Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.
Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.
Simtiem igauņu autokolonnā dosies uz Latviju protestā pret savas valsts nodokļu politiku
Nozare prognozē, ka gada griezumā Latvijas budžets būs ieguvis vairāk nekā 40 milj. eiro, ņemot vērā arī papildus samaksāto PVN. Piemēram, lai nopirktu vienu pudeli 0,5l stiprā alkohola, Latvijā jāpatērē 372 darba minūtes, tostarp ES vidēji tikai 143 minūtes - 2,5 reižu starpība. Latvijā rādītājs ir visaugstākais starp visām ES valstīm, salīdzinot vīnu un stipros alkohola dzērienus, savukārt alus kategorijā atrodas tuvu lielākajiem nostrādājamo minūšu rādītājiem.
Baltijas valstīs tomēr arvien ir visaugstākā alkoholisko dzērienu cena proporcionāli pirktspējai un pēc pirktspējas alkohols Baltijas valstīs ir visdārgākais. Salīdzinoši nesen RTU tika veikts pētījums par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un cenu salīdzinājumu pēc patērētāju pirktspējas ES. Piemēram, lai nopirktu vienu pudeli 0,5l stiprā alkohola, Latvijā jāpatērē 372 darba minūtes, tostarp ES vidēji tikai 143 minūtes - 2,5 reižu starpība. Baltijā rādītājs ir visaugstākais starp visām ES valstīm, salīdzinot vīnu un stipros alkohola dzērienus, savukārt alus kategorijā atrodas tuvu lielākajiem nostrādājamo minūšu rādītājiem, piebilst Vītols.
Jau ziņots, ka jaunākie nozares datu analīze liecina - pastāv riski ieņēmumiem no akcīzes nodokļa samazināties jau 2018. gadā, lai gan nākamgad akcīzes nodokļa pieauguma temps būs gandrīz piecas reizes lielāks – no +3,5% 2017. gadā uz +15,2% 2018. gadā. Akcīzes nodokļa nozīmīgā kāpuma dēļ nākamgad cena par vienu grādīgo alkoholisko dzērienu litru gala patērētājiem būs par gandrīz 1,5 eiro lielāka, tātad - būtiski palielināsies grādīgo alkoholisko dzērienu cena. Tas var nozīmīgi ietekmēt arī nozares kopējo sadalījumu starp legālo un nelegālo alkoholu, daļai sabiedrībai liekot pievērsties nelegālajam alkoholam.
Latvijas alkohola nozare ir izaugusi, tikai pateicoties tirdzniecības pieaugumam Latvijas-Igaunijas pierobežā, no kuras valsts budžets šogad saņems papildus 40 milj. eiro. Igaunija nākamgad samazina akcīzes nodokļa iepriekš plānoto pieaugumu uz pusi, kas nozīmē, ka pierobežas tirdzniecība nākamgad var samazināties, jo akcīzes nodokļu atšķirība valstu starpā mazināsies. Ņemot vērā esošo situāciju un 2009. gada pieredzi, kad arī tika strauji celti nodokļi, nākamgad Latvija varētu iekasēt mazāku nodokļu (akcīzes un PVN) apjomu nekā šogad. LANA aicina lēmuma pieņēmējus un budžeta, nodokļu politikas plānotājus nopietnāk izskatīt riskus straujā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem pieaugumam nekā tas ir akceptēts nodokļu reformas ietvaros. LANA aicina pārskatīt pieņemto akcīzes nodokļu palielinājumu pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem 2019. un 2020. gadā.
LASI ARĪ: