uz Dzirnavu ielas. Atbilstoši arhitektu iecerei šī fasāde iederas un stilistiski atspoguļo ēku fasādes šajā Dzirnavu ielas posmā, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Būvniecības darbu 2/3 daļas jau ir pabeigtas un šobrīd turpinās darbs pie dzīvokļu iekšējās apdares un kvartāla publiskās zonas labiekārtošanas. Gandrīz pilnībā pabeigti darbi pie komercplatību izbūves.

Kvartāls Centrus ir viens no pēdējiem pilnai apbūvei nodotajiem kvartāliem pašā Rīgas centrā. Tas atrodas starp K. Barona, Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielām, kur ir apvienota klusa un privātā dzīvojamā zona ar pārdomātu un pilsētvidei piemērota publiskā zona.

Kvartāla Centrus būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Šeit top multifunkcionāla centra 2. kārta - divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās tiks iekārtoti 84 dzīvokļi un komercplatības ēku pirmajos stāvos. Gājēju promenāde savienos Blaumaņa ielu ar Dzirnavu ielu. Abas ēkas ekspluatācijā tiks nodotas 2015.gadā.

Saskaņā ar arhitektu vīzijām Zaķusalai ir liels potenciāls kļūt par vienu no pieprasītākajām dzīvojamām un atpūtas vietām Rīgā. Konkursā par Zaķusalas apbūvi tika iesniegti 11 projekti, no kuriem žūrija izraudzījusies trīs: dzīvojamo ēku kompleksa, biznesa centra būvniecību un zinātnes centra izveidošanu televīzijas torņa telpās.

Uzņēmums Zaķusalas Estate, kuram pieder 12 hektāru neapstrādātas zemes Zaķusalā starp televīzijas torni un Salu tiltu, plāno realizēt dzīvojamā kompleksa celtniecību ar 1500 dzīvokļiem, komercplatībām un sociālu infrastruktūru, vēsta pašvaldības portāls riga.lv.

Otrs Zaķusalā paredzētais projekts ir biznesa centrs, kas būtu novietots otrpus Salu tiltam, blakus Latvijas Televīzijas ēkai. Teritorija ir nomas zeme, kuru valsts ir izīrējusi uzņēmējiem, kuri attiecīgajā teritorijā paredz veidot multifunkcionāla biznesa centra koncepciju, kas ietver konferenču centru, viesnīcu ar 300 numuriņiem, ap 70 dzīvokļu, kā arī birojus un komercplatības. Pazemē atradīsies autostāvvieta, kas paredzēta 420 automašīnām, informē pašvaldībā.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti, kas cieši saistīta ar laikmetīgo un ielu mākslu; mērķis nav būt ekskluzīvam, elitāram un nesaprastam.

Kopš pagājušās vasaras Rīgā kļuvis par vienu pievilcīgu kvartālu vairāk, jo dažādām radošām izpausmēm tika atvērts aptuveni 6000 m2 plašais Tallinas ielas kvartāls. To savā paspārnē paņēmusi biedrība Free Riga, kas savu darbību ar akciju Occupy Me sāka 2013. gadā un līdz šim panākusi, ka vairākās pamestās ēkās un teritorijās tiek iedvesta dzīvība, kamēr to īpašnieki tās atkal atgriež atpakaļ nekustamā īpašuma mašinērijai.

Katram savs ieguvums

«Nav nekāds noslēpums, ka Rīgā senās un aizmirstās teritorijas un īpašumi ir pārpārēm. Ir ļoti daudz tukšu māju, kuras vajadzētu lietderīgi izmantot. Free Riga ir radījusi piemērotāko modeli, kā vērt vaļā tukšās mājas un laist iekšā tos, kuriem nav telpu, tos, kuri vēlas sākt kaut ko jaunu un nav gatavi tik daudz riskēt, nomājot dārgas komercplatības. Arī Tallinas ielas kvartāls sniedz iespēju te attīstīt biznesu, rast mājvietu radošām un mākslinieciskām izpausmēm. Es ar Tallinas ielas attīstīšanas projektu sāku strādāt pirms pusotra gada, un pagājušā vasara parādīja, ka šai vietai ir potenciāls,» stāsta Tallinas ielas kvartāla kurators, mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide Ādaži” projekta īstenošanu. Būvniecību veiks uzņēmums “Mitt & Perlebach”. Projektā tiks investēti 20 miljoni eiro, un pirmās mājas plānots pabeigt 2025.gada pavasarī.

“Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) stāsta, ka ciematā “Vide Ādaži” uzņēmums vēlas atspoguļot savu apņemšanos radīt vietu ilgtspējīgai un videi draudzīgai kopienai. “Mūsu mērķis ir nodrošināt kvalitāti un ilgtspējību. Un, ņemot vērā “Mitt & Perlebach” vairāk nekā desmit gadus ilgo pieredzi gan dzīvojamo ēku, gan citu komplicētu projektu būvniecībā, mēs esam droši, ka arī jaunā ciemata “Vide Ādaži” būvniecība notiks augstākajā līmenī,” ir pārliecināts Kristjans-Tūrs Vahi.

Būvniecības uzņēmums “Mitt & Perlebach” realizē daudzus projektus Igaunijā un arī Latvijā. Piemēram, premium klases jauno projektu “Nameja Rezidence” attīstītājs realizēs tuvāko mēnešu laikā, bet projektu “Annenhof Mājas” šā gada nogalē.

Biežāk par komerctelpu nomu Rīgas centrā interesējas apģērbu tirgotāji, joprojām aktīvi ir arī ēdināšanas uzņēmumi.

Pieprasījums pēc nelielām komercplatībām populārākajās Rīgas iepirkšanās ielās ir pieaudzis un šobrīd jau pārsniedz piedāvājumu, liecina nekustamā īpašuma kompāniju jaunākie dati. Šo tendenci eksperti saista arī ar nomas cenām, kas daudzviet centrā ir pievilcīgākas nekā lielajos tirdzniecības centros. Tai pašā laikā centrā joprojām netrūkst arī tukšu platību, kurām nomnieku atrast ir grūti.

Teritorijā starp Aspazijas, Valdemāra, Marijas (Čaka) un Stabu ielu, kas parasti tiek asociēta ar Rīgas centru, komercplatību noslodze šobrīd ir apmēram 90%, klusajā centrā tā ir līdzīga, bet Vecrīgā sasniedz 95%, savukārt pārējā centra daļā aizpildīti ir aptuveni 80%, informē nekustamā īpašuma kompānijas Newsec izpilddirektore Olga Kozina. Pēc Newsec datiem, visvairāk tiek pieprasītas komercplatības līdz 100m2, to cenas svārstās no 8 līdz pat 45 eiro/m2, un šādu tirdzniecības vietu pieejamība ir salīdzinoši maza. Tāpat tirgū tiek piedāvātas arī 400-500 m2 telpas ar vidējo cenu 15 eiro/m2, bet šajā segmentā pieprasījums ir zemāks.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

No trešdienas, 16.septembra starptautiskās lidostas Rīga pasažieriem, kuri ceļo ārpus Šengenas zonas, pieejami papildus jauni iekāpšanas sektori un plašākas uzgaidāmās telpas, informē lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

Lidostas termināļa attīstības 5.kārtas projekta ietvaros šobrīd realizēts būvniecības pirmais posms, kā rezultātā paplašināta ārpus Šengenas zona un izbūvēti trīs jauni iekāpšanas sektori un plašākas telpas ielidojošajiem pasažieriem.

Būvdarbus veica SIA Skonto Būve, būvuzraudzību nodrošināja pilnsabiedrība Būvalts P.M.G., projekta autori ir SIA Arhis Arhitekti.

Patlaban ir izsludināts atklāts konkurss termināļa attīstības būvniecības otrajam posmam. Pēc pilnīgas jaunās piestātnes ēkas pabeigšanas tajā plānoti 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jaunas komercplatības un plašas un ērtas pasažieru uzgaidāmās telpas, kas viss kopumā palielinās lidostas kapacitāti. Būvniecības otro posmu plānots realizēt līdz 2016.gada rudenim.

Investējot vaitrāk nekā 26 miljonus eiro, starptautiskajā lidostā Rīga pirmdien atklāta jaunā ziemeļu piestātne, informē lidostas pārstāve Laura Karnīte. Pēc jaunās ziemeļu piestātnes atvēršanas tranzīta pasažieru zona ļaus apkalpot 7 - 10 miljonus pasažieru gadā.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Lidostai Rīga attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - jau šobrīd to ir 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu un ērtu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ērtāk un ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusus.

Liepājā, ēkā, kurā pirms vairākiem gadiem atradās Latvijas 1. rokkafejnīca, šī gada augusta sākumā uzsākti pārbūves darbi, lai ierīkotu tur ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, noskaidroja Db.lv.

Ēkas 1. stāvs tiek pārbūvēts atbilstoši vienotam starptautiskajam «Hesburger» restorānu konceptam, tajā paredzot kases zonu ar vairākām kasēm, plašu klientu zāli, daudzveidīgus digitālos risinājumus. Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā šī gada beigās, biznesa portālam db.lv pastāstīja Hesburger attīstības direktore Ievas Salmelas.

«Līdz šim Liepājā esam atvēruši divus restorānus, kuru darbības rādītāji norāda uz liepājnieku un pilsētas viesu lielo interesi par mūsu pakalpojumiem. 2016. gadā, kad tika piedāvāta iespēja attīstīt jaunu restorānu pilsētas centrā, iegādājāmies komercplatību - ēku un pieguļošo zemes gabalu Stendera ielā 18 trešā restorāna attīstībai. Komercplatības iegādes darījuma summa bija 665 tūkstoši eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot pilsētā jau esošo restorānu darbības rādītājus, kā arī kopējo uzņēmējdarbības attīstības vidi Liepājā,» skaidro I.Salmela.

Pēc divu gadu pieredzes ar pirmo kopstrādes (coworking) telpu Teikums, kuru atklāja 2017. gadā, nekustamo īpašumu attīstītājs Hanner investējis otras kopstrādes telpas izveidē Jaunajā Teikā, informē uzņēmumā.

Kopstrādes telpas kļūst arvien pieprasītākas visā pasaulē un kā liecina Starptautiskā kopstrādes izaugsmes pētījuma rezultāti (Global Coworking Growth Study 2019), coworking telpu izveide turpinās savu izaugsmi arī šajā gadā (pasaulē kopumā prognozē 9.5% pieaugumu). Pamatojoties uz pirmā «Teikums» darba telpu augsto pieprasījumu, jaunais «Teikums Teodors» gaidīs 230 moderni domājošus cilvēkus no stabiliem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kuri novērtē produktivitātes nozīmi biznesā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka coworking telpas ir pieprasītas gan stabilu uzņēmumu kolektīviem, kur darbinieku skaits svārstās no 5-15 cilvēkiem vai daļa kolēģu strādā attālināti, gan jaunuzņēmumiem un ārštata profesionāļiem. Noteicošā loma izvēlei par labu kopstrādes telpām ir to pievienotā vērtība – funkcionalitāte un vide. Darbinieki var fokusēties uz darba izpildi, jo nav jādomā par apkopēja noalgošanu, interneta pieslēgumu vai funkcionāla interjera izmaksām.

Nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums “Hepsor”, kas darbojas Igaunijas un Latvijas tirgū, uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai “Nasdaq Tallinn” biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Publiskais piedāvājums sniegs investoriem iespēju ieguldīt vienā no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Baltijā. Ar iegūtajiem līdzekļiem tiks finansēti plānošanas stadijā esošie nekustamo īpašumu attīstības projekti.

Šobrīd uzņēmuma portfelī ir 20 jauni attīstības projekti, kuru kopējā platība ir 140 000 m2. Akciju publiskā piedāvājuma laiku var ietekmēt norises globālajā ekonomikā un to atspoguļojums akciju tirgos.

2020. gadā “Hepsor” iekļuva nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” nekustamo īpašumu attīstītāju top10. Savukārt Igaunijā uzņēmums pēdējo četru gadu laikā (no 2017.gada līdz 2020.gadam) pastāvīgi bijis starp četriem lielākajiem mājokļu attīstītājiem. Pagājušajā gadā tas ieņēma otro vietu tirgū ar 277 pārdotiem jauniem dzīvokļiem.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Domuss ir uzsācis premium klases daudzdzīvokļu ēkas Felicity būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā, informē Domuss mārketinga komunikāciju vadītāja Krista Grīntāle.

Dzīvokļu ēka atrodas E.Birznieka-Upīša ielā 13. Ēkai paredzēti septiņi stāvi, kuros kopumā būs pieejams 81 labiekārtots dzīvoklis. Namu plānots nodot ekspluatācijā 2015.gada jūnijā.

Projektā paredzēti vienu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 53 līdz 101 kvadrātmetram, ar pilnu iekšējo apdari un franču balkonu vai jumta terasi. Savukārt pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiemparedzētas arī terases ar privātu dārzu. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas arī komercplatības, pagrabstāvā autostāvvieta un noliktavas telpas, iekšpagalmā paredzēts bērnu rotaļu laukums.

Felicity ēkas autori ir ASV arhitektu birojs WESTFOURTH ARCHITECTURE PC. Ēkas būvdarbus veic SIA Selva Būve.

Kamēr būvnieki strīdas par tiesībām turpināt Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanu, lidosta plāno turpmākus attīstības soļus

Konkursā par Ziemeļu piestātnes otrās kārtas būvniecību, kurā par uzvarētāju atzīta būvkompānija Merks, solot darbus veikt par 8,87 milj. eiro (bez PVN), iesniegtas divas sūdzības, kuras Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) plāno skatīt 24. novembrī. Nemierā ar konkursa rezultātiem ir a/s LNK Industries un AB Panevežio statybos trestas, liecina informācija IUB mājaslapā. Kamēr notiek lietas izskatīšana IUB, LNK Industries atturas no komentāriem par sūdzību.

Arī līdz šim iepirkuma procedūra nebija raita – vasarā izsludinātā iepirkuma nolikumā veiktas korekcijas, saņemtas vairākas sūdzības. Iebildumi pret konkursa prasībām bija gan LNK Industries, kas vairākus nolikuma punktus traktēja kā konkurenci ierobežojošus, gan būvkompānijai Re&Re. Tā savukārt uzskatīja, ka atsevišķas prasības formulētas tā, ka neizdosies sasniegt vēlamo mērķi – pārliecināties par pretendentu pieredzi.