Atbalsts esošajiem uzņēmējiem, investoru piesaiste un atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, pēc Sprūdža domām, izvilks Latgali no «purva».
Tie ir trīs galvenie punkti, kas, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža domām, palīdzēs radīt jaunas darba vietas Latgalē un attīstīs uzņēmējdarbību šajā reģionā. Vārkavā, tiekoties ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, ministrs akcentēja, ka lielu artavu jaunu darba vietu radīšanā varētu dot tieši esošie uzņēmumi, tāpēc tiem būtu jāpalīdz atrisināt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. Vārkavas novadā liela daļa uzņēmēju darbojas lauksaimniecības jomā, DB norādīja Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne, vēršot uzmanību uz to, ka liela problēma novadā ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkumus. «Manuprāt, tas ir rezultāts nepārdomātai valsts politikai zemes pārdošanai ārzemniekiem. Man vienmēr ir šoks, ka mēs mierīgu sirdi savu Latvijas zemi varam par sīknaudu pārdot ārzemniekiem,» uzsvēra A. Vilcāne. Vēl būtisks faktors novadā ir esošais ceļu stāvoklis. Ja vēl vasarā un ziemas periodā pa tiem var izbraukt, tad rudens un pavasara sezonā ir grūtības. Lielākās problēmas Latgalē, pēc ministra domām, ir nodokļu slogs, it īpaši darbaspēka jomā, tāpat arī kontrolējošo institūciju pārlieku lielā centība reģiona uzņēmumu pārbaužu veikšanā. Tāpat reģionos, pēc E. Sprūdža teiktā, ir jāturpina sniegt atbalsts lokālā līmeņa problēmām, piemēram, kā tas tika darīts saistībā ar elektrības pieslēgumu izveidi, kur pašvaldības netika galā ar Latvenergo.
Reģionos ir nepieciešams piesaistīt arī ārvalstu investorus, pārliecināts ir E. Sprūdžs. Galvenie šķēršļi šajā jomā, pēc viņa uzskatiem, ir saistīti ar piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību. «Mūsu pārstāvji ārvalstīs dažādos forumos un izstādēs, pārstāvot Latviju nezina, ko piedāvāt. Tas tādēļ, ka tikai lielākajām pilsētām pietiek resursu pietiekami kvalitatīvi un investoriem saprotami noformēt savu piedāvājumu. No otras puses, ekspertu zināšanas, kas strādā ar investoru piesaisti un tādējādi pārvalda investoru pieprasījumu šodien un nākamgad, neatgriežas pašvaldībās. Attiecīgi pašvaldībās trūkst zināšanu - gan kā saposties atbilstoši pēdējai investīciju modei, gan kā vest sarunas un noslēgt vienošanos ar investoru,» klāstīja ministrs.
#1/18
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pēta attīstības iespējas pašvaldībās.
#2/18
#3/18
#4/18
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne sagaida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.
#5/18
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs sola attīstīt un atbalstīt ne tikai Rīgu, bet visu Latviju.
#6/18
#7/18
#8/18
#9/18
#10/18
#11/18
#12/18
#13/18
#14/18
#15/18
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pārdomā un uzklausa viedokļus par ministra vizīti Vārkavas novada domē.
#16/18
Iekārta ir iegādāta, elektrība ir ievilkta – kopumā ieguldīti 50 tūkst. Ls, bet kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ, ražošanu uzsākt nevar, norāda z/s Šnepstu Jaunāres direktors Pēteris Šnepsts. Uzņēmējs uzskata, ka novada domei vajadzētu lepoties ar viņu, taču domes darbiniekiem liela interese par uzņēmēju neesot. Arī par ministra vizīti viņš uzzinājis no Db žurnālistes Sandras Dieziņas.
#17/18
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne norāda, ka liela problēma novadā ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkumus. «Manuprāt, tas ir rezultāts nepārdomātai valsts politikai zemes pārdošanai ārzemniekiem. Man vienmēr ir šoks, ka mēs mierīgu sirdi savu Latvijas zemi varam par sīknaudu pārdot ārzemniekiem,» uzsvēra A. Vilcāne.
#18/18
«Mēs neesam raksturīgs uzņēmums ne tikai Latgalē, bet visā valsī un augsto tehnoloģiju uzņēmumu vidū esam top5 vidū - mums puse darbinieku ir ar augstāko izglītību,» atzīmē Z- Light valdes loceklis Daumants Pfafrods. Ja ir vēlme uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latgalē, tad, pēc uzņēmēja domām, būtu jādod nodokļu sloga atvieglojumi.
