Investējot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, kokapstrādes uzņēmums Kronus atvēris jaunu metālapstrādes ražotni Rīgā.

Vērienīgais projekts realizēts vien pusgada laikā, un uzņēmums plāno piegādāt klientiem pirmos pasūtījumus jau līdz 2022. gada beigām.

Kokapstrādes uzņēmuma Kronus galvenais virziens ir koka iepakojuma ražošana. Palešu apmalēm, kas ir Kronus pamatprodukts, ir vajadzīgas arī metāla detaļas – eņģes. Kopš 2017. gadā uzņēmumā tika izveidota sava eņģu ražotne un nepieciešamais metāls tika pirkts no tirgotājiem, pie tam apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla tika piegādāts no Krievijas.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

Šī gada pavasarī, pēc kara Ukrainā sākuma un ieviestajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem, meklējot risinājumus metāla piegādei, uzņēmums SIA Kronus pieņēma lēmumu par labu metālapstrādes virziena attīstībai. Sešu mēnešu laikā, piesaistot “Swedbank” un “Citadele” finansējumu 2,2 milj. eiro apmērā, uzņēmums realizēja vērienīgu projektu — tas atrada un pārbūvēja telpas, iepirka ražošanas iekārtas, aprīkoja ražotni, kā arī izveidoja sadarbību ar piegādātājiem. Lai nodrošinātu ražošanai nepieciešamos izejmateriālus, Kronus sadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas un Āzijas.

Metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnas gadā, bet Kronus ražotnei nepieciešamas apmēram 12 000 tonnas (kas arī tiks nodrošināts 2023. gadā), tāpēc produkcija tiek piedāvāta arī citiem uzņēmumiem.

“Pusgada laikā mūsu komanda paveica lielu darbu, un šodien mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli ne tikai Kronus attīstībā, bet arī Baltijas valstu uzņēmējdarbības vēsturē un sinerģijā starp mūsu kokapstrādes uzņēmumu un metālapstrādes nozares uzņēmumiem. Jaunās ražotnes jauda ir 50 000 tonnas gadā, no tiem ap 75 % paredzētas mūsu klientiem. Tādējādi, būdams 100 % Latvijas uzņēmums, Kronus novērš visus iespējamos sankciju riskus, kas neapšaubāmi ir viens no šī gada izaicinājumiem gan Kronus uzņēmējdarbībai, gan arī citiem nozares spēlētājiem,” komentē Igors Ževaks, SIA Kronus valdes priekšsēdētājs.

SIA Kronus ir 1995. gadā dibināts kokapstrādes uzņēmums, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm ar galvenajiem eksporta tirgiem Vācijā, Zviedrijā un Āzijas valstīs.

2021. gadā Kronus apgrozījums pieauga līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5 %. Uzņēmuma peļņa šajā periodā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

SIA Kronus ir 100 % vietējā kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Dikins, Aleksandrs Minajevs un Igors Ževaks.

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Koka iepakojuma ražotājs SIA Kronus triju gadu laikā trīskāršojis neto apgrozījumu, bet jau pērn uzņēmums sāka ieguldīt risku diversifikācijas projektos, gatavojoties lejupslīdei, ko prognozēti šogad piedzīvo visa nozare.

2022. gadā SIA Kronus neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 42% un sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē 124,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 10,59 milj. eiro.

«Pērn Kronus demonstrēja izcilus rezultātus, nostiprinot savu 2021. gada pozīciju,» vērtē SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins. Viņš norāda, ka lielākais sniegums tika panākts gada pirmajā pusē, kad visās jomās turpinājās pēckovida pieprasījuma pieaugumus un vēl nebija jūtama Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekme. «Jau gada otrajā pusē izjutām tirgus svārstības: mūsu nozarē sākās piebremzēšana, kas negatīvi ietekmēja pieprasījumu,» tā A. Dikins. Viņš norāda, ka nestabilā situācija, kas lielākoties bija saistīta ar ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenām un augstu inflāciju, lika gatavoties lejupslīdei. «Būdami reālisti, jau 2022. gadā sākām realizēt vērienīgus risku diversifikācijas projektus un pasākumus tuvojošās krīzes ietekmes minimizēšanai,» tā A. Dikins. Viņš atzīst, ka negatīvā prognoze piepildās — gan šogad, arī nākamgad nozare piedzīvos krīzi, ko turpina ietekmēt inflācija, kritums būvniecībā un karš.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Baltijas koka palešu apmaļu ražotājs SIA “Kronus” piesaistījis 5 miljonu eiro līdzfinansējumu no bankas Citadele darba kapitāla finansēšanai ar mērķi turpināt jaunu tirgu un produktu attīstību.

“Kronus” tirgū darbojas kopš 1995. gada un ir kokapstrādes uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm, un galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Zviedrija un Āzijas valstis.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

“Tā kā uzņēmumam “Kronus” piemīt liels turpmākās attīstības potenciāls, tas uzsāk sadarbību ar jaunu partneri finansējuma jomā – banku Citadele. Esam pateicīgi bankai par uzticēšanos. Pateicoties sadarbības ietvaros piesaistītajām investīcijām, uzņēmums varēs realizēt vērienīgus projektus un attīstības plānus. Plānojam īstenot energoefektivitātes uzlabošanas projektus, kas ļaus mums strādāt efektīvāk un patērēt mazāk resursu, kā arī attīstīt jaunus darbības virzienus. Piemēram, uzņēmējdarbības risku dažādošanas un vertikālās integrācijas nolūkā “Kronus” līdz šī gada beigām metālapstrādes ražotnes izveidē plāno investēt 2,2 miljonus eiro. Metāla griešanas iekārtu jauda būs apmēram 50 000 t gadā, no kuriem pašam uzņēmumam ir nepieciešami apmēram 12 000 t, savukārt pārējā produkcija tiks piedāvāta klientiem Baltijas valstīs. Tāpat finansējums tiks novirzīts energoefektivitātes uzlabošanai, modernizācijai un darbinieku apmācībai,” saka Andrejs Dikins, SIA “Kronus” izpilddirektors.

“Ražojoši un eksportēt spējīgi uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas balsts, un “Kronus” ir labs piemērs, kā arī ekonomiski izaicinošos apstākļos ir iespējams mērķtiecīgi attīstīties - pērnajā gadā uzņēmumam savus ražošanas apjomus izdevās kāpināt par aptuveni 30%. Esam gandarīti sadarboties ar uzņēmumu un būt daļa no viņu izaugsmes plāniem,” teic Vaidas Žagūnis, Citadeles korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Uzņēmums jau publiski informējis, ka tuvākajos attīstības plānos ietilpst mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē, investējot 2,2 milj. eiro un radot 25 jaunas darbavietas.

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Mēs ļoti daudz runājam par estētiku. Un mums ir svarīgi, lai mūsu pacientiem ir skaistākie smaidi. Tieši tāpēc šajā rakstā mēs gribam Jūs iepazīstināt ar jaunākajām tehnoloģijām, ko piedavā mūsu klīnika.

Šodien zobu estētiskā un funkcionālā atjaunošana notiek divos veidos. Viens veids – protezēšana uz implantiem jeb mākslīgo zobu fiksācija uz implantiem. Implanta osteointegrācija jeb saaugšana ar kaulu notiek 1,5-3 mēnešu laikā. Tiklīdz tas ir noticis, var uzsākt protezēšanu. Implants pilnībā aizvieto zoba sakni. Izvēle ir Jūsu ziņā – mēs varam piedāvāt izņemamās vai neizņemamās konstrukcijas uz implantiem.

Protezēšanā uz implantiem mēs arvien biežāk izmantojam bezmetālkeramikas kroņus, kā arī kroņus no cirkonija. Bet pastāv arī iespēja izvēlēties ekonomiskāku variantu – klasiskos kroņus no metālkeramikas. Kroņi uz implantiem ne tikai veic estētisko funkciju, bet nodrošina arī vienmerīgu slodzi uz kaula audiem, tādējādi apstādinot kaula atrofiju, kas rodas ekstrahējot zobu.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Koka iepakojuma un dārza aprīkojuma ražotājs SIA Kronus pērno gadu noslēdza ar spīdošiem rezultātiem, tomēr turpmākajos divos gados neko tādu vairs nesola, jo pieprasījums rūk un Eiropas tirgu pārpludina lēti kokmateriāli no valstīm, kur kārtīgi koki nemaz nav sastopami

Par darbību, lai nezaudētu tirgu, saglabātu ražošanu un investīcijām jaunās ražotnēs Dienas Biznesa saruna ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Igoru Ževaku.

Nesen izziņojāt uzņēmuma pērnā gada rezultātus - apgrozījums pieaudzis par 42% līdz 124,7 miljoniem eiro, peļņa 10,59 miljoni. 2022. gads bija pirmais kara zīmē. Kā skaidrojat pērnā gada panākumus?

Visi pērnā gada sasniegumi patiesībā ir gada pirmajā pusē, kad turpinājās pēcpandēmijas pieprasījuma pieaugums. Otrkārt, gada pirmajā pusē nebija tik uzsvērti jūtama Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme. Jau gada otrajā pusē mēs izjutām lejupslīdi, pieprasījums pēc koka iepakojuma samazinājās. Pieņemu, ka tas nav attiecināms tikai uz mums, lejupslīdi kokapstrādes nozarē izjuta visi. Rudenī sākās tādi kā amerikāņu kalniņi ar cenām, pieprasījumu un visu citu. Atklāti runājot, gada noslēgumā bija traki, bet pavasarī vēl trakāk.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.oktobra žurnālā lasi:

Statistika

Cerības atliktas uz 2023. gada otro pusi

Tēma

Latvija — Baltijas čempions darbaspēka nodokļu slogā

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks