«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (ONCNS prokuratūra) virsprokurors atcēlis Valsts policijas lēmumu saistībā ar atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par Valsts kontroles iesniegumu par Centrālās zemes komisijas (CZK) revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju, bija konstatējusi pārkāpumus dienesta transportlīdzekļa izmantošanā un grāmatvedības dokumentu kārtošanā, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Valsts policija atteicās uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka Valsts kontroles konstatētajos pārkāpumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Pēc Valsts kontroles sūdzības šo lēmumu negrozītu atstāja arī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors.

Šā gada septembrī Valsts kontrole iesniedza ģenerālprokuroram iesniegumu, kurā atkārtoti lūdza izvērtēt CZK amatpersonu rīcību. ONCNS prokuratūras virsprokurors, izvērtējot šo iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pārbaudot lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību, konstatēja, ka Valsts kontroles materiāli satur ziņas, kuras norāda uz reālu iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi, un šīs ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Saeimas priekšsēdētāja amatā arī otrajā balsošanas reizē netika ievēlēts bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātājs Valdis Zatlers. Turklāt otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja pat par vienu deputātu mazāk, proti, 45.

Saeimas spīkera amatam Valdi Zatleru virzīja Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība un ZRP pametušie seši deputāti.

Pirmajā balsošanas reizē par Zatleru balsoja 46, bet pret 49 deputāti. Pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem. Otrajā balsošanas reizē par nobalsoja 45 deputāti, pret 51 deputāts, pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem.

Runājot pēc balsojumiem LTV1, Zatlers sacīja, ka «balsojums ir tāds, kāds tas ir». Protams, tas neesot labs signāls. «Šeit nevar vainot oligarhus vai interešu grupas,» sacīja ZRP līderis, norādot, ka šoreiz iemesls ir koalīcijas iekšienē. Viņš arī sacīja, ka politiskajā kultūrā nekas neesot mainījies. «Tas bija zināms tests, cik stabila šī koalīcija varētu būt,» viņš norādīja. Runājot par citu kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, Zatlers nezināja teikt, vai to atbalstīs, viss esot atkarīgs no tā, kāda šī kandidatūra būs.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir augstākajā līmenī profesionāls savā virzienā, kas ir ārstniecība – kā dakteris, tā norāda ZZS Saeimas frakcijas deputātu virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņs, atbildot uz jautājumu, ar ko viņš būtu labāks par V. Zatleru, piebilstot gan, ka viņš neuzņemas vērtēt V. Zatleru kā prezidentu, jo tas nebūtu korekti.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt, Latvija! A. Bērziņš norāda, ka pats prezidenta amatam būtu atbilstošs kandidāts savas pieredzes dēļ. «Es varu teikt to, ka man dzīve ir bijusi saistīta ar tautsaimniecības attīstību, daļēji arī ar likumdošanu, jo es biju augstākās padomes deputāts, reizē arī strādāju Ekonomikas komisijā...» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka viņa pieredze ir dažāda. «Es sāku kā strādnieks un beidzu kā ministra vietnieks vēl PSRS laikā,» tā ZZS virzītais Valsts prezidenta kandidāts.

Pašreizējā ekonomiskā situācijā prasa meklēt citādus risinājumus un citādu pieeju, pamatojot savu spriedumu ar zināšanām biznesa jomā, saka A. Bērziņš.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu.

Kā paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgs atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.

Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) veiktā kratīšana no amata atstādinātā lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieka Raimonda Lazdiņa kabinetā realizēta kriminālprocesā, kas saistīts ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un citiem uzņēmumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kratīšanas notikušas vēl trīs vietās, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka kratīšana lidostā veikta saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pēc NP Foods iesnieguma. Jautāts, vai kratīšana tika veikta vēl trīs vietās, Sadovskis atbildēja apstiprinoši.

Tāpat, iztaujāts, vai starp šīm trim vietām bijis arī Miķelsona birojs, Sadovskis to apstiprināja.

Plašāku informāciju VP pagaidām nesniegs.

ENAP iepriekš bija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, informēja NP Foods. «ENAP, pamatojoties uz NP Foods iesniegumu, ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, savā darbībā izmantojot metodes, kurām ir reiderisma pazīmes,» norādīja uzņēmumā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) trešdien veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā bijusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB līdz šim publiski paziņojis, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kādu iepriekš sāktu kriminālprocesu.

Ušakovs vakar žurnālistiem apliecināja, ka KNAB darbinieki trešdien pie viņa veica kratīšanas - gan viņa darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā. Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova zināja teikt, ka lēmumā par kratīšanu veikšanu bijis redzams tikai Ušakova vārds.

Par lietas būtību politiķis gan atteicās runāt, uzsverot, ka plašākus komentārus sniegt nevar, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Pats Ušakovs aģentūrai LETA arī šodien nekomentēja, saistībā ar kādu procesu kratīšana notikusi.

Politiķis uzsvēra, ka viņam nekāds statuss šajā procesā piemērots nav un liecināt KNAB viņš līdz šim neesot bijis. Vienlaikus viņš paziņoja, ka neatkarīgi no vakardienas notikumiem viņš neesot šaubījies, ka kādā brīdī viņam ar KNAB pārstāvjiem būs jātiekas.

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumi Latvijai par prokuratūras darbu ļaus precīzāk uzlabot šīs institūcijas darbību, pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiesiskums un taisnīgums joprojām ir šīs valdības vienas no prioritātēm. Kariņš atgādināja, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā tika veikts finanšu sektora "kapitālais remonts", lai izskaustu noziedzīgus darījumus finanšu jomā.

Nākamais solis bijis ekonomiskās tiesas izveide, tādējādi radot sistēmu, kas spēj pareizi izvērtēt un iztiesāt finanšu noziegumus.

Savukārt šodien publiskotais OECD pētījums, pēc Ministru prezidenta teiktā, ļaus uzlabot prokuratūras darbu. "OECD pētījuma rezultātā vēl precīzāk spēsim uzlabot ģenerālprokurora darbību," teica Kariņš, piebilstot, ka prokuratūras darbības pilnveidošana būs kārtējais konkrētais solis sistēmas uzlabošanā.

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.